Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Lai liepājnieki varētu labāk iepazīt Liepājas pašvaldības vēlēšanu sarakstu līderus, “Kurzemes Vārds” piedāvā mēra amata kandidātu diskusiju, pie viena galda aicinot pārstāvi no partijas, kurai šobrīd ir savi deputāti Liepājas domē, un kandidātu no politiskā spēka, kas pašvaldībā šajā sasaukumā nav pārstāvēts.
Otrajā priekšvēlēšanu duelī tiekas Liepājas partijas (LP) saraksta līderis Gunārs Ansiņš un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) mēra amata kandidāts Uldis Budriķis.
Pirms diskusijas JKP un LP saraksta līderi gan draudzīgi sasveicinās, sasitot dūres, un arī vēlāk, sarunas laikā, U. Budriķis nekritizē personīgi G. Ansiņu. Taču ilggadējais pilsētas mērs Uldis Sesks JKP lokomotīvei gan ir kā dadzis acī, ko viņš arī nemēģina slēpt, tāpat kā vilšanos attiecībā pret pašreizējo domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti (Latvijas Reģionu apvienība (LRA)). Tikmēr politikā daudz vairāk pieredzējušais G. Ansiņš sarunā ar oponentu veikli izvairās no iespējamiem strīdiem.
– Kāpēc tiešu jūs esat cienīgi vadīt pilsētu?
U. Budriķis: Pirmkārt, šīs vēlēšanas būs izšķirošas. Neesmu mierā ar to, kā ilgtermiņā, 20 gadu garumā, ir valdījis Uldis Sesks.
Arī Jānis Vilnītis pirms astoņiem gadiem solīja lielo vēdināšanu, pirms četriem gadiem tika solīta Seska un viņam pietuvināto cilvēku blatu sistēmas izskaušana. Taču lielā vēdināšana izgāzās – divreiz!
Liepāja ir skaistākā pilsēta Latvijā, tās fasāde uztaisīta ļoti laba, bet aiz tās slēpjas pilnīgi cits skats.
Redzu, ka gan ar savu pieredzi Saeimā, gan ar mūsu partijas uzstādījumiem un programmu, ņemot vērā arī to, kā strādājam parlamentā, esam spējīgi pagriezt prioritātes pareizā virzienā.
G. Ansiņš: Domāju, ka manas līdz šim Liepājā uzkrātās zināšanas ir pietiekami kvalificētas. Daudz esmu strādājis liepājnieku labā, ļoti labi pārzinu pašvaldības un jebkura tās departamenta un nodaļas darbu. Zinu politiskos procesus gan pilsētā, gan valstī, un šķiet, ka man ir visas dotības to darīt.
– JKP sola atbalsta plānu pašiem mazākajiem liepājniekiem – “300-300-300”. Pirms Saeimas vēlēšanām solījāt “3×500” plānu, kas nav izpildīts. Kāpēc liepājniekiem tagad būtu jātic jūsu solījumiem?
U. Budriķis: Kā jau minēju, neapliekamā minimuma celšana ir lielākā Latvijas vēsturē. Viens piecsimtnieks jau ir panākts – minimālā alga. Plānā “3×500” vēl klāt bija minimālās pensijas celšana līdz 200 eiro. Tas ir sasniegts. Tas, kāpēc nav sasniegta neapliekamā minimuma pacelšana līdz 500 eiro, ir tikai politiskās greizsirdības rezultāts.
Plāns “3×300”, ko piedāvājam mazajiem liepājniekiem, ir arī norāde LP uz to, ka tas nav bijis prioritāšu sarakstā. Tā vietā, lai gādātu par liepājniekiem, tiek sabotētas investīcijas. Ir noslēgusies “Metalurga” īpašuma izsole, bet LP un arī LRA gatavas izmantot šī īpašuma pirmpirkuma tiesības, kas nozīmē ņemt vēl aizdevumu Valsts kasē vismaz par trīs miljoniem eiro.
Tas nozīmē, ka šī nauda, kuru varētu investēt tieši liepājniekos, tiks vienkārši paņemta nesaprotamu iemeslu dēļ.
Tāpēc lieku vienādojuma zīmi – šobrīd LP cīnās pret investīcijām, sabotē tās, bet tā vietā varētu tikt izveidoti divi bērnudārzi, noasfaltētas grants ielas 30 kilometru garumā.
– Vai, jūsuprāt, liepājnieki vēlas, lai “Metalurgs” atsāktu darbu?
U. Budriķis: Jāsaprot, ka šī “Metalurga” teritorija ir SIA “FeLM” īpašumā. Notikusi oficiāla izsole, kas šobrīd noslēgusies. Uz Liepāju bija atvesti Vācijas investori. Nerunāju par vāciešiem vai turkiem, bet gan par principu, proti, ja atbrauc investori, tad viņi ir nevis jābiedē un jāsūta pastaigā, bet jācīnās, lai viņi šeit nāktu.
Tā vietā tagad tiks izmantotas pirmpirkuma tiesības, lai nezināmu iemeslu dēļ īstenotu kaut kādus savus 15 gadu plānus, kaut arī “Metalurga” teritorija var tikt attīstīta ātrāk.
G. Ansiņš: Pirmkārt, pirms diviem gadiem panākta vienošanās ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Privatizācijas aģentūru par to, ka mēs veidojam kopīgu programmu – industriālo parku “Metalurga” teritorijā. Tāpēc arī dome pieņēma lēmumu par šīs teritorijas plānojuma maiņu.
Pašreiz norit darbs pie teritorijas plānojuma izstrādes, kur piesaistīti arhitekti. Protams, neatņemama komponente ir ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Tādā veidā mēs redzam šīs teritorijas attīstību.
Kas attiecas uz investīcijām, tad, piemēram, vakar “Kurzemes Vārdā” izlasīju, ka Turcijas uzņēmums plāno “Metalurga” darbu atsākt jau šogad.
Ja paskatāmies atklāti un godīgi, tad tas nav iespējams, jo likumu normas paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra jāveic jebkuram, kas uzsācis darbu Liepājas pilsētā. Un šī procedūra aizņem vairāk nekā gadu.
Tas, ko es vienmēr esmu norādījis, –
jā, mēs vēlamies Liepājā attīstīt uzņēmējdarbību, mēs redzam, ka starptautiski uzņēmēji interesējas par Liepāju, taču gribam redzēt uzņēmumus ar lielāku pievienoto vērtību.
Domāju, ka šeit mēs nenonākam pretrunā ar Uldi, kurš arī iestājas par to, ka uzņēmējdarbība ir būtiska.
