Psihoterapeits jaunajā gadā aicina izvirzīt reālistiskus un sasniedzamus mērķus
Bieži vien, sākoties jaunam dzīves posmam vai uzsākot kaut ko jaunu, cilvēkiem patīk izvirzīt sev arī jaunus mērķus, iztēloties jaunus sasniegumus, tādēļ psihoterapeits Andris Veselovskis jaunajā gadā aicina mērķus izvirzīt reālistiskus un sasniedzamus.
LETA
Viņš norāda, ka cilvēki svētku laikā kopumā raugās uz pasauli optimistiskāk nekā ikdienā, tāpēc šajā periodā izvirzītās apņemšanās parasti ir pārāk pozitīvas un nereālistiski augstas.
Psihoterapeits aicina apdomāt, vai vēlamais mērķis šķiet sasniedzams un vai ceļš uz to sniegs gandarījumu.
Veselovskis uzsver, ka, piemēram, ir nereāli cerēt, ka “no rītdienas būšu laimīgs/laimīga”. Reālistisks skatījums būtu: “Jutīšos laimīgāk, ja uzlabošu komunikācijas spējas. To varu izdarīt, atrodot un apmeklējot atbilstošus kursus, iesaistoties teātra pulciņā vai vairāk runājot ar draugiem.”
Tāpat, piemēram, reālistisks plāns varētu būt “jaunajā gadā vairāk kustēšos”, nevis sportot katru dienu, vai “mazāk ēdīšu saldumus”, nevis pilnībā mainīt visu diētu un tamlīdzīgi.
Izvirzot sev jaunus mērķus, psihoterapeits aicina ņemt vērā, ka
realitātē mainīt ieradumus ir ļoti grūti, tādēļ ieteicams izmaiņas veikt pamazām, maziem solīšiem.
Turklāt tiem jābūt reāli izpildāmiem un ne pārāk grūtiem. Būtiski arī plānot vairākus soļus uz priekšu, veidojot plānu.
Būtiski arī pieņemt, ka būs brīži, kad plānotais neizdosies. Piemēram, plānojot uzsākt regulāri sportot vai izmainīt diētu, Veselovskis iesaka pieļaut, ka 20-30% gadījumu sanāks atkāpties no iecerētā plāna.
“Ja uzstādīsiet mērķi pildīt plānu par 100%, kas ir nereālistiska latiņa, tad pēc pirmās neveiksmes var parādīties vēlme atmest iecerēto. Ja jūs jau sākotnēji zināsiet, ka reizēm gadīsies atkāpe, to būs vieglāk pieņemt un pēc atkāpes atkal turpināt veiksmīgi virzīties uz mērķi,” viņš skaidro.
Tāpat psihoterapeits aicina novērtēt to, ko izdevies paveikt ceļā uz mērķi. Piemēram, vakarā var pierakstīt paveikto un piecas minūtes papriecāties par dienā paveiktajiem mazajiem solīšiem.
“Nesalīdziniet paveikto ar lielo mērķi, kurš vēl nav sasniegts. Piemēram, lai iegūtu noteiktu izglītību, ir jāmācās pieci gadi, un esat mācībās aizvadījis pirmo pusgadu. Priecājieties, ka pirmais solis uz mērķi ir paveikts, ka esat ceļā un procesā.
Neraizējieties par to, ka lielākā daļa ir vēl priekšā, bet novērtējiet jau sasniegto,”
viņš uzsver.
Tāpat psihoterapeits aicina neļauties pārliekai paškritikai un censties apturēt pesimistiskas domas, kas var rasties procesā.
Veselovskis iesaka rūpēties par sevi tā, kā jūs rūpējaties par vismīļāko cilvēku.
