Organizācijas pārstāve Sanita Gertmane skaidro, ka PTAC, līdz ar citām pasaules patērētāju tiesību aizsardzības un uzraudzības iestādēm, mudina patērētājus būt labi informētiem un modriem, izvēloties preces un pakalpojumus, kuru mārketingā tiek izmantoti vides paziņojumi, piemēram “ekoloģisks, “bioloģisks”, “dabai draudzīgs”, “otrreiz pārstrādājams”, un citi.

S.Gertmane informē, ka Eiropas Komisijas publiskotie aptauju un pētījumu dati par patērētāju uzvedību un ieradumiem liecina, ka 56% no Eiropas Savienības (ES) patērētājiem, izvēloties preces vai pakalpojumus, vismaz vienu reizi ņēmuši vērā to radīto ietekmi uz vidi.

Savukārt 23% patērētāju vērtē lielākās daļas vai pat visu savu pirkumu ietekmi uz vidi, turklāt 67% respondentu ir iegādājušies kādu produktu vai produktus, kuri ir videi draudzīgāki, par spīti tam, ka maksājuši dārgāk.

”Pašlaik nepārprotami redzams, ka savu ikdienas ieradumu un pirkumu  vērtēšana kontekstā ar to ietekmi uz vidi, vairs nav tikai marginālu sabiedrības grupu dzīves veids, bet gan lielas daļas patērētāju ikdienas ieradums,

uzsver PTAC direktore Baiba Vītoliņa. Viņa pauda, ka, piemērojoties tirgum, zaļie paziņojumi kļuvuši par neatņemamu mārketinga elementu, taču, pirms izvēlēties produktu vai pakalpojumu ar vides paziņojumu, patērētājam būtu jāiedziļinās un jānoskaidro, kāds ir pamatojums, kādēļ ražotājs apgalvo, ka tieši šis produkts ir “videi draudzīgāks” vai “zaļāks” par citiem.

PTAC informē, ka

vispārējie apgalvojumi par produkta labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi bez papildu skaidrojuma var būt maldinoši, piemēram,

pie paziņojuma “videi draudzīgs tīrīšanas līdzeklis” vai paziņojuma “Mūsu auto vienmēr ir zaļš” jābūt arī paskaidrojošai informācijai, kas pamato attiecīgo apgalvojumu.

Minētajai informācijai, kā uzsvēra PTAC, jābūt viegli pieejamai un saprotamai patērētājiem.

Tāpat patērētājiem būtu nepieciešams uzticēties tikai apstiprinātiem ekomarķējumiem, piemēram, ES ekomarķējums “Ekopuķīte”, Ziemeļvalstu padomes apstiprinātais ekomarķējums “Ziemeļu gulbis”, Vācijas Federālās Vides aģentūras izstrādātais marķējums “Zilais eņģelis”, jo ekomarķējuma izmantošanas tiesības var saņemt tikai ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs, kuru piedāvājums atbilst noteiktiem kritērijiem, kurus nosaka un arī pārbauda neatkarīga iestāde un eksperti, pētot katras preču grupas pilna dzīves cikla ietekmi uz vidi.

PTAC pārstāve informē, ka viens no avotiem, kur vienkopus var uzzināt par dažādiem apstiprinātiem ekomarķējumiem ir ekomarkejums.lv.

Līdztekus PTAC aicina patērētājus vērst uzmanību uz produkta vizuālo informāciju, tostarp iepakojuma dizaina krāsu un simboliem, kas var radīt maldinošu priekšstatu.

Turklāt nepieciešams vērst uzmanību uz to, vai ir skaidri un saprotami norādīts, uz kuru no produkta dzīves cikla posmiem attiecas attiecīgais vides paziņojums.

Tāpat PTAC pārstāvji atgādina, ka jebkuram mārketingā izmantotajam marķējumam vai apgalvojumam par produkta labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi jābūt pamatotam.

Uzņēmēju rīcībā jābūt attiecīgiem pierādījumiem, kas pamato izmantoto marķējumu vai apgalvojumus.