Lai iekļūtu lielveikalā, ir jāiziet cauri cigarešu dūmu mākonim – liepajniekiem.lv jau atkārtoti savu sašutumu pauž kāda lasītāja, aktualizējot nerimstošo strīdu starp smēķētājiem un nesmēķētājiem. Pašvaldības policijā norāda, ka, salīdzinot ar situāciju pirms dažiem gadiem, pīpmaņi kļuvuši disciplinētāki un cenšas ievērot citu tiesības uz svaigu gaisu.

Iznāk rindiņā uzpīpēt

“Esmu ļoti nikna par to, ka, lai ieietu jebkurā lielveikalā ar zīdaini ratiņos, ir jāiziet cauri lielam cigarešu dūmu mākonim, jo visi pīpē pie durvīm, – tur ir gružkaste, kur to nodzēst. Un visiem ir ļoti ērti. Tas notiek nesodīti,” piedzīvotajā emocionāli dalās kāda māmiņa. Viņa norāda arī uz jau zināmo situāciju pie Liepājas Reģionālās slimnīcas:

“Laikam soliņi pie Reģionālās slimnīcas ir domāti, lai slimnieki iznāktu kopā rindiņā uzpīpēt.

Visiem ir jācieš, jo Pašvaldības policijas aizrādījumi ir minimāli.”

Diemžēl lasītājas aprakstītā situācija Liepājā nav nekas jauns. Par spīti tam, ka likumā noteikts arvien vairāk aizliegumu, kas ierobežo smēķēšanu. Jau iepriekš, pētot situāciju, redakcija secinājusi, ka vislielākais pārbaudījums nesmēķētājus Liepājā sagaida pie sporta, kultūras un pat ārstniecības iestāžu durvīm, kur bieži vien nākas lauzties cauri pīpētāju pūļiem un dūmu mutuļiem. Un norādītie 10 metri no ieejas neko daudz nelīdz – dūmi gaisā izplatās, “nerespektējot” noteikto robežu.

Arī uz liepajniekiem.lv aptauju feisbukā, kurā jautājām, vai jums traucē smēķētāji iestāžu vai veikalu tuvumā, vairums – 60 procenti no 208 respondentiem – atbildējuši apstiprinoši.

Aizrādījumus ignorē

Centieni ierobežot smēķētāju patvaļu pie Liepājas Reģionālās slimnīcas durvīm notiekot jau gadiem. “Tā ir cīņa ar vējdzirnavām,” situāciju raksturo iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase. Lai arī pīpmaņus “gaiņā” gan slimnīcas darbinieki, gan Pašvaldības policija, no tā nekas īpaši nemainās.

“Arī es pati esmu viņiem aizrādījusi. Ir, kas nokautrējas un aiziet tālāk no slimnīcas ēkas, bet arī tādi, kuri rupji izrunājas pretī,” pieredzējusi I.Grase.

Viņa stipri šaubās, vai speciālas smēķētavas ierīkošana pie slimnīcas, situāciju atrisinātu. “Es nedomāju, ka pīpmaņi tur ies un smēķēs. Viņi ir, ja tā var teikt, nepaklausīgi. Tāpat stāvēs un smēķēs pie durvīm, jo tas būs tuvāk. Mums saka, lai neliekam tur gružkastes. Bet, ja mēs neliksim, tad izsmēķi mētāsies pa zemi. Viņi smēķēs neatkarīgi no tā, vai tur ir vai nav gružkaste, kur savu izsmēķi izsviest,” spriež I.Grase.

Šobrīd pie slimnīcas ierīkotās novērošanas kameras un uzliktās norādes par smēķēšanas aizliegumu pīpmaņi ignorē. Tas neattur cilvēkus no nelāgā ieraduma uzsmēķēt, novērojusi I.Grase. “Kamēr sabiedrībā nebūs izveidojusies apziņa, ka publiskā vietā mana rīcība, kas šajā gadījumā ir smēķēšana, kaitē un dara otram sliktu, ka man būtu jārūpējas par to, lai es netraucētu otram, tikmēr nekas mainīsies un tā tas arī būs.”

Sūdzību nav

Tirdzniecības centra “XL Sala” pārstāvis Agris Kārkliņš portālam liepajniekiem.lv sacīja, ka līdz šim apmeklētāju sūdzības par pīpmaņiem pie centra ieeju durvīm neesot uzklausījis. “Neesmu ne pats saskāries, ne arī no info darbiniekiem par to dzirdējis. Jo, ja ir problēmas, par to parasti uzreiz cilvēki ziņo info centrā. Viņi tad zvana man un risinām,” sacīja A.Kārkliņš.

“Varbūt īpaši nevienam negribas stāvēt pie centra un pīpēt, pārāk zīmīgi,” viņš spiež, un bilst, ka tirdzniecības centrā ir dzīvā apsardze un videonovērošana. Ja kāds tiktu ieraudzīts smēķējam pārāk tuvu, tiktu lūgts paiet tālāk, jo “vispār aizliegt smēķēt arī nevar”. A.Kārkliņš pieļauj, –

var gadīties situācija, ka varbūt kādā reizē ir patrāpījies apmeklētājs, kurš, nākot uz “XL Salu”, pirms ieiešanas vēl izpūš pēdējos ievilktos dūmus.

“Bet tas varbūt ir kāds konkrēts individuāls gadījums. Bet tāda sistemātiska smēķēšana pie centra nenotiek,” sacīja A.Kārkliņš.

Arī tirdzniecības nama “Kurzeme” Mārketinga vadītāja Alīna Skangale sacīja, ka sūdzības par smēķētājiem līdz šim neesot saņēmuši. Tirdzniecības namam “Kurzeme” esot līgums ar apsardzes uzņēmumu, kas nodrošina kārtību un kārtības noteikumu ievērošanu tirdzniecības centrā un īpašumā esošajā pieguļošajā teritorijā.

A.Skangale pastāstīja, ka apsardzes dienesta atbildības pārziņā ir informēt un norādīt, ka smēķēšanai ir paredzēta speciāla vieta tirdzniecības centra pagalma teritorijā. “Par sodīšanu smēķēšanai neatļautās vietās ir atbildīga Liepājas Pašvaldības policija, ar ko ikdienā sadarbojamies attiecībā uz kārtības jautājumiem centrā un teritorijā.”

Gadā ap 150 protokolu

Ar neapzinīgajiem smēķētājiem Liepājā cīnās pilsētas Pašvaldības policija. Par smēķēšanu neatļautās vietās 2019.gadā no 1.janvāra līdz 7.novembrim ir saņemti 45 izsaukumi, pastāstīja LPPP Analītiskās nodaļas priekšnieks Kaspars Vārpiņš.

Visbiežāk tiekot ziņots par smēķēšanu uz balkoniem, kur tas traucē kaimiņus, un kāpņu telpās, kā arī par nepilngadīgajiem smēķētājiem. Savukārt, likumsargiem patrulējot, smēķētāji, kas slepus uzvilkuši dūmus neatļautās vietās, ievēroti, piemēram, parkos, skvēros, vasaras sezonā – pludmalē.

Ir vietas, kuras tiek uzraudzītas regulāri, piemēram, Liepājas Reģionālā slimnīca, koncertzāle “Lielais dzintars”, Liepājas Olimpiskais centrs. Tāpat situācija pie skolām, uzmanot nepilngadīgos pīpmaņus.

Atsaucoties uz māmiņas teikto par smēķētājiem pie lielveikaliem, K.Vārpiņš liepajniekiem.lv sacīja, ka

izsaukumi uz tirdzniecības centriem vai veikaliem tiekot saņemti ļoti reti. Biežāk esot par sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēm.

Taču, ja ir pārkāpums, K.Vārpiņš aicina uzreiz par to ziņot gan tirdzniecības centru vai veikalu darbiniekiem, gan arī zvanīt Pašvaldības policijas dežurantam pa tālruni 63420269. “Ja policists redz, ka cilvēks smēķē neatļautā vietā, tad pīpēšanas fakts ir konstatēts un vainīgo var sodīt. Sarežģītāk pierādīt pārkāpumu, ja par kādu smēķētāju sūdzas cilvēki, bet policijas darbinieks pats nav redzējis pārkāpumu,” skaidro K.Vārpiņš.

Pērn policijas pieķerto neapzinīgo pīpmaņu bijis 149, kam noformēti protokoli. Salīdzinot, piemēram, ar situāciju 2014. un 2015.gadā, šķiet, ka pīpmaņi kļuvuši disciplinētāki, jo to gadu statistika rāda, ka noformēti teju 1000 protokolu gadā. “Tieši tā arī ir,” apstiprina K.Vārpiņš.

“Cilvēki ir kļuvuši disciplinētāki. Atšķirība ir ievērojama. Jo bieži vien vairāk cenšamies strādāt profilaktiski.

Ja, piemēram, cilvēkam tiek aizrādīts par smēķēšanu parkā un viņš uzreiz nodzēš cigareti un atvainojas, tad pietiek tikai arī ar mutvārdu aizrādījumu. Pēdējos gados Pašvaldības policija cenšas arvien vairāk orientēties tieši uz profilaktisku darbu, nevis uzreiz sodīšanu.”

Uzziņai

Ar likumu aizliegts smēķēt:
– bērna un grūtnieces klātbūtnē;
– izglītības iestāžu, izglītības iestāžu dienesta viesnīcu un audzināšanas iestāžu telpās un šo iestāžu lietošanā esošajās teritorijās;
– ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju, ieslodzījuma vietu telpās un vietās, kurās tiek ievietotas un uzturas aizturētās personas, kā arī šo iestāžu teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Ieslodzījuma vietu telpās un vietās, kurās tiek ievietotas un uzturas aizturētās personas, gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt iespēju apcietinātajam smēķēt vietā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir atļauts smēķēt telpā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai;
– tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder publiskai personai. Šajās vietās izliek informatīvus uzrakstus vai simbolus par smēķēšanas aizliegumu;
– sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs un uz peroniem;
– daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās;
– uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst;
– darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpu, kas speciāli ierādīta smēķēšanai;
– publiskās ēkās, būvēs un publiskās telpās. Šis aizliegums neattiecas uz publiskās ēkās esošajiem dzīvokļiem;
– sabiedrisko transportlīdzekļu, taksometru un tādu kuģu, kuri kā pakalpojumu īsteno pasažieru pārvadājumus, salonos, kabīnēs un kajītēs. Tālsatiksmes vilcienos un kuģos, kuri kā pakalpojumu īsteno pasažieru pārvadājumus, var būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzēti smēķētājiem;
– valsts vai pašvaldību iestāžu īpašumā vai turējumā esošos transportlīdzekļos;
– sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
– bērnu atpūtas un rotaļu laukumos;
– parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
– kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izņemot vasaras (āra) kafejnīcas, kurās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
– jebkurā citā šajā pantā neminētā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst.

Avots: Liepājas pilsētas Pašvaldības policija

Fakti

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par smēķēšanas ierobežojumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu līdz 15 eiro, savukārt, par smēķēšanu, ja to izdarījis nepilngadīgais, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 15 eiro.

Par smēķēšanu neatļautās vietās Liepājā noformēti protokoli
2018.gadā – 149 administratīvā pārkāpuma protokoli.
2019.gadā (no janvāra līdz septembrim (ieskaitot)) – 75 administratīvā pārkāpuma protokoli.

Par smēķēšanu, ja to izdarījis nepilngadīgais, Liepājā
2018.gadā – 283 administratīvā pārkāpuma protokoli
2019.gadā (no janvāra līdz septembrim (ieskaitot)) – 143 administratīvā pārkāpuma protokoli

*Atsevišķi konkrētu pārkāpumu izdarīšanas vietu uzskaite netiek veikta.

Avots: Liepājas pilsētas Pašvaldības policija