Liepājas ezera attīrīšana no aizauguma, par ko uztraucas zvejnieki, makšķernieki un citi tā apkārtnes iedzīvotāji, ir paveicama, ja vien ir apņēmība to darīt. Par to pārliecināta ezera dabas aizsardzības plāna projekta vadītāja Loreta Urtāne.

Ir izveidojies aplams priekšstats, ka dabas un vides aizsardzības prasības liedz tīrīt ezeru no aizauguma, saka hidrobioloģe L. Urtāne. Ezera dabas aizsardzības plānā tas ir iekļauts kā obligāti darāms darbs, viņa norāda. Najādas un citus aizsargājamus augus, ko ļaudis mēdz saukt par baltajām pūķītēm un sarkanajiem pipariem, protams, nedrīkst pļaut. “Taču lielākā problēma ir niedres, un tās neviens pļaut neliedz.”.

“Ja tiktu galā ar niedrēm, ezera brīvā virsma palielinātos. Ir pietiekami daudz teritoriju, kur nav putnu, un tās var pļaut,” L. Urtāne piebilst, ka ar aizauguma tīrīšanu ir tāpat kā ar dārza ravēšanu – tas jādara regulāri.

Tāpat dabas aizsardzības plānā ir iekļauta laivu ceļa padziļināšana un tīrīšana: “Laivu ceļa izveides un labas ekspluatācijas nolūkā ir pieļaujams, ka tā aizņemtajā platumā (100 m) tiek regulēts aizaugums ar ūdensaugiem, kas aug uz grunts.”

Biedrības vadītājs Ēvalds Urtāns izteicies, ka problēma, kas kavē ķerties pie ezera tīrīšanas, ir tehnika. Ūdensaugu izpļaušana ir tikai daļa darba, pēc tam tie jādabū no ūdens ārā, bet tas ir sarežģīti, ja nav pieejams speciāls un dārgs aprīkojums.

L. Urtāne tam nepiekrīt: nopļautās niedres var kraut plostos vai platās laivās un vest krastā. Viņa arī nepiekrīt, ka te traucētu ezera nelielais dziļums, kur piekrautās laivas grimtu. Seklais ūdens, tieši pretēji, šajā gadījumā ir izdevīgs, jo ļauj piekļūt augam līdz pat saknēm.

Dinas Beltas foto

Ģeoloģiski jebkura ezera nākotne ir purvs. No apsaimniekotājiem būs atkarīgs, cik ilgi tas tomēr paliks pašreizējā stāvoklī.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16. novembra numurā.

#kvards-2012116-09#