Saule un vējš izžāvējuši pilsētu, putekļu mākoņi iet pa gaisu. Komunālajā pārvaldē saņemts daudz sūdzību par traucējošiem putekļiem ielās. Pašlaik vienīgais veids, kā tos ierobežot, ir savākt saslaukas gan ar roku darbu, gan arī darbinot ik dienas divas trīs putekļu sūcēja mašīnas – “Kurzemes Vārds” uzzināja pārvaldē.

Visvairāk put grantētās ielas. Tā kā pašvaldības budžetā šo brauktuvju apstrādei ar sālīto pretputekļu maisījumu līdzekļi atvēlēti tik daudz, lai to varētu atļauties vien divas reizes gadā, tad pagaidām vēl pārvaldē nesteigsies dot rīkojumu šo maisījumu izkaisīt – atzina pārvaldes Ielu un infrastruktūras daļas vadītājs Mārtiņš Jākobsons. Parasti pirmā grants ielu apstrāde pret putēšanu sākas aprīļa beigās vai maija sākumā, cītīgi sekojot līdzi laika ziņām, bet otrā grants ielu apstrāde parasti notiek jūlija beigās vai augusta sākumā. Tā izdodoties apstrādāt katru reizi apmēram 31 kilometru grantēto pilsētas ceļu – tikpat kā visas šādas ieliņas.

Mitrā laikā pretputekļu materiālu uz ielām nebārsta un, ja drīzumā gaidāms lietus, arī ne, jo tad pretputekļu maisījums aizskalojas un efekts īsāks, bet ielas cenšas apstrādāt tā, lai efekts būtu paliekošāks, “divi trīs mēneši no vienas kaisīšanas”, skaidroja M. Jākobsons. Tā kā šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā meteorologi sola lietu, steigties ar kaisīšanu nevajag, viņš uzskata.

Ļoti put arī rekonstruējamās ielas, kuras pašlaik ir būvlaukumi, piemēram, Lielā iela, kurā šonedēļ gan labo bruģi, gan veido pandusus uz ietvēm. M. Jākobsons pieļauj: “Ja tā cilvēkiem ir problēma, tad vienu divas reizes dienā ir vērts ielu nolaistīt ar ūdeni – par to būtu jāgādā būvuzņēmējam. Dažkārt būvobjektos tā ir darīts.” Lielās ielas ģenerālbūvnieka SIA “Rīgas tilti” būvdarbu vadītājs Edgars Jurševics vakar atzina: “Man nav informācijas, ka būtu sūdzības par putekļiem, bet, protams, ir lietas, ko var darīt, lai to būtu mazāk. Iespējams arī laistīt.” Un viņš teica, ka būvsapulcē, uz kuru būvdarbu vadītājs bija ceļā, “šo jautājumu var apspriest, kā to parisināt”.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 5. aprīļa numurā.

#kvards-20190405-01#