Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotie dati, pie noteiktiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem konkrētās dienās ir novērojams atsevišķu piesārņojošo vielu koncentrācijas palielinājums, bet kopumā gaisa kvalitātes normatīvi  Liepājā netiek pārsniegti, portālam skaidroja Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

”Lielāka putekļu koncentrācija parasti tiek novērota tieši, sākoties pavasarim,” viņa turpina: ”Tas daļēji skaidrojams ar to, ka no ielām vēl pilnībā nav novākts atlikušais ziemas ielu kaisīšanā izmantotais materiāls un sausā un vējainā laikā tas rada putekļus. Putekļu piesārņojums pilsētā rodas dažādu procesu rezultātā – no automobiļu izplūdes gāzēm, degvielas, dedzinot atkritumus u.c.”

Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, jautāts, vai jau pabeigta Liepājas ielu attīrīšana no ziemā uz brauktuvēm izkaisītajām smiltīm, portālam skaidroja, ka smiltis, ko ziemas apstākļos kaisīja uz brauktuvēm, Komunālā pārvalde sāka slaucīt tūdaļ pēc sniega nokušanas: ”Ziemā uz ielām izkaisītā pretslīdes materiāla slaucīšana šogad tika sākta marta sākumā – mēnesi agrāk, nekā iepriekšējos gados. To ļāva piemērotie laikapstākļi – sausais un salīdzinoši siltais laiks.”

O.Kalpaka iela, kur izvietota putekļu mērīšanas iekārta, pēc A.Štāla teiktā slaucīta jau vairakkārt, taču tas tiks darīts vēl: ”Ar vienu reizi diemžēl nepietiek.

Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir apstāklis, ka O.Kalpaka ielā, posmā no Strazdu ielas līdz Siļķu ielai, brauktuves malā dzīvojamo māju pusē regulāri ir novietotas automašīnas, kā dēļ ielu šajā vietā noslaucīt nav iespējams. ;Sajā pilsētas rajonā ietves vietām ir sliktā stāvoklī, kā dēļ rodas putekļi. Tāpat putekļu piesārņojumu rada mazās ieliņas, kurās ir grants segums, piemēram, Buru iela.”

”Arī ietves diemžēl vietām pilsētā joprojām nav attīrītas no pretslīdes materiāla,” atzīst A.Štāls: ”Bet par to atbildīgi ir sētnieki, kuri daudzviet grēko. Turklāt ir gadījumi, kad sētnieki saslaukas nevis ieber gružkastē, kā tam vajadzētu būt, bet gan no ietves izslauka uz ielas braucamo daļu, kā dēļ nepieciešama atkārtota ielas slaucīšana.”

Pretslīdes materiāla savākšana no pilsētas ielām turpināsies. Kā skaidro Komunālās pārvaldes pārstāvis, šis process tiek sākts ar pilsētas centru un tranzītielām, tāpat kā sniega tīrīšana, tālāk virzoties uz mazajām pilsētas ieliņām.

”Ir dažādas metodes, kā no ielām tiek saslaucīts preslīdes materiāls,” skaidro A.Štāls: ”Vietām smiltis tiek slaucītas ar rokām, citviet ar tehniku. Pielietotās tehnoloģijas veids atkarīgs no pretslīdes materiāla daudzuma un brauktuves seguma veida. Darbus veic uzņēmums ”Tranzīts L”. Uzņēmumam ir trīs putekļu sūcēji, kā arī cilvēki strādā ar slotām.”

Pretslīdes materiāla savākšanas process joprojām nav pabeigts, tas turpinās. ”Ļoti ceram, ka līdz 15.aprīlim, kad oficiāli beidzas ziemas sezona, neuznāks sals, kad nāktos atsākt ielu kaisīšanu ar pretslīdes materiālu un pēc tam – tā savākšanu,” tā Komunālās pārvaldes pārstāvis.

Turklāt, kā uzsvēra A.Štāls, ielu slaucīšana pilsētā turpināsies arī vasarā, jo regulāri ielas tiek attīrītas no citiem sīkajiem atkritumiem. Sausā laikā reizēm ielas tiek arī laistītas, bet lielākajā daļā gadījumu – slaucītas.

Latvijā gaisa kvalitātes līmeņa nodrošināšanu regulē atbilstoši MK noteikumiem Nr.1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” . LVĢMC mājas lapā pieejamā informācija par gaisa kvalitāti Liepājā šā gada janvārī un februārī liecina, ka PM10 janvārī pārsniegts piecos gadījumos (pieļaujams 35 reizes gadā), bet februārī viss ir bijis normas robežās, uzsver pašvaldības pārstāve.

”Ņemot vērā, ka Latvijā gaisu visvairāk piesārņo tieši autotransports, atgādinām, ka arī ikviens iedzīvotājs var rūpēties par to, lai rūpētos par gaisa kvalitāti. Viena no iespējām kā uzlabot gaisa uzlabot situāciju ir retāk izmantot privāto transporta līdzekli un biežāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu un velosipēdu,” tā Z.Lazdāne.

Un piebilst: ”Tāpat iedzīvotājiem nevajadzētu dedzināt atkritumus, tajā skaitā lapas, zarus, plastmasu, ar laku/krāsām/līmi apstrādātus koksnes atkritumus, jo arī tie rada gaisa piesārņojumu.”

Portāls jau informēja, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos putekļu daudzums Latvijas pilsētu ielās, kurās ir liela satiksme, vidēji divas reizes pārsniedzis Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās noteikto maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

Kā liecina aģentūras BNS apkopotie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, lielākās problēmas Latvijas pilsētās ir ar putekļu PM2.5 piesārņojumu – to veido daļiņas ar diametru līdz 2,5 mikrometriem.

Putekļu PM2.5 vidējā koncentrācija O.Kalpaka ielā, Liepājā pēdējos trīs mēnešos bijusi aptuveni 21 mikrograms kubikmetrā, bet pieļaujamais vidējais daudzums gadā ir desmit mikrogramu. Liepājas novērojumu stacijā no janvāra līdz martam bijušas 28 dienas, kurās pārsniegta šī norma. 

Lielākais putekļu piesārņojums visās monitoringa stacijās reģistrēts 21.janvārī, kad Latvijā valdīja bezvējš un sals, daudzviet veidojās migla. Liepājas novērojumu stacijā putekļu PM10 vidējais daudzums bijis attiecīgi 28 mikrogrami kubikmetrā. 

Tāpat jau ziņots, ka Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas nosaka, ka PM10 koncentrācijai nevajadzētu pārsniegt 50 mikrogramu kubikmetrā diennaktī un 20 mikrogramu kubikmetrā gadā. Liepājas stacijā diennakts pieļaujamais putekļu PM10 daudzums pārsniegts sešas reizes.

Turklāt jāņem vērā, ka pēdējos trīs mēnešos no katras stacijas trūkst datu par piecām līdz septiņām dienām. Datos par gaisa kvalitāti redzamas arī neprecizitātes, piemēram, izmērītā PM2.5 koncentrācija daudzās dienās pārsniedz PM10 koncentrāciju, lai gan tas nav iespējams, jo cieto daļiņu PM10 skaitā ietilpst arī sīkākie putekļi PM2.5.Lielāko risku veselībai un dzīvībai rada tieši vissīkākās – PM2.5 – daļiņas. Pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu putekļu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi.

Pasaules Veselības organizācija lēš, ka gaisa piesārņojums ik gadu izraisa 5,5 miljonu cilvēku nāvi. Bīstamākais ir gaisa piesārņojums iekštelpās, kur cilvēki pavada lielāko daļu savas dzīves.