Mākslas skolas jaunās telpas Alejas ielā vilina radīt mākslu
”Žēl, ka mēs te nevaram mācīties atkal,” garāmejot noteic divas nu jau pieaugušās Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) audzēknes. Viņām nevar nepiekrist, Alejas ielas jaunā piebūve patiešām vilina apgūt ko jaunu – moderna aparatūra, plašas un labi izgaismotas telpas, radoša gaisotne. Teju katrā kabinetā sastopam jauniešus, kuri aizrautīgi ģenerē jaunas idejas.
liepajniekiem.lv
”Pēdējos divos gados iestājeksāmenos pieteicās divreiz vairāk jauniešu, nekā mēs spējam uzņemt, nojaušu, ka turpmāk būs vēl rūpīgāk jāveic atlase, lai gan skatāmies ne tikai radošumu, bet arī pārējo priekšmetu apguves līmeni. Tomēr visus gribētājus uzņemt vienkārši nav mūsu spēkos,” laikrakstam stāsta Ieva Leismane, LMMDV struktūrvienības vadītājas vietniece Mākslas profesionālās ievirzes izglītības programmās un aicina mūs kopā ar citu mākslas skolu bērniem apskatīt jaunās telpas.
”Vēl ir palikuši nelieli darbiņi, kas saistīti ar pāreju uz vēsturisko ēku, bet lielais darba daudzums ir paveikts,” piebilst LMMDV sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ģirne.
Piebūvē darbosies Arhitektūras, Reklāmas un multimediju nodaļa, kā arī būs koka un metāla apstrādes darbnīcas. Sākumā dodamies apskatīt interjera dizaina un arhitektūras spārnu, tur izvietotas vairākas telpas – projektēšanai, rasēšanai, ideju ģenerēšanai, maketu uzglabāšanai. Arī skolotāju istaba te atradusi savu vietu.
Prieks, ka visā jaunajā piebūvē padomāts ne tikai par telpām, kurās aktīvi mācīties, bet arī atsevišķām vietām, kur pabūt, padomāt un ģenerēt idejas. ”Arhitektiem un interjera dizaineriem svarīga ir tehniskā grafika, ko senāk dēvēja par rasēšanu. Pirmā kursa jaunieši lielākoties strādā ar roku, savukārt otrajā un trešajā kursā darbs notiek vairāk digitāli. Mākslīgais intelekts sākumā tiek turēts pa gabalu,” smejas I. Leismane.
”Galvenais tomēr ir tas, kas notiek mūsu galvā, jo tehniskā grafika, rasēšana un projektēšana kalpo par pamatu visiem tālākajiem gadiem.”
Pagrabstāvā ierīkota ”koku un metālu valstība”, kā to piesaka pati I. Leismane. ”Kokos mums mācās arī meitenes. Te iekļauts arī produktu dizains, jo, kā mēs zinām, produkti neveidojas tikai no viena materiāla, tāpēc pirmajā kursā ejam cauri kokam, metālam, tekstilam un keramikai, tālāk jau katrs izvēlas tuvāko.
Te mums atrodas mehāniskā darbnīca, tā arī darbnīca, kur galvenokārt darbs noris ar rokas instrumentiem. Dziļāk ir telpa ar mūsdienu tehnoloģijām, ko var izmantot visi skolas audzēkņi – CNC aparātā jebkurš var nākt un frēzēt, ko vēlas, tas atrodas slēgtā telpā, jo procesa laikā rodas lieli putekļi,” ekskursijas pavadone norāda uz nelielu kabinetiņu ar stikla durvīm. ”Lāzeraparāts arī darbojas gan ar tekstilu, gan kartonu, ādu un visu pārējo. Arī 3D printeris pieejams.”
I. Leismane atzīst, ka ar metāla valstību viņai esot ciešs kontakts, jo tur mācījies viņas tētis, brālis un meita. Arī šeit pārsteidzošā kārtā ļoti daudz ir tieši meiteņu.
Tur sastopam vairākas skolnieces, viena strādā pie sava 4. kursa klasifikācijas darba, pārējās gatavo konceptuālas rotas, viena no tām saucas ”Apēd naudu”, ņemot vērā mūsdienu patērētājsabiedrību. Kāda cita meitene no organiskā stikla gatavo magnētiskās rokassprādzes. Kad aproču nēsātāji sadodas rokās, šīs rokassprādzes savā starpā magnētiski pievelkas. Tās tiks apvilktas ar ādu.
Viņu darbu uzrauga un idejiski atbalsta Metāla izstrādājumu dizaina izglītības programmas metodiķis Andris Garokalns.
”Kad mēs sapratām, ka mūsu sapnim un iecerēm divu spārnu būs par maz – vajag trešo, sākām meklēt risinājumu.
Augstums nepieļāva veidot papildu telpas, tad mēs arhitektiem teicām – ja nevaram uz augšu, ejam uz leju. Tā radās šis padziļinājums,” uz telpām ar oriģināliem logiem norāda I. Leismane.
Līdzīgi tāpat kā visu nodaļu skolēni var izmantot pieejamās iekārtas, tāpat katram no viņiem pieejama arī fotostudija. Plaša telpa ar gaismām, prožektoriem un visu nepieciešamo darbam.
Arī visi printeri, skeneri, lai bildes varētu kvalitatīvi padarīt taustāmas. Koridora otrā pusē ir telpa ar datoriem, kur šīs bildes var apstrādāt pēc nepieciešamības.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.