Latvija mēģina pārliecināt sabiedrotos par NATO kuģu bāzes veidošanu Liepājā, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.

Laikā kad Krievijas karakuģi biežāk pietuvojas Latvijas ūdeņiem, NATO plāno palielināt alianses klātbūtni Baltijas jūrā, tostarp šeit biežāk darbosies NATO pastāvīgā pretmīnu eskadra. Latvija pašlaik mēģina panākt vēl vairāk un lobē plānu, lai sabiedrotie izvēlētos Liepājas ostu kā bāzi NATO kuģiem, ziņoja “De facto”.

“Mēs strādājam pie tā, kādā veidā transformēt mūsu Liepājas Jūras spēku bāzi par bāzi, kurā varētu regulāri nākt NATO kuģi, un principā tiktu izmantota kā NATO kuģu bāze darbībām un operācijām šeit, Baltijas jūrā,” raidījumam atzina Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Latvija sabiedrotos mēģinot pārliecināt, ka līdzekļu ieguldīšana Liepājā dotu vislielāko efektu no attīstībai paredzētās naudas. Aizsardzības ministrijas pārstāvja uzskata, Latvijai ir gana daudz spēcīgu argumentu, lai lēmumu pieņemtu par labu Liepājai.

Tikmēr Krievijas bruņoto spēku flotes kuģi un zemūdenes aizvien biežāk redzamas Baltijas jūrā iepretim Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, atgādina raidījums, norādot – lai laikus pamanītu aizdomīgas virsūdens un zemūdens aktivitātes, Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģi jau kopš jūlija atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā. Ko savos radaros nevar atpazīt krastā esošais Jūras operāciju centrs, tas klātienē jāapskata patruļkuģiem.

Civilajiem kuģiem automātiskās identifikācijas sistēmas jāieslēdz obligāti, militārajiem – nē. Krievijas kuģi iet ar neieslēgtām sistēmām.

Kopš augusta pie Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem Krievijas bruņoto spēku kuģi pietuvojušies vismaz 27 reizes, bet zemūdenes – piecas, norādīja LTV.

“Krievijas Federācijas modernizācijas programma iet uz priekšu, viņi palielina savas militārās spējas Baltijas jūras reģionā, un kā viņas tiek palielinātas, viņas tiek attiecīgi vairāk apmācītas, testētas, un mēs redzam palielinātu aktivitāti šeit. Vai tas noveda arī pie rīcības, kas ir izaicinošāka – atsevišķos gadījumos mēs to varam redzēt. Vai Zviedrija ir šis gadījums, man ir grūti teikt, bet tas neiziet ārpus tā konteksta, kādu mēs redzam šajā reģionā jau kādu brīdi,” raidījumam sacīja Sārts.

Zemūdenes piefiksētas trīs reizes augustā, pa vienai septembrī un oktobrī. Tās ir KILO klases zemūdenes, kas ir piemērotas mērķu iznīcināšanai seklos ūdeņos. Zemūdenes manītas pat piecu jūras jūdžu, tas ir, nepilnu desmit kilometru attālumā no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem.

Vēl tuvāk pienācis viens no zemūdens glābšanas kuģiem. Tādi pēdējā laikā manīti ik pārnedēļu, turklāt manevri turpinājušies pat diennakti. 16.oktobrī novērots velkonis, kurš tauvā vilcis desanta kuģi bez atpazīšanas zīmēm. Ne reizi vien vairāki flotes kuģi darbojušies kopā. Regulāri novērotas “Steregushiy” klases korvetes, tostarp “Boikiy”, kas ir viens no jaunākajiem Krievijas karakuģu modeļiem. Kaimiņvalsts bruņojumā tās ir vien aptuveni gadu.

Daļa Krievijas karakuģu iet maršrutā starp Kaļiņingradu un Sanktpēterburgu, bet daļa netālu no Latvijas veic apmācību manevrus. Nav izslēgta arī izlūkošanas iespēja. Un to dara abas puses, norāda “De facto”.

“Būtu naivi cerēt, ka kara kuģis, atrodoties jūrā, ka viņš jebkādā veidā nevāc kādu info. Tas nav izslēgts. (..) Katrā gadījumā, kad mēs satiekam ne NATO valsts kuģi, tad mēs mēģinām ievākt pēc iespējas vairāk informācijas. Tas ir pašsaprotami. Jebkuras valsts kara kuģiem. Gan izmantojot fototehniku, gan pārējos līdzekļus,” raidījumam sacīja Jūras spēku flotiles komandieris jūras kapteinis Juris Roze.

Latvijas teritoriālo ūdeņu robežu Krievijas kara flotes kuģi nav pārkāpuši, nav bijis agresīvu incidentu, kā nesen starptautiskajos ūdeņos, kad Krievijas kara kuģi un helikopters mēģināja piespiest mainīt kursu Somijas jūras pētījumu kuģim “Aranda”, informēja LTV.

Patrulēšanu Latvijas ūdeņos nepārtraukti veic vismaz viens patruļkuģis. Latvijai tādu ir pieci, taču nesen uzbūvētie kuģi vēl nav aprīkoti ar bruņojumu un atsevišķām sistēmām, bet jau pašlaik sākts darbs, lai to izdarītu.

Raidījums atgādina, ka pašlaik daļa no NATO attīstības plāna paredz palielināt alianses klātbūtni Baltijas jūrā, tostarp šeit biežāk darbosies NATO pastāvīgā pretmīnu eskadra.