Tā ir viena no vecās un vērtīgās alejas liepām, kas aug abpus Raiņa ielai. Pašlaik tur ir būvlaukums, notiek ielas rekonstrukcija, darbus veic SIA “A-Land”.

Koks auga pie krustojuma ar Lietuviešu ielu. Šajā vietā nenotiek ielas rekonstrukcija.

Uzņēmuma vadītājs Andris Šervinskis pastāsta portālam liepajniekiem.lv, ka, kokam krītot, nekādi būtiski bojājumi nekam nav nodarīti.

“Saknes un celms mums būs jāizfrēzē,” viņš norāda.

Aģentūrai “Liepājas sabiedriskais transports” nav informācijas par autobusu satiksmes traucējumiem, un pēc datiem reisu kavējumu nav bijs, pastāsta aģentūras direktora vietnieks Toms Malkevičs.

Raiņa ielas liepu aleja ir aizsargājama.

Pagājušajā gadā “Liepājas autobusu parks” vērsās Apstādījumu uzraudzības komisijā (AUK) ar lūgumu vai nu nozāģēt vienu liepu pie pieturvietas “Raiņa iela” centra virzienā, jo koks neļauj piebraukt pietiekami tuvu ietvei un traucē iekāpt un izkāpt no transportlīdzekļa, vai arī pārcelt pieturvietu.

Pieprasījums koka nozāģēšanai atsaukts, informē būvvaldē.

Pārcelt pieturu neatrada iespēju, jo koki alejā aug ar vienādām atstarpēm un citā vietā būtu tāda pati situācija.

Ja kritusi pirmā liepa, vai pārējie koki nerada risku un kā to pārbaudīt? Par koka nogāšanos informēta AUK, ziņo Liepājas pašvaldībā, taču komisija sanāk divreiz mēnesī.

Kokus tāpat kā citus apstādījumus apsaimnieko Komunālā pārvalde.

Pilsētas dārzniece Alda Damberga portālam saka – tādu koku kā šī liepa ir pilna pilsēta. Pirms ielu pārbūves projektiem notiek koku inventarizācija, un to novērtējums projektētājiem ir jāņem vērā.

“Nav normāli, ka kokus iestāda vietās, kur tie traucē, un koki visu laiku tiek zāģēti,”

dārzniece atklāj aplamas prakses būtību.

“Kāpēc laternas sabāž kokos un tad – grieziet tos vainagus!” Piemēram, Uliha ielā aizvadītājā ziemā “nācās noraut visus koku vainagus, jo iela ir tumša”.

A. Damberga stāsta, ka aicinājusi uz semināru būvniekus un stāstījusi par to, ka nedrīkst tik nežēlīgi apraut koku saknes, kā tas notiek būvobjektos.

“Atbilde ir – bet tie koki aug!”

viņa saka.

Tāpat kā pēc lielu zaru nozāģēšanas, arī pēc sakņu nociršanas paliek vaļēja rēta, veidojas dobumi attīstās puves un trupes, kas iet uz augšu pa stumbru, līdz spēcīgākā vēja brāzmā koks lūst.

Dažas koku sugas pat desmit gadus spēj cīnīties un izvilkt dzīvību, piemēram, liepa, ozols, osis, jo blīvā koksne ilgāk saglabā mizā barības vielu rezerves.

Viņa brīnās, kā vēl šodien stāv Rīgas ielas koki, kurus stipri sapostīja tramvaja sliežu pārbūves laikā.

“Es nevaru garantēt, ka kāds nekritīs. Bet neviens par to nedomā,”

pauž A. Damberga.

“Citās pašvaldībās stāda kastaņas un paredz šahtu komunikācijām. Tad nav kokiem jācērt saknes, kad notiek ūdensvada avārija vai vajag kabeli ierakt.”

Pašlaik kabeļu rakšanas dēļ Brīvības ielā cieš melnalkšņi, kurus bija tik grūti ieaudzēt. Nekas labs negaida arī kastaņu aleju, kuru plānots saglabāt Flotes ielas pārbūvē.