Liepāja Latvijā ir līdere renovēto
māju skaita ziņā. Taču nupat šis darbs ir apstājies. Nevis tāpēc, ka trūktu
renovējamo māju vai iedzīvotāji nevēlētos šajā procesā iesaistīties. Iemesls ir
Ekonomikas ministrijas kavēšanās ar jauno noteikumu izsludināšanu. Tikmēr
projekti pie apsaimniekotājiem vai dzīvokļu īpašnieku biedrībās krājas kaudzē.

Liepājas namu apsaimniekotāji atceras, ka jau pērn pavasarī bija jābūt
zināmiem ES plānošanas jaunā posma (2014.–2017. g.) noteikumiem par
daudzdzīvokļu namu renovāciju. Tad tos solīja vasarā, bet atkal nekā.
“Rudenī būs noteikti!” teica Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kad
Latvijas namu apsaimniekotāji uzstājīgi prasīja noteikumus. Jūnijā konkursa
“Energoefektīvākā ēka Latvijā” apbalvošanas ceremonijā ekonomikas
ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā “Kurzemes Vārdam” solīja:
“Daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programma mums ir prioritāra, un šobrīd
tiek izstrādāti noteikumi, tādēļ ceram, ka augustā vai septembrī izsludinās
konkursu.”  

Rudens neatnesa ne mazumiņu no ekonomikas ministres solītā. Taču pa šo
laiku nav snauduši apsaimniekotāji – ne uzņēmumi, ne arī dzīvokļu īpašnieku
biedrības. “Rindā uz renovāciju ir sagatavoti jau desmit projektu un
astoņi ir izstrādes stadijā, kurus esam gatavi pielāgot jaunajām prasībām un
iesniegt ES līdzfinansējuma saņemšanai, tikko konkurss būs izsludināts,”
teica uzņēmuma “Liepājas namu apsaimniekotājs” projektu vadītājs Toms
Cīrulis. Ar saviem jau sagatavotajiem projektiem stāties rindā ir gatavi arī
citi uzņēmumi un dzīvokļu īpašnieku biedrības. Nav skaidrs, kāpēc process kavējas.

“Šī ir viena no nedaudzajām programmām, kurā mums ir domstarpības
ar Eiropas Komisiju,” skaidroja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra
vietnieks Raimonds Aleksejenko. “Izvērtējot iepriekšējā plānošana posma
pieredzi, mēs vēlamies novērst tās nepilnības, kas bija iepriekš. Daudzām mājām
nebija iespējams saņemt kredītu komercbankās, jo tās prasīja garantiju. Vēl
gandrīz 90% projektu bija kādas nepilnības, kādēļ iedzīvotāji bija spiesti
maksāt soda naudu. Gribam to novērst, jo katrs iedzīvotājs nav spējīgs pārzināt
projektu specifiku, un tas viņiem arī nav jādara. Jaunajos noteikumos mēs
gribam iestrādāt mehānismu, kas dotu garantiju – ja valsts ir apstiprinājusi
projektu ar noteiktu ES finansējuma daļu, tad konkrētās mājas iedzīvotāji to
arī saņem, bet, ja vēlāk izrādās, ka projektā paredzētais ietaupījums nav
saņemts, tad vainu nāksies uzņemties vai nu būvniekiem, vai kādam citam, kas
nav bijis savu uzdevumu augstumos, lai efektu sasniegtu.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. janvāra numurā.

#kvards-20160122-04#