M. Levuškāns ir repatriants, kura ģimene no Krievijas uz Latviju pārcēlusies 2004. gadā. Tēvs pēc tautības latvietis, māte – ukrainiete. Martina pasē tautība norādīta “latvietis”.

Naturalizācijas process jaunietim prasījis aptuveni trīs gadus.

Lai arī naturalizācijas eksāmenu nokārtojis jau 2019. gadā, raiti nav sekmējies ar atteikšanos no Krievijas pilsonības. “Tas ir pārāk birokratizēts process. Bija nepieciešams iesniegt ļoti daudz dokumentu, dažiem pat pakaļ bija jābrauc uz Krieviju,” viņš pastāsta.

Augusta beigās, dienā, kad svinīgā ceremonijā bijis jādod solījums par uzticību Latvijas Republikai, Martins bijis ļoti satraucies, baidījis zvērestā kļūdīties.

Tagad jaunietis priecājas, ka 1. oktobrī pirmo reizi savā mūžā varēs nobalsot īstās un demokrātiskās vēlēšanās. Pērn viņš, vēl būdams kaimiņvalsts pilsonis, balsojis Krievijas Valsts domes vēlēšanās, jo bijis interesanti, kā šis process notiek autoritāra režīma paspārnē.

Oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās jaunietis pieteicies arī par novērotāju. Balsošanai sekošot līdzi vienā no iecirkņiem Liepājas latviešu biedrības namā.

Jaunietis ļoti vēlas pieteikties Zemessardzē, taču neesot drošs, ka viņa pieteikumu atbalstīs. “Man ir dažas hroniskas kaites,” atklāj Martins.

“Latvijas pases iegūšana man ir simboliska. Mani senči no Latgales 19. gadsimta beigās devās uz Sibīriju Stoļipina agrārās reformas laikā. Tur dzimis mans vectēvs, tēvs un arī es pats. Vectēvs ļoti gribēja atgriezties Latvijā, taču nepaguva. Man tiešām bija ļoti svarīgi kļūt par Latvijas pilsoni. Gandrīz visu mūžu es dzīvoju šeit un, kaut gan man Krievijā joprojām dzīvo radinieki un draugi, sevi ar Krieviju neasociēju. Man ir tikai viena valsts, un tā ir Latvija. Centīšos godprātīgi dzīvot, strādāt un stiprināt Latvijas valsts neatkarību un demokrātiju.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.