Arī Liepājā, gluži kā citviet Latvijā, bērni gaida rindā, lai tiktu kādā no 22 pašvaldības bērnudārziem. Pēc Izglītības pārvaldes datiem šobrīd pilsētā ir aptuveni 4470 pirmsskolas vecuma bērnu.

To, cik paliks aiz strīpas, uzzināsim pēc 15.septembra, kad tiks pabeigta komplektācija un apkopota precīzāka informācija.

2010./2011. mācību gadā pirmsskolas izglītības programmu apguva 3600 bērni, informēja Izglītības pārvaldes Pirmsskolas iestāžu speciāliste Austra Gūtmane. Ja parēķina, ka uz šīm vietām pretendē 4470 bērni, tad pietrūkst vairāk par 800 vietām. Taču runājot par šo iespaidīgo ciparu, A.Gūtmane bija ļoti izvairīga, jo ”daudz bērnu brauc prom, citi aiziet uz skolu”.

Lai arī uz vietu bērnudārzā rinda ir liela, nepieciešamība pēc jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būtu jāizvērtē, jo jaundzimušo skaitam pilsētā ir tendence sarukt. ”Ja ir mazāk par 200 bērniem, tas nozīmē, ka būtu jāslēdz vesels bērnudārzs,” salīdzinājumam minēja A.Gūtmane. Jāatzīmē, ka pilsētā blakus 22 pašvaldības dārziņiem ir pieci privātie bērnudārzi. Vai arī tie no 1.septembra būs pilni, A.Gūtmane nevarēja pateikt.

”Vecāki no šīs situācijas iziet dažādi. Cits izmanto mūsu piedāvāto aukļu dienestu, cits ved uz rotaļu grupām ”Liepiņā” un ”Dzintariņā”. Ir, kas bērnu sūta privātā dārziņā. Parasti turp ved bērnus vecumā no pusotra līdz trīs gadiem, pēc tam jau var tikt pašvaldības dārziņā, bet tad, ja rindā vecāki ir stājušies laikus, t.i. uzreiz pēc bērna dzimšanas,” sacīja A.Gūtmane. ”Piemēram, pagājušā gādā ”Pūcītē” tika noorganizēta pilnīgi jauna grupa 2007.gadā dzimušiem bērniem, jo viņi vēl nebija tikuši dārziņā. Vietas nodrošināt varējām visiem.” Parasti mazajās grupiņās (vecumā no pusotra līdz trīs gadu vecumam) ir 16 bērnu, bet lielajā (no trīs gadu vecuma) – 24 bērni.

Kā pastāstīja A.Gūtmane to, kurā bērnudārzā sūtīt savu atvasi, izlemj paši vecāki. Pieteikt drīkstot trīs dārziņos, un, kad pienākusi bērna kārta, vecāki var izlemt – šo vietu pieņemt vai ne. Ja atbilde ir pozitīva, kādam citam bērnam atbrīvojas vieta dārziņā, kura bija rezervēta uzņemtajam bērnam.

Trīs gadus vecā Ralfa māmiņa uzskata, ka privātais dārziņš ir labs risinājums, ja vēl nav pienākusi rinda pašvaldības dārziņā, vienīgi jārēķinoties ar divas līdz trīs reizes augstāku maksu. ”Man Ralfs piedzima oktobrī, līdz ar to rinda bija jāgaida ilgāk, jo tiem, kas piedzimst janvārī, ir lielāka iespēja tikt dārziņā ātrāk, jo tas ir pašas rindas sākums. Pieteicāmies divos dārziņos. Vienā bijām 130 vietā, otrā – 30. Sākām no divarpus gadu vecuma, jo divi bērni aizbrauca līdzi saviem vecākiem uz ārzemēm, līdz ar to atbrīvojās vieta Ralfam. Pa lielam auklīšu piedāvājums ir, vienīgi jāskatās, vai par to var samaksāt…” pārdomās dalījās kāda liepājniece. Viņa nav dzirdējusi gaušanos no citām māmiņām par to, ka nebūtu kur bērnu atstāt – vienai palīdz auklīte, citai – vecāmamma, vēl citai – privātais dārziņš.

Ineses vīrs dien Jūras spēkos, tādēļ viņu atvasei pienākas vieta dārziņā bez rindas, tādēļ nevienu brīdi neesot satraukušies par to, ka bērnam būs uz to ilgi jāgaida. ”Ernestu aptuveni mēnesi pēc dzimšanas bijām pieteikuši trīs dārziņos, kā tas ir atļauts. Jau pagājušā septembrī mums zvanīja, sakot, ka rinda ir pienākusi, taču tā kā puikam bija tikai 1,2 gads, neprata staigāt, izšķīrāmies par labu auklītei. Jā, tas ir dārgs prieks. Mēnesī sanāca visai iespaidīga summa, jo nācās pieskatīt vidēji dienā astoņas līdz deviņas stundas. Taču šajā septembrī mazais ziķeris bija pirmo dienu dārziņā, un mūsu ģimenē tas bija liels notikums. Visapkārt runā par to, ka uz vietu dārziņos ir lielas rindas, bet es godīgi sakot nezinu nevienu ģimeni, kurā trīs gadus vecs bērns neietu dārziņā,” pārdomās dalījās Inese. “Piekrītu, ka 1,5 un 2 gadus veci tik viegli netiek, bet lielākiem, manuprāt, rindas nav tik milzīgas. Zinu gadījumu, kad vecāki savu mazo pieteica tikai tad, kad bērnam bija divi gadi un jau nākamajā gadā viņš tika dārziņā.”