Ceturtdiena, 23. janvāris Grieta, Strauta, Rebeka

Rosina mediķu algu pieaugumu nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina; finanšu ministrija iebilst

Rosina mediķu algu pieaugumu nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina; finanšu ministrija iebilst
Foto: Egons Zīverts
22.11.2019 10:06

LETA

Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) rosina mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, izriet no politiskā spēka paziņojuma masu medijiem.

AP aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un koalīcijas partnerus mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro iekļaut paplašinātajā budžeta izdevumu daļā.

AP politiķis Daniels Pavļuts aģentūrai LETA apstiprināja, ka politiskais spēks mudinās jautājumu par mediķu algām risināt, raugoties uz budžeta deficīta palielināšanu.

Politiskais spēks atgādināja, ka Eiropas Komisija (EK) 20.novembrī publicēja vērtējumu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžetiem, norādot uz iepriekšējās valdības pieņemto nodokļu izmaiņu negatīvo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem un brīdinot par riskiem. Vienlaikus tā sniedz pozitīvu atzinumu par Latvijas budžeta plānu. “Ir skaidrs, ka pat ES normu burtiska ievērošana ļautu Latvijas budžeta deficītu mazliet palielināt,” norādīja AP.

Apvienībā akcentēja, ka Latvijas nākotnei daudz lielāki riski izriet no nestabilitātes veselības aprūpes sistēmā nekā no budžeta izdevumu nelielas saprātīgas palielināšanas. Latvijai ir neliels budžeta deficīts, un veselības aprūpes finansējuma palielināšana par aptuveni 0.2% IKP ir iespējama.

EK publicētajā analīzē norādīts: “No visām jomām veselības aprūpei finansējums samazinās visvairāk: par pusprocentu no IKP, līdz 3,5% IKP.”

EK uzsvēra, ka veselības aprūpes finansējuma pieaugums ir izteikts nominālos skaitļos, savukārt finansējuma bāze neatspoguļo demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos un izmaksu pieaugumu. Tas nostāda veselības aprūpi īpaši nelabvēlīgā situācijā iepretim citām nozarēm budžeta apspriešanā, akcentēja EK.

Politiskais spēks norādīja, ka lielai daļai ES valstu gan budžeta deficīts, gan valsts aizņēmums ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijai, tomēr EK nerosina nekādas pārkāpumu procedūras pret šīm valstīm.

Pēc EK metodikas veiktās aplēses Latvijas budžeta deficīts (0,6% no IKP) ir zemāks nekā vidējais eirozonā (0,8% no IKP). Latvijas valsts parāds (36% no IKP) ir otrs mazākais eirozonā un vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji tajā (86% no IKP). AP uzsvēra, ka Latvijas budžeta deficīts ir vismaz divreiz mazāks nekā Beļģijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Somijai un Slovākijai.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka ieguldījumi veselības aprūpē atmaksāsies cilvēku ražīgākā darbā un ilgākā mūžā jau tuvākajā nākotnē, paužot, ka neordināras situācijas prasa neordinārus risinājumus.

“Ja EK saskaņoja Latvijas budžeta izdevumu atkāpi no striktajām taupības normām 2017.-2019.gadā, tad Latvijas valdībai un Saeimai ir jāspēj saskaņot 2020.gada budžets ar mediķu un pacientu pamatotajām gaidām, kas balstītas šīs Saeimas pieņemtajos likumos,” uzskata ministre.

AP jau vistuvākajā laikā izvirzīs savus priekšlikumus apspriešanai valdībā un argumentēs par 2020.gada budžeta papildināšanu jau pārskatāmā nākotnē.

Viņķele ir iesniegusi premjeram veselības aprūpes attīstības un reformu plānus, kuri ir pieņemti gan iepriekšējā valdībā, gan pilnveidoti premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) valdības laikā.

“Man ir pamats optimismam, ka mums kopā ar premjeru un kolēģiem valdībā izdosies panākt pozitīvu izrāvienu Latvijas tautas veselības uzlabošanā,” uzsēra ministre.

Kā ziņots, Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par Viņķeles atbrīvošanu no amata.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.

Palielinot pašlaik plānoto 2020.gada budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās disciplīnas likums un Eiropas Savienības (ES) noteikumi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM uzsver, ka, izvēloties pārkāpt ES noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām. Ministrija brīdina, ka pret Latviju var uzsākt pārmērīgas novirzes procedūru par fiskālo noteikumu neievērošanu. Tā var beigties ar 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 66 miljonu eiro soda naudas maksāšanu ES.

“Saskaņā ar Eiropas Komisijas 20.novembrī publicēto atzinumu par 2020.gada budžetu, Latvija jau pašlaik nedaudz pārsniedz 2020.gada pieļaujamo deficītu. Tā kā pārsniegums ir neliels, Eiropas Komisija nākamā gada budžeta projektu ir novērtējusi kā pamatā atbilstošu ES noteikumiem,” norādīja FM.

Ministrija atgādina, ka Latvijā 2013.gadā tika pieņemts Fiskālās disciplīnas likums, un līdz šim tajā noteiktais nav pārkāpts. 

“Tā kā līdz šim īstenotā atbildīgā fiskālā politika ir bijusi galvenais iemesls augstajam valsts kredītreitingam, izmaiņas šajā jomā var būt nopietns signāls par līdzšinējā fiskāli atbildīgā kursa maiņu, kas var novest līdz pat valsts kredītreitinga samazinājumam. Tādējādi paaugstinātos valsts budžeta izdevumi valsts parāda apkalpošanai. Jau tagad procentu maksājumi par valsts parādu gadā ir ap 260 miljoniem eiro,” norāda FM.

Ņemot vērā minēto, FM neatbalsta lēmumus, kas palielinātu 2020.gada vispārējās valdības budžeta deficītu, un uzskata, ka šāds lēmums nodokļu maksātājiem var dārgi izmaksāt. Tas arī sabojāšot Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts tēlu, ko pēc tam būs grūti atgūt. 

FM aicina politikas veidotājus “ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem”.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēlu failus un novieto tos šeit. (Foto jābūt JPG formātā, max 5MB)