Pirmdiena, 28. septembris Sergejs, Svetlana, Lana
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Rosina mediķu algu pieaugumu nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina; finanšu ministrija iebilst

Rosina mediķu algu pieaugumu nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina; finanšu ministrija iebilst
Foto: Egons Zīverts
22.11.2019 10:06

LETA

Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) rosina mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, izriet no politiskā spēka paziņojuma masu medijiem.

AP aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un koalīcijas partnerus mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro iekļaut paplašinātajā budžeta izdevumu daļā.

AP politiķis Daniels Pavļuts aģentūrai LETA apstiprināja, ka politiskais spēks mudinās jautājumu par mediķu algām risināt, raugoties uz budžeta deficīta palielināšanu.

Politiskais spēks atgādināja, ka Eiropas Komisija (EK) 20.novembrī publicēja vērtējumu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžetiem, norādot uz iepriekšējās valdības pieņemto nodokļu izmaiņu negatīvo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem un brīdinot par riskiem. Vienlaikus tā sniedz pozitīvu atzinumu par Latvijas budžeta plānu. “Ir skaidrs, ka pat ES normu burtiska ievērošana ļautu Latvijas budžeta deficītu mazliet palielināt,” norādīja AP.

Apvienībā akcentēja, ka Latvijas nākotnei daudz lielāki riski izriet no nestabilitātes veselības aprūpes sistēmā nekā no budžeta izdevumu nelielas saprātīgas palielināšanas. Latvijai ir neliels budžeta deficīts, un veselības aprūpes finansējuma palielināšana par aptuveni 0.2% IKP ir iespējama.

EK publicētajā analīzē norādīts: “No visām jomām veselības aprūpei finansējums samazinās visvairāk: par pusprocentu no IKP, līdz 3,5% IKP.”

EK uzsvēra, ka veselības aprūpes finansējuma pieaugums ir izteikts nominālos skaitļos, savukārt finansējuma bāze neatspoguļo demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos un izmaksu pieaugumu. Tas nostāda veselības aprūpi īpaši nelabvēlīgā situācijā iepretim citām nozarēm budžeta apspriešanā, akcentēja EK.

Politiskais spēks norādīja, ka lielai daļai ES valstu gan budžeta deficīts, gan valsts aizņēmums ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijai, tomēr EK nerosina nekādas pārkāpumu procedūras pret šīm valstīm.

Pēc EK metodikas veiktās aplēses Latvijas budžeta deficīts (0,6% no IKP) ir zemāks nekā vidējais eirozonā (0,8% no IKP). Latvijas valsts parāds (36% no IKP) ir otrs mazākais eirozonā un vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji tajā (86% no IKP). AP uzsvēra, ka Latvijas budžeta deficīts ir vismaz divreiz mazāks nekā Beļģijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Somijai un Slovākijai.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka ieguldījumi veselības aprūpē atmaksāsies cilvēku ražīgākā darbā un ilgākā mūžā jau tuvākajā nākotnē, paužot, ka neordināras situācijas prasa neordinārus risinājumus.

“Ja EK saskaņoja Latvijas budžeta izdevumu atkāpi no striktajām taupības normām 2017.-2019.gadā, tad Latvijas valdībai un Saeimai ir jāspēj saskaņot 2020.gada budžets ar mediķu un pacientu pamatotajām gaidām, kas balstītas šīs Saeimas pieņemtajos likumos,” uzskata ministre.

AP jau vistuvākajā laikā izvirzīs savus priekšlikumus apspriešanai valdībā un argumentēs par 2020.gada budžeta papildināšanu jau pārskatāmā nākotnē.

Viņķele ir iesniegusi premjeram veselības aprūpes attīstības un reformu plānus, kuri ir pieņemti gan iepriekšējā valdībā, gan pilnveidoti premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) valdības laikā.

“Man ir pamats optimismam, ka mums kopā ar premjeru un kolēģiem valdībā izdosies panākt pozitīvu izrāvienu Latvijas tautas veselības uzlabošanā,” uzsēra ministre.

Kā ziņots, Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par Viņķeles atbrīvošanu no amata.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.

Palielinot pašlaik plānoto 2020.gada budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās disciplīnas likums un Eiropas Savienības (ES) noteikumi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM uzsver, ka, izvēloties pārkāpt ES noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām. Ministrija brīdina, ka pret Latviju var uzsākt pārmērīgas novirzes procedūru par fiskālo noteikumu neievērošanu. Tā var beigties ar 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 66 miljonu eiro soda naudas maksāšanu ES.

“Saskaņā ar Eiropas Komisijas 20.novembrī publicēto atzinumu par 2020.gada budžetu, Latvija jau pašlaik nedaudz pārsniedz 2020.gada pieļaujamo deficītu. Tā kā pārsniegums ir neliels, Eiropas Komisija nākamā gada budžeta projektu ir novērtējusi kā pamatā atbilstošu ES noteikumiem,” norādīja FM.

Ministrija atgādina, ka Latvijā 2013.gadā tika pieņemts Fiskālās disciplīnas likums, un līdz šim tajā noteiktais nav pārkāpts. 

“Tā kā līdz šim īstenotā atbildīgā fiskālā politika ir bijusi galvenais iemesls augstajam valsts kredītreitingam, izmaiņas šajā jomā var būt nopietns signāls par līdzšinējā fiskāli atbildīgā kursa maiņu, kas var novest līdz pat valsts kredītreitinga samazinājumam. Tādējādi paaugstinātos valsts budžeta izdevumi valsts parāda apkalpošanai. Jau tagad procentu maksājumi par valsts parādu gadā ir ap 260 miljoniem eiro,” norāda FM.

Ņemot vērā minēto, FM neatbalsta lēmumus, kas palielinātu 2020.gada vispārējās valdības budžeta deficītu, un uzskata, ka šāds lēmums nodokļu maksātājiem var dārgi izmaksāt. Tas arī sabojāšot Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts tēlu, ko pēc tam būs grūti atgūt. 

FM aicina politikas veidotājus “ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem”.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz