Jā sākotnēji likās, ka Zirņu ielas rekonstrukcija ir ļoti moderns un cilvēkiem draudzīgs projekts, tad pamazām šī ilūzija sāk šķobīties.

Sākās tas viss kādā svētdienas rītā, kad Zirņu un Tebras ielas krustojums bez iepriekšēja brīdinājuma bija pārvērties bedrē. Tur rosījās jau ilgāku laiku ierūsējušais ekskavators un divi vīri, kuru piederību noteiktai firmai nevarēja noteikt, jo nebija nekāda darba apģērba vai ķiveru ar ierasto firmas zīmi. Uz ielas mētājās pavirši nomests elektrības kabelis, kas pievadīja strāvu triecienurbim, ar kuru darbojās viens no vīriem. Abi vīri labi nostādītās balsīs krieviski sasaucās, bieži pieminot māti, kura, kā šķiet, šiem vīriem dzīvo tālu aiz Latvijas robežām. Vīri bez emocijām noskatījās, kā ezermalas pensionāres ar grūtībām rāpjas pa izrakto bedri un četrrāpus pūlas tikt uz augstās asfalta malas. Nekādu zīmju, ne norobežojošo lentu, ne gājējiem pārvaramas joslas. Protams, tas viss parādījās otrajā dienā, pēc tam, kad savus novērojumus izklāstīju domē. Tiesa gan – arī šobrīd nesaprotu, kāda jēga ir no zīmes, kas domāta autobraucējiem, norādot uz braukšanas aizliegumu, ja šī zīme atrodas gandrīz vai pašā bedrē, aiz norobežojošās lentas. Labi, ka tur kaut kas notiek, taču mūsdienīgs šis darba stils nu gan nav. Iespējams, vaina ir tā, ka ģenerāluzņēmējs vada darbus no galvaspilsētas. Taču arī vietējo darbu veicēju stils ir, maigi izsakoties, dīvains. Skatos – vakar kaimiņam nomainīti logi. Protams, tikai Zirņu ielas pusē. Arī verandā, kas iznāk uz Tebras ielas, bet tikai viens logs – tas, kurš pagriezts pret Zirņu ielu. Jaunos logus no vecajiem var atšķirt ļoti labi, jo tie ielikti baltiem rāmjiem, kamēr pārējie logi kaimiņam ir brūni. Baltie ir lētāki. Ja kaimiņš vēlētos brūnus, viņam nāktos piemaksāt. Tagad viņam nāksies maksāt vēl vairāk, jo, cik zinu, apbūves noteikumi Liepājā liedz mājas fasādē būt atšķirīgas krāsas logiem. Jautājums – vai projekta veicējiem jāpielāgojas iedzīvotājiem, vai otrādi? Kuram par ko jāpiemaksā? Pagaidām nav nekādas informācijas par termiņiem, darbu kārtību, nav skaidrs, kam un kad kaut ko mainīs, pieslēgs… Šķiet, projektam ir pārāk liela vadības hierarhija, un tas, ko pieņem kabinetos, līdz ”apakšām” nonāk ļoti lēni, bet līdz iedzīvotājiem nenonāk vispār.

Vēsma Lēvalde,
Zirņu ielas iedzīvotāja