Kas mammai vēderā, tas mazulim pienā

Cilvēka dzīve sākas ar krūts zīšanu – mazulis ar to saņem visu nepieciešamo, lai augtu un attīstītos, tā arī ar mātes piena labajām īpašībām saņemtu imunitātei, veselības aizsardzībai un profilaksei nepieciešamo.

”Pienam ir trīs stadijas vienas ēdienreizes laikā: pirmpiens, pārejas piens un nobriedis piens. Pirmpiens no nobrieduša piena atšķiras ar to, ka nobriedušajā ir vairāk kaloriju un uzturvielu. Sākuma pienā ir vairāk laktozes (piena cukura), bet pēdējā stadijā ir vairāk tauku,” skaidro uztura speciāliste.

Ieteicams, ka bērns saņem mātes pienu līdz divu gadu vecumam.

Ja bērns netiek zīdīts ar mātes krūti, māte un bērns saskaras ar dažādiem riskiem. Piemēram, bērnam organismā var būt nepietiekošs ūdens daudzums, pieaug dažādu saslimšanu risks, kā arī negatīvi tiek ietekmēta bērna augšana kopumā un veidojas sliktāka imunitāte.

Tāpat nenotiek bērna un mātes savstarpējo attiecību veicināšana, bērnam ir lielāks risks uz aptaukošanos pusaudža vecumā un var veidoties sakodiena problēmas.

Savukārt mammai var ieilgt pēcdzemdību atkopšanās periods, ir grūtības dabiskā ceļā nomest lieko svaru, kurš pieaudzis grūtniecības laikā, pastāv lielāks jaunas grūtniecības iestāšanās risks, kā arī zīdīšana samazina risku uz dažādām nopietnām, tostarp ļaundabīgām, saslimšanām pirms un pēc menopauzes.

Speciāliste uzsver, ka ļoti daudz no tā, ko caur pienu saņem bērns, ir atkarīgs no mammas dzīvesveida, paradumiem, vides, ēšanas.

”Alkohols, medikamenti, vīrusi, baktērijas, radiācija. Tas viss pāriet uz mammas pienu, un to saņem arī mazulis,” uzsver uztura speciāliste.

”Jo garāks starplaiks starp ēdināšanu, jo mazāk tauku mammas pienā. Tauki tiek ņemti arī no mammas uzkrātajām rezervēm, tādēļ māmiņas lēnām un pakāpeniski zīdīšanas periodā zaudē svaru. Bet ļoti svarīgi mammām ir kontrolēt stresa līmeni, kas ietekmē piena daudzumu.”

Ir gadījumi, kad bērnu nedrīkst zīdīt ar mātes pienu, parasti pie kādām specifiskām slimībām – tad mazulim dod speciālos piena maisījumus.

”Bērni, kuri saņem piena maisījumu, jāsāk ātrāk piebarot – jau četru mēnešu vecumā,” piebilst A. Albertiņa.

Maisījumos ir mazāk tauku, vitamīni ir pievienoti, bet nav tiem klāt nepieciešamo hormonu – tādi ir tikai mātes pienā.

Maisījums jāuzsilda līdz 37 grādiem, un bērnam papildus jādod dzert ūdens, kas nav jādara tad, ja bērnu zīda ar krūti. Maisījumu dod dzert no tīras, sterilizētas pudelītes ar sterilu pudeles pupu. ”Svarīgi, lai mazulis jebkurā gadījumā ir izsalcis, pilnībā nomodā, siltumā un sausumā.”

Līdz diviem gadiem – garšvielām nē!

Piebarošanu mazulim sāk periodā no četru līdz sešu mēnešu vecumam. Šāds periods noteikts, jo visi mazuļi neattīstās vienādi. Tāpat, kā jau minēts iepriekš, atkarīgs, vai mazulis ēd mammas pienu vai pārtiek no piena maisījuma.

Ja viss ir kārtībā ar veselību mammai un bērnam, mazulis zīž, tad mātes piens ir vienīgais ekskluzīvais ēdiens līdz šim laikam – vairāk papildus ēst neko nevajag dot.

Piedzimstot zīdainis dienā ēd vairāk nekā 12 reizes, sākot piebarojumu, ēdienreižu skaits samazinās.

”Svarīgi, lai ēdiens ir svaigi pagatavots, laba garša, bet tas nenozīmē, ka klāt tam ir sāls, cukurs, garšvielas. Bet ēdieniem ir jābūt aromātiskiem. Nav mazsvarīgs arī ēdiena ārējais izskats – var likties, ka mazie no tā neko nesaprot, bet tas ir svarīgi pozitīvai pieredzei. Ēdienam jābūt viegli sagremojamam un pusšķidras konsistences,” pirmo ēdienu mazulim raksturo uztura speciāliste.

Viņa atgādina, ka no garšvielām un smaga ēdiena jāizvairās līdz bērna divu gadu vecumam. ”Bērnam garšas kārpiņas ir citādas, tās katru garšu uztver daudz intensīvāk. Citādi viņš ātri pieradīs pie salda,” piebilst A. Albertiņa.

”Līdz divu gadu vecumam izvairāmies no visām garšvielām, arī medus, nedodam arī visu veidu sīrupus. Tāpat nedrīkst līdz šim vecumam dot termiski neapstrādātus produktus, jāizvairās no gaļas izstrādājumiem – desām, cīsiņiem, sardelēm – un pēc iespējas no konditorejas izstrādājumiem. Tas pats attiecas uz fritētiem ēdieniem, sēnēm. Jāizvairās no paku sulām un saldinātiem dzērieniem, kā arī kofeīnu saturošiem dzērieniem – bērnam būs traucēts miegs, un viņš būs pārlieku aktīvs.”

Ēšanai ir jābūt mierīgai, bērnam jāsajūt garša un tekstūra. ”Tas ir normāli, ja bērns pirmajā reizē ēdienu izspļaus – tas mazajam ir kas jauns. Vecāku uzdevums ir piedāvāt atkārtoti. Tāpat mazulis var ar rokām izčamdīt ēdienu. Ķēpīgi, bet tā ir daļa no bērna vadītas ēšanas,” skaidro A. Albertiņa.

Viņa iesaka eksperimentēt ar garšām, katru nedēļu arvien pieliekot klāt jaunu sastāvdaļu. Līdz ar katra jaunā dzīves mēneša sasniegšanu var dažādot ēdienkarti. ”Sāk piebarojumu ar dārzeņiem, tad klāt var nākt augļi, ogas, kāds veselīgs našķītis. Bet ēdienam ir jābūt šķidram. Ēšanas laikā un starp tām jādod ūdens, pat ja vēl zīda ar krūti,” saka speciāliste.

A. Albertiņa uzsver, ka bērniem, kuriem piebarojums jādod vasarā un rudenī, dārzeņu un augļu ēšanas laikā, ļoti palaimējies – tad ir pieejami mūsu sezonālie labumi.

No sešu mēnešu vecuma biezenim var pievienot govs pienu. Bet piena dzeršanai vēl būs laiks – to no gada vecuma. ”Pienu pievieno arī alerģiski profilaktiskajiem nolūkiem. Tad var izvērtēt reakcijas uz to,” viņa piemetina.

No septiņiem līdz astoņiem mēnešiem mazulis var sākt nogaršot zivis, gaļu un pākšaugus. ”Ēdiens jau ir rupjākas konsistences. Tam vienmēr jābūt rūpīgi termiski apstrādātam. Kas vēl jāņem vērā par zivīm – mūsdienās mums jūras piesārņotas, zivīs uzkrājas smagie metāli. Labāka izvēle ir dot ezera zivis. Ja jūras zivis ēd bieži, tad nevajadzētu tikai no Baltijas jūras, kas ir viena no piesārņotākajām,” piekodina uztura speciāliste.

Savukārt astoņu mēnešu vecumā tas var būt jau nelielos gabaliņos sagriezts ēdiens un raudzētie piena produkti. ”Ja jogurtu, tad ieteicams bezpiedevu un paši pieliekam kaut ko klāt – banānu vai citu augli,” iesaka A. Albertiņa.

Pašu gatavots vai burciņēdiens

Deviņu mēnešu vecumā ēdienkartē sāk iekļaut graudaugus un maizi. ”Sāk arī ieviest izpratni par galda kultūru. Lai nav tā, ka bērnam ēst dod tad, kad viņš tikai tiek vadāts ratos. Lai noritētu apzināta ēšana, to organizē visai ģimenei virtuvē, pie galda, nevis skatoties televizoru vai bērnam priekšā noliekot ekrānu. Jāseko līdzi, lai bērns nenovēršas no ēšanas,” pauž speciāliste.

Citādi bērns var paēst par maz vai par daudz, kas var izraisīt ēšanas traucējumus un svara problēmas. Bērns, ja ir izsalcis, apēdīs, cik vēlas un vajag.

”No desmit mēnešiem mazulis var sākt mācīties ēst ar karoti – dodam to viņam!” aicina A. Albertiņa.

Mazuļa ēšanā šajā laikā ienāk arī ar olbaltumvielām bagātie produkti – sieri, krēmsieri un sviests. A. Albertiņa atgādina, ka šajos produktos laktozes tikpat kā nav.

No gada vecuma, neskaitot to pienu, ko pievieno biezeņiem un biezputrām, produktu klāstu papildina ar pienu.

A. Albertiņa uzsver, ka jebkurā gadījumā ģimenei pareizākā izvēle būs mājās gatavotais ēdiens. ”Liels pluss, ka tas ir svaigs, pašu gatavots, garšīgāks, sanāk lētākas izmaksas un gatavots ar mīlestību. Mīnuss – mazu daudzumu pagatavot ir grūti, taču, ja to uzglabā, mainās ēdiena uzturvērtība,” uzskaita speciāliste.

Savukārt gatavajai, veikalā nopērkamajai pārtikai jeb tautā sauktam burciņēdienam lielākā priekšrocība ir tā, ka šis uzturs ir stingri kontrolēts un atbilst drošības prasībām. ”Tas ir arī sabalansēts, atbilst bērna vecumam. Šāds ēdiens ietaupa laiku, bet ir arī dārgāks. Tam ir ierobežots derīguma termiņš, nav ieteicams sildīt atkārtoti,” stāsta A. Albertiņa.

”Ja, taisot burkas vāciņu, nav klikšķa, tas nozīmē, ka tā bijusi attaisīta, un tad jābūt uzmanīgiem. Atvērtu šādu ēdienu var turēt pāris dienas,” viņa atgādina.

Uztura speciāliste vienlaikus arī atgādina, ka vecākiem rūpīgi jāskatās līdzi produktu sastāvam, ja bērnam ir konstatētas kādas alerģiskas reakcijas.

Vēl uztura speciālistu ieteikumi ģimenes veselīgiem uztura paradumiem:

• gatavošanā izmantot kvalitatīvu eļļu – olīveļļu, vīnogu kauliņu vai saulespuķu eļļu;
• ģimenes, kurā aug mazs bērns, ēdienkartei jābūt krāsainai;
• izvairīties no bērna atalgošanas ar ēdienu vai našķiem.

Vecmātes Inetas Vītolas ieteikumi. Pirmie ieteicamie dārzeņi:

• kabacis;
• ķirbis;
• ziedkāposts;
• kartupelis;
• burkāns.

Pirmie ieteicamie augļi:

• ābols;
• bumbieris;
• plūme;
• banāns.

Gaļas ēšanas uzsākšanas secība (pēc piemērotības bērna zarnu traktam):

• truša gaļa;
• teļa gaļa;
• vista;
• cūkgaļa.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.