Kad šajā ne tik priecīgajā laikā daudzi darbi, šķiet, ir apstājušies, ļaudis, par spīti visam, tomēr spēj rast sev nodarbes un prieku. Aprunājāmies ar cilvēkiem, kuru ikdienu Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātie aizliegumi ir ietekmējuši pamatīgi.

Satuvināties ar ģimeni

“Situācija, protams, nav iepriecinoša. Sākumā likās, ka tas būs uz kādu mēnesi vai diviem, bet tagad izskatās, ka tas var ievilkties uz pusgadu un vairāk,” stāsta dramaturģe Sandija Santa.

Viņa saka, ka visi mēģinājumi teātros ir atcelti uz nenoteiktu laiku. Iespējams, tie atsāksies tikai rudenī. “Bet kaut kādā ziņā man tomēr ir paveicies, jo varu strādāt no mājām. Līdz ar to mans laiks paiet diezgan produktīvi. Varu neatrasties konkrētā vietā un turpināt darbu, bet arī tas ir tāds izstiepts jēdziens: tu it kā strādā, bet nezini, kad šis materiāls būs vajadzīgs.” Sandija atzīst, ka pozitīvu nianšu netrūkst, jo var daudz vairāk laika pavadīt mājās. Veikts remonts. Viņa daudz dejo.

“Smejoties saku, ka tas, ko cilvēkiem vajadzētu tagad mājās panākt, ir laba presīte un kāds jauns uzrakstīts romāns vai stāsts. Tad tas būtu produktīvi pavadīts laiks.” Katrā ziņā groži atlaisti netiek – katru otro dienu dramaturģe sporto, raksta, lasa grāmatas, klausās filozofiskas lekcijas, kā arī ir samazinājusi internetā pavadīto laiku. “Man ir sajūta, ka mēs tik daudz no sevis atdodam internetam, ka pietrūkst laika pašiem un ģimenei. Šis ir labs brīdis, kad satuvināties ar ģimeni,” sarunu noslēdz Sandija.

Izlasīšu visu bibliotēku

“Kā teica mana mamma, kura ilgi un dikti bija sēdējusi lāģerī Kolimā, – labāk priecājies par to, kas ir, nevis bēdājies par to, kā nav,” filozofiski saka aktieris Ēriks Vilsons. Viņš jau 21 dienu pavada mājās un ir priecīgs par iespēju baudīt pavasarīgo laiku un vērot dabas norises. “Ka tik nepierod,” smejas aktieris. “Protams, tagad ir ierobežojumi, bet es to uztveru kā tādu eksperimentu, izaicinājumu. Piemēram, citi cilvēki neēd, sevi pārbaudot, kāpj kalnos, nirst vai iztiek tikai ar maizi un ūdeni 40 dienas,” viņš salīdzina.

Ēriks arī atzīst, ka ekonomiskās sekas šis posms noteikti atstās, bet viņš ir gatavs pārorientēties un uz lietām paskatīties citādi. “Lēkmes no bezdarbības vēl sākušās nav,” smaidot turpina aktieris. Viņa ikdienu piepilda plašs pienākumu saraksts: rakstu darbi, vakarā pastaiga ar suni, kurš, protams, ir ieguvējs, vingrošana, arī elpošanas vingrinājumi. Vienu gan mākslinieks atzīst – pietrūkstot niršanas. “Nekas, gan jau uzvilkšu hidrotērpu.”

Ē. Vilsons jau aptuveni trīs gadus Liepājas Neredzīgo bibliotēkai ierunā audiogrāmatas. “Izrādās, ir jau kādas 40 grāmatas! Nesen saskaitīju.” Tāpēc radusies ideja par pasaku lasījumiem internetā. Un nu aktieris katru vakaru tiešraidē feisbukā lasa pasakas. “Sameklēju tādus darbus, ko neskar autortiesību noteikumi, un lasu. Klausītāju reakciju un apmeklējumu skaitu redzu. Palasu arī sarakstes, ko cilvēki pievieno.

Nesen izlasīju vienu smieklīgu ierakstu: “Noteikti paklausies vakarā Ēriku Vilsonu! Mans mazais aizmiga 10 minūtēs!” Par to prieks, saka aktieris. Viņš nolūkojis jau nākamās pasakas lasījumiem un teic, ka to pietikšot arī tad, ja drošības ierobežojumi valstī būs ilgāki. “Tad varēšu izlasīt visu bibliotēku,” Ē. Vilsons smej.

Stāda mežu

Dziednieks un ciguna pasniedzējs Juris Brants atzīst, ka dienas vada ierastajā ritmā, vien tas, ka sporta klubi Liepājā ir slēgti un savas ciguna nodarbības viņš vada attālinātā versijā feisbukā. Cilvēki esot tiešām atsaucīgi un vingrojot Jurim līdzi ļoti labprāt. Tas arī ir ciguna galvenais uzdevums – stiprināt veselību, uzlabot imunitāti un nomierināt nervus.

“Televizora man nav, un ziņas es neskatos, jo zinu, cik ļoti šā brīža aktuālā informācija sit cilvēkiem pa nerviem un traumē imūnsistēmu. Dzīvoju laukos un, tāpat kā līdz šim, divas reizes dienā dodos vairākus kilometrus garās pastaigās pa mežu. Kā ierasts, meditēju un elpoju. Plaušām ir vajadzīgs skābeklis, prātam meditācija un ķermenim kustības. Staigāšana uzlabo vielmaiņu ķermenī!

Esmu nedaudz pamainījis savus ēšanas paradumus, tagad divas reizes dienā pats sev gatavoju dažādus veselīgus svaigos kokteiļus. Pērnvasar salasīju diezgan daudz upeņu un saliku saldētavā. Tagad no tām gatavoju kokteiļus. Divas nedēļas reizi dienā gatavoju kokteili ar seleriju kātiem,” pastāsta J. Brants. Kamēr bērziem tek sula, viņš katru dienu dzerot arī to.

Vēl dziednieks paziņam palīdzot stādīt mežu. “Esmu izolācijā un strādāju viens pats, bet atkal – svaigā gaisā. Būtu lieliski, ja mēs šo laiku tiešām izmantotu, stādot kokus. Stādi nemaz nav tik dārgi. Pēc gadiem izaugs koki, būs skābeklis, kokmateriāli un arī malka. Ļaudis tagad varētu apstādīt savus zemes īpašumus,” J. Brants rosina.

Šis laiks viņu vēl vairāk ir pavirzījis uz sapratni, ka tikai cilvēkam pašam jārūpējas par savu veselību. “Paša spēkiem var izdarīt ļoti daudz, tāpēc vajag kustēties, sakārtot galvu un parūpēties par svaigu, veselīgu uzturu. Elpojiet, vingrojiet, meditējiet un mīlējieties! Tad būs labi!” piebilst treneris.

Gavēnis un skriešana

Dūla Inga Eltermane savukārt atklāj: “Mana regulārā nodarbe trīs reizes nedēļā ir skriešana. Tagad, kad brīvo stundu vairāk, varu brīvi izvēlēties laiku, kad doties skrējienā. Joprojām gribu saņemties un sākt vingrot mājās, bet… vēl esmu ceļā uz to. Apzinos, ka skrienot tiek kustinātas tikai noteiktas muskuļu grupas, tādēļ ir arī jāvingro.” Šis ir trešais gads, kopš Inga studē dūlu zinības Rīgā. Viņa ļoti cer, ka vasarā izdosies nokārtot pārbaudījumus un iegūt sertifikātu.

Vēl pirms krīzes viņa bija apņēmusies šopavasar ievērot gavēni – ēst mazāk un vienkāršāk. Tas arī palīdz ietaupīt naudiņu. “Mēs esam pieraduši ēst par daudz. Patiesībā pietiktu ar trešdaļu picas, bet apēdam visu. Mācos ēst tik, cik organismam patiesi nepieciešams,” I. Eltermane pastāsta. Pašlaik izklaidei viņa izmantojot grāmatas, kas nopirktas un noliktas plauktā lasīšanai, “kad būs laiks”.

I. Eltermane arī atklāj, ka līdz Lieldienām nebūs pieejama sociālajos tīklos un neatbildēs uz ziņojumiem. “Esmu nolēmusi gavēņa laikā samazināt savas vēlmes un iztikt ar to, kas man ir, kā arī atteikties no savām atkarībām un kārdinājumiem, arī no lieka ēdiena. Turpināšu darīt to, ko redzu kā savu misiju. Tik vienkārši! Savu laiku veltīšu tuviem cilvēkiem un vairāk pievērsīšos lūgšanām,” sieviete piebilst.