14.novembra bulvāra malā jau kopš 5.jūlija darbojas jauns tūrisma objekts – Redāns.

Objekta, kas atrodas 14.novembra bulvārī 82/86 – 14.novembra bulvāra malā aiz Melnupītes jeb Cietokšņa kanāla un pie kura var piekļūt pa betona tiltiņu, svinīgā atklāšana gan notiks piektdien, 13.jūlijā, pulksten 16. Taču portāls jau iepriekš lūkoja, kas interesentiem šajā vietā tiek piedāvāts.

Karostas glābšanas biedrības valdes locekle Monta Krafte pastāstīja, ka Redāns ir kā pussala – izbīdījums cietoksnī. Kopš šā gada pavasara teritorija ir iztīrīta un sakopta. Lielāko daļu uzpošanas darbu izdevies paveikt Lielās talkas laikā, piesaistot brīvprātīgos, kad palīgā steiguši karavīri, jaunsargi, zemessargi un rezerves virsnieki.

”Pateicoties viņiem, bija iespēja iesaistīt arī nepieciešamo tehniku,” tā M.Krafte: ”Teritorijas attīrīšanas darbu laikā tika uzieta arī munīcija, līdz ar ko talkā tika saukti arī sapieri. Tas bija būtiski, ja teritorijā vēlamies ierīkot ugunskuru vietas.”

Jau pirms objekta oficiālās atklāšanas – pirmajā nedēļā – Redānu ik dienu apmeklējušas vairākas tūristu grupas ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas.

”Pagaidām akcentu liekam uz divām tēmām,” klāsta M.Krafte: ”Pirmkārt, te ir iespēja uzzināt vēsturisku informāciju – kā būvēja cietoksni un kāpēc tas tika darīts. Redāns ir Liepājas cietokšņa sastāvdaļa, kur 1919.gada novembrī norisinājās cīņas ar bermontiešiem, lai nosargātu Latvijas neatkarību.” 

”1919.gada 11.novembrī, ko atzīmējam kā Lāčplēša dienu, pēc bermontiešu padzīšanas no Pārdaugavas, Bermonta karaspēks plašā frontē iebruka Liepājas ziemeļu daļā. Pateicoties latviešu karavīru pašaizliedzībai un varonībai uzbrukums tika atvairīts un ienaidnieki no Liepājas tika izdzīti,” viņa turpina un uzsver: ”Par godu šiem notikumiem iela gar cietoksni ieguva 14.novembra nosaukumu.”
Objekta atklāšanas pasākuma laikā 13.jūlijā apmeklētāji tiks iepazīstināti ar Liepājas cietokšņa vēsturi un uzzinās par Brīvības cīņu norisi 1919.gada novembrī.

Redānā jau kopš pērnā gada notiek regulāri airsoft pasākumi. Atklāšanas pasākumā būs iespējams iepazīties ar airsoft spēli un ekipējumu, notiks paraugdemonstrējumi, klāsta M.Krafte un piebilst, ka spēlē tiek izmantoti plastmasas ieroči, kas vizuāli ir identiski Brīvības cīņās izmantotajiem, bet šauts tiek ar plastmasas lodītēm, kas nav bīstamas spēlētājiem.

Karostas glābšanas biedrības valdes locekle atzīst, ka Redāna sakārtošana ir tikai viens solis, ka plāni nākotnei ir lieli: ”Ir iecere rudenī sākt skolēnu grupām piedāvāt interaktīvu ekskuriju ”Liepājas aizstāvēšana”. Proti, stilizētu Redāna aizstāvēšanu, bet bez šaušanas. Tā būtu vienlaikus izglītojoša un komandu saliedējoša aktivitāte. Savukārt citiem interesentiem nākotnē plānojam piedāvāt šaušanu mērķī u.c. aktivitātes.”

Izmantojot Liepājas domes NVO konkursa ietvarā iegūtos līdzekļus aptuveni 2000 eiro apmērā, Karostas glābšanas biedrība pie Redāna ierīkojusi informācijas punktu: ”Tā ir būdiņa, kur ir patvērums gidam, kā arī iespēja uzglabāt ekskursiju vadīšanai nepieciešamo inventāru, informatīvās planšetes.”

Katru dienu no pulksten 11 līdz 17 apmeklētājus Redānā gaidīs gids, kas piedāvās iepazīt Liepājas cietokšņa vēsturi un uzzināt par Brīvības cīņu norisi 1919.gadā. Taču, kā atzīst M.Ktafte, konkursā iegūtie līdzekļi ir tikai neliela daļa no kopējā ieguldījuma, lai objekts būtu tāds, kādu to nu redzēs apmeklētāji.

M.Krafte piebilst, ka sakārtotais Redāns iecerēts kā pirmais solis vērienīga objekta ”Patriotisma taka” izveidē: ”Tiesa, tālākais būs atkarīgs no pilsētas pašvaldības atbalsta, tostarp, finansiāla, jo ideja par ”Patriotisma takas” izveidi nāk no pašvaldības.”

Taujāta, kas tad iecerēts, veidojot šo taku, viņa klāsta: ”Redzējums ir izveidot vairākus objektus, sasaistot tos vienotā maršrutā. Jau kopš pagājušā gada rudens ir iespēja gida pavadībā doties ekskursijā pa Brīvības cīņu vietām.”

”Diemžēl daļa no šīm piemiņas vietām ir ne tajā labākajā stāvoklī,” viņa atzīst: ”Tāpēc ir plāns piemiņas vietas sakārtot, lai, izmantojot karti, interesenti arī patstāvīgi varētu taku izmantot. Gan ar kājām, gan velosipēdiem, kas, manuprāt, ļoti pietrūkst. Tam nepieciešams izvietot informatīvas zīmes, kā arī iecerēto maršrutu sakārtot dabā.”

Plānotajā takā, kas varētu būt aptuveni 10 km gara, iecerēts iekļaut virkni vēsturisko objektu un piemiņas vietu. Piemēram, ierakumus pie Ziemeļu fortiem, kas pēdējos gados notikušo Lielo talku laikā ne vien sakārtoti, bet arī labiekārtoti.

”Ir arī vienošanās par iespēju apmeklēt Ūdenstorni,” piebilst M.Krafte: ”Jo arī šī vieta saistās ar patriotisku un Brīvības cīņām. Proti, Ūdenstornis izmantots, lai no turienes sekotu līdzi, kā pārvietojas ienaidnieks un dotu cīnītājiem norādījumus, kur jātēmē.”