Atpūtnieki priecājas par iespēju pavadīt laiku sakoptā vidē, taču reizēm mēdz piemirst, ka tīrība nerodas pati no sevis. Tradicionāli visaktīvākā gružošana notiek vasaras sezonā, kad cilvēki biežāk alkst ieturēt maltīti dabā, laivot, makšķerēt vai citādi izklaidēties. Mūspusē iecienīto atpūtas vietu kopēji saka: cilvēki kļūst aizvien disciplinētāki, tomēr, ja atkritumu urna nav līdzās galdam vai ugunskura vietai, tad allaž būs kāds, kas gružus turpat arī atstās.

Liepājas atpūtas takā “Beberliņi” pie katras piknika vietas ir izvietoti lielie atkritumu maisi, bet tik un tā kāds pamanās tukšu alus pudeli ielidināt krūmos, sulas paku atstāt pie soliņa vai zemi piemēslot ar saulespuķu sēklu čaumalām.

Aģentūras “Nodarbinātības projekti” vadītājs Zigmunds Cīrulis saka: “Uzturēt šo teritoriju kārtībā nav viegls darbs, bet cenšamies. Gružu nav maz – no pikniku vietām vidēji jāizved aptuveni trīs līdz pieci kubikmetri atkritumu nedēļā.”

Ikdienā par Beberliņu tīrību rūpējas divi cilvēki, bet nepieciešamības gadījumā – parasti pēc siltām un saulainām brīvdienām –  “Nodarbinātības projekti” sakopšanas darbiem piesaista papildspēkus.

Atpūtas vietu Durbes ezera krastā pie Līgutiem iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan atpūtnieki no tālākām vietām.

“No vienas puses raugoties, jāsaka – ja ir daudz atkritumu, tad tas nozīmē, ka ir arī liels skaits atpūtnieku. Gadās visādi, tomēr vairums novērtē to, ka vieta ir sakopta, un cenšas aiz sevis gružus savākt,” norāda sabiedriskās vides pārvaldes “Durbe” valdes priekšsēdētāja Santa Brāle.

Viņas vadītajai biedrībai esot laba sadarbība ar Durbes novada pašvaldību. S. Brāle atzīst, ka vieni paši atpūtas vietu regulāri uzturēt kārtībā nespētu.  

Automašīnu stāvlaukumā pie atpūtas vietas ir novietots lielais atkritumu konteiners, tomēr ne mazums piknikotāju izvēlas gružus atstāt dzelzs mucās līdzās galdiem un soliem vai arī samest ugunskurā. “Laikam atpūtniekiem ir ļoti grūti aiziet līdz konteineram, un viņi piepilda mucas, kuras atkritumu izvedēji neiztukšos. Tā ir problēma. Gribējām mucas savākt, jo tās nav vizuāli pievilcīgas, taču tad atpūtnieki gružus atsāja turpat”, saka S. Brāle.  

Pirms vairākiem gadiem Ilmārs Kuncītis izveidoja atpūtas vietu dabas draugiem savā saimniecībā “Maztāši”, Tāšu ezera krastā. Galvenokārt to iecienījuši makšķernieki, jo tur var iznomāt arī laivas. Daudzi copēt līņus un līdakas uz “Maztāšiem” braucot gadu no gada. “Tas ir mūsu cūkmens,” pasmejas “Maztāšu” saimnieks, rādot uz ezera krastā izvietoto zīmi, kurā attēlota cūka. Viņš saka, ka zīme palīdz, jo viesi gružo mazāk. “Ar to, ka kāda čipsu paka pēc viesiem paliks mētājamies zemē, ir jārēķinās,  tomēr kopumā, es teikšu, gružo maz,” klāsta I. Kuncītis, piebilstot, ka viņam ir iecere pie atpūtas vietas izvietot vairākus konteinerus  atkritumu šķirošanai.

Par tīrību Bernātu Dabas parkā rūpējas vietējā iedzīvotāja pensionāre Anna Libika. Katru darba dienas rītu, reizēm arī vakaros un brīvdienās, viņa izstaigā vai ar velosipēdu izbraukā dabas parka teritoriju, tai skaitā arī pludmali, uzlasot pat vismazāko gruzīti. Atpūtnieki, redzot, ka Bernātos regulāri ir tīra un sakopta vide, gružojot aizvien mazāk. “Cilvēki ir ļoti pieklājīgi. Pat suņu kakas ieliek maisiņā un izmet gružkastē. Bet gadās arī, ka izmētā smēķu galus. Tos arī cenšos savākt, lai nemaisās pa kājām,” stāsta Bernātu dabas parka kopēja.

Atkritumus no Bernātiem izved reizi nedēļā, taču reizēm gružkates piepildās jau dienas gaitā. “Lieta ir tāda, ka bieži savus atkritumus tur ved un izmet vietējie. Brīžiem man lielas dusmas par to, ka konteinerus piebakā ar visādām drazām. Taču blakus es tiem nevaru izstāvēt. Policijai par to ir ziņots jau vairākkārt, ” šķendējas Anna.

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/95/2016