Lai palīdzētu meža zvēriem biezajās sniega kupenās un salā izdzīvot, mednieki pastiprināti sākuši vest uz barotavām pārtiku. Bez tās meža dzīvniekiem klātos daudz grūtāk.

Pagājušās nedēļas nogalē ar barības sagādi nodarbojās mednieku kolektīva “Kings” biedrs Ģirts Runnis. Pirms ziemas mednieku kolektīvi vienojas ar zemniekiem, no kuriem barību iepērk. Abām pusēm tas ir izdevīgi. Piemēram, zemniekam ir grūti pārdot sasprēgājušus, ar zemēm aplipušus vai sīkus kartupeļus. Bet meža zvēri šādu cienastu nesmādē. Tiesa, reizēm tāpat rīkojas cilvēki. “Bija mums te vairāki gadījumi, kad cilvēki pievāca mežā izbērtos kartupeļus un graudus. Gan paši ēda, gan savus mājlopus baroja. Bija vajadzīgas stingras pārrunas,” smejot atceras Ģirts.

Zvēriem mežā tagad tiešām ir grūti. Dziļā sniega kārta un sals apgrūtina barības meklējumus. Mežacūkas ar ilkņiem spēj kādu saknīti uzrakt, bet briežiem un stirnām klājas daudz plānāk.

Ģirts stāsta, ka visvairāk ēdiena uz barotavām mednieki ved ziemas mēnešos – decembrī, janvārī, februārī. Ja vajag, arī martā. Piegāde notiek apmēram reizi nedēļa. “Mūsu kolektīvam medību platība ir liela, bet lauku apkārt maz. Ja nebarosim zvērus, tie vai nu aizies bojā, vai dosies uz citiem mežiem. Un medību sezonā mūsu platība būs tukšāka. Bet, ja kaut kur ir barības bāze, tad zvēri nekur tālu prom neaizklīdīs,” skaidro Ģrits.

Pamatbarība, ko ved jau rudenī, ir atputas jeb graudu sēnalas. Pašus graudus uz zemes kopā ar kartupeļiem izber samērā maz. Kvieši maksājot septiņus santīmus kilogramā, bet, atstājot tos zemē, zvērs lielu daļu nobradā. Tāpēc šāda rīcība ir diezgan izšķērdīga. Daudz pareizāk ir graudus ievietot speciālā kastē ar tvertni. Līdzko zvērs apēd kastes apakšā esošos graudus, tā no tvertnes piebirst klāt jauni. Manīts arī, ka mežacūkas paliek piktas, ja tvertnē graudu vairs nav. Tad tās ar ilkņiem kasti izārda gabalu gabalos.

Briežiem gādā sienu. Ģirts stāsta, ka uz vienu no barotavām 31. decembrī aizvests vesels skābsiena rullis – 600 kilogramu. Pēc nedēļas pāri bija palikusi tikai neliela čupiņa. “Tātad nāk. Ēd. Un garšo,” gandarīts par paveikto ir Ģirts. To, ka barotava ir labi apmeklēta, apliecina zvēru kāju nospiedumi sniegā, kā arī cūku rakumi. Ģirts kopā ar tēvu Jāni ir sazīmējuši, ka barotavā iestiprinājušies buki, brieži un mežacūkas. Un, protams, arī visdažādākie putni, kuriem tīk kviešu graudi. Reizēm nākot arī lapsas, kuras labprāt pagraužot pat kādu kartupeli.

“Kinga” medību platībā ir apmēram 10 barotavu, kas cita no citas atrodas 1,5 līdz divu kilometru attālumā. Tuvāk tās ierīkot neesot jēgas. Barības sagāde prasa arī samērā prāvus izdevumus. Piemēram, pagājušajā gadā uz barotavām aizvesti 30 skābsiena ruļļi, ap 15 tonnām kartupeļu un apmēram tikpat daudz graudu. “Sarēķinot visus izdevumus, iznāk, ka lētāk ir katru dienu nopirkt svaigu gaļu veikalā, nevis medīt. Taču, ja grib, lai būtu ko medīt, pretī arī kaut kas jādod,” piebilst Ģirts.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds” 

Ģirts Runnis kopā ar tēvu Jāni uz barotavām Bārtas mežos atveda pilnu apvidus automašīnas piekabi ar kartupeļu un graudu maisiem.