Jaunais žurnāla
“Liepājas Vēstules” numurs, kas šoreiz iznācis reizē ar jaunā mācību
gada sākumu, šoreiz iekrāsojies dzintarzeltainos toņos. Tajā iepazīstinām ar
jaunās koncertzāles “Lielais dzintars” arhitektu Folkeru Gīnki,
stāstām par to kā dzintara smēlēji, ķērāji un lasītāji satiekas jūras malā un
atklājam dzintara apstrādājas Anitas Kovjazinas aizrautību. 

“”Lielais
dzintars” ir mans bērns, un tas tagad ir ne gluži tāds, kāds tas bija
plānots un domāts,” sarūgtinājumu par izstrādātā projekta virzību,
žurnālam pauž koncertzāles arhitekts, tomēr viņš ir pārliecināts, ka kultūras
ēkām jābūt tādām, kas kļūst par vietzīmēm un ir gandarīts, ka arī Liepājā nu
tāda būs.

Mēs
nezinām, cik daudzās mājās dzer dzintara tēju vai šņabi, bet Ilze Vainovska
savā rakstā atklājusi dažas receptes, kas būtu jāzina katram liepājniekam. Bet
zinātniece Anda Hūna atceras savus gotu laikus Liepājā un stāsta par to, kāds
ir viņas darbs vēža šūnu izpētē. Vēsma Lēvalde stāsta par Oļģerta Krodera pirmo
izrādi Liepājā – Jāņa Kalniņa operas “Ugunī” iestudējumu, bet mūzikas
žurnālists Sandris Vanzovičs no malas vērtē Liepājas mūzikas dzīvi. Atceramies
leģendāro Miķeli Pankoku un Pāvilostā tiekamies ar dziedātāju Anci Krauzi. Viņa
atceras, ka pieraudājusi pilnus kabatlakatiņus, kad vajadzēja no Alsungas
svētdienās braukt uz Liepāju, bet tagad šī ir viena no viņas mīļākajām vietām
Latvijā. Ancei nav sveša arī satikšanās vieta pie pieminekļa bojā gājušajiem
zvejniekiem un jūrniekiem. Tas šoreiz rubrikā “Simbols”.

Kolekcionārs
Atis Brikmanis stāsta par saviem unikālajiem radio aparātiem, Ēriks Veits ceļo
pa visu pasauli, bet autorallisti atceras kā pirms pusgadsmita piedzimis
leģendārais rallijs “Kurzeme”. Interesants ir skats uz pilsētu starp
diviem ūdeņiem, ko piedāvā fotogrāfs Igors Trepeščenoks, kurš šeit ieradās,
izdzirdējis par rūpnīcas “Liepājas metalurgs” krīzi. Bet mēs aicinām
atpazīt skolu ēkas pilsētā un dodamies pastaigā pa Liepājas ielu Rīgu. Tur
tāpat kā šeit, rīb bruģis un smaržo liepas.