liepajniekiem.lv
Bažas rada aizdomīgais un līdz galam nesaprotamais šī konkrētā darba apraksts. Uzmanību pievērš nosacījums, ka jābūt atvērtam pieaugušo dialogam.
Piesaistoši, bet rada bažas
Liepājnieks, kurš vērsās redakcijā ar pamanīto darba sludinājumu, pastāsta, ka strādā pilnas slodzes darbu, bet maiņās.
“Tā kā vairākas dienas ir brīvas un arī darbā reizēm apnīk visu laiku televizoru skatīties vai lasīt, nodomāju, ka painteresēšos, kādas ir attālinātā darba iespējas, – varbūt ko atrodu, ar ko paralēli nodarboties,” stāsta liepājnieks.
Ierakstījis interneta meklētājā “attālinātais darbs”, viena no pirmajām parādījusies kāda mājaslapa, kas aicina pieteikties darbā tērzētājus jeb cilvēkus, kas vēlas sarunāties ar citiem.
Vīrietis izlasījis darbam nepieciešamos nosacījumus, kas publicēti latviešu valodā.
Jābūt pašnodarbinātajam, pašam būs jāizraksta rēķini, dators ar stabilu interneta pieslēgumu. Darba devējs sola nodrošināt gan ilgtermiņa darbu, algu, gan iespējas attīstīties.
“Vilinoši, piesaistoši, bet par šādu uzņēmumu maz informācijas,”
uzskata liepājnieks.
Kantoris ārvalstīs, norādīta adrese, ārvalstu telefona numurs un e-pasts, saziņas veidlapa, bet nav ziņu, ka tā pārstāvniecība būtu Latvijā.
Uzmanību piesaistījis nosacījums jeb prasība – atvērtība pieaugušo dialogam.
Pēcāk darba aprakstā vēl norādīts, ka tērzētāji čatā izklaidē klientus, veido sarunas, un pieminēts, ka arī attīsta ilgstošas attiecības, kas liek klientiem justies labi par sevi.
“Nav skaidrs, ko tas nozīmē, un tie teksti un lietotie jēdzieni vismaz man šķiet tādi dīvaini,”
kritisks ir liepājnieks.
Viņš vēl no kompānijas mājaslapas uzzinājis, ka uzņēmumam vajag dokumentu kopiju, lai tādējādi pārliecinātos, ka darba ņēmējs ir pilngadīgs, savukārt tērzējot klientiem sava identitāte nebūs jāatklāj.
Norāda, ka līgumu atsūta pa pastu uz adresi un nodrošina obligātās apmācības darbam – arī attālināti.
Meklējis atsauksmes, tādu internetā publiskā vidē, ārpus kompānijas maz, varētu teikt, ka nemaz, atradis vienu sūdzību, kur runa par darba samaksu.
Šādu sludinājumu pēcāk pamanījis arī sociālajos tīklos. Vienā atsauksmju lapā atradis, ka divi cilvēki 2022. gadā dalījušies pieredzē, un teic, ka viņi šo darba iespēju reklamē jau diezgan ilgi.
Sūdzību nav, bet riski ir
Valsts darba inspekcijā (VDI) nav saņemta informācija vai sūdzības par šāda veida darba piedāvājumiem.
“Vēršam uzmanību, ka ne visas tiesiskās attiecības, kuras veidojas un pastāv, fiziskai personai veicot noteiktu darbu un par to saņemot atlīdzību, ir darba tiesiskās attiecības.
Parasti ar pašnodarbinātajām personām netiek slēgti darba līgumi, bet cita veida civiltiesiski līgumi – uzņēmuma, pakalpojuma līgumi u.tml.,” skaidro VDI pārtāve Dace Stivriņa.
Pašnodarbinātais pats atbild par savu drošību un veselību darbā, un viņam jāsaprot, vai viņš spēj apzināt darba vidē pastāvošos riskus, to ietekmi uz drošību un veselību, noteikt atbilstošus pasākumus pastāvošo risku mazināšanai un to novēršanai.
Latvijas Droša interneta centra vadītāja Maija Katkovska portālam liepajniekiem.lv skaidro, ka sūdzības par šāda veida attālināta darba sludinājumiem arī šajā institūcijā nav saņemtas, taču jebkādam šādam sludinājumam, kas piedāvā darbu attālināti un strādāt tiešsaistē, riski noteikti pastāv, un sludinājumi jāizvērtē kritiski.
“Vajadzētu iegūt visu iespējamo interesējošo informāciju, sazināties ar pašu darba devēju,”
viņa norāda.
Ļoti rūpīgi jāizvērtē šādi sludinājumi, kā arī to publicēšanas vietas un veidi, kā arī jāizvērtē sludinājuma teksti.
“Mākslīgā intelekta rīki spēj ģenerēt ļoti ticamus tekstus, taču tie var izklausīties jocīgi, tādās izteiksmēs, kādas mēs nelietojam.”
Portāls sazinājās ar liepājnieka nosaukto uzņēmumu, uzrakstot vēstuli uzņēmuma vietnes saziņas veidlapā, taču atbildi vairāk nekā nedēļas laikā nesaņēma – tik automātisko atbildi angļu valodā, ka sazināsies, cik ātri vien iespējams.
“Vispār bažas par čatošanu kā tādu, ne tikai par darbu, ka tā var aiziet nākamajā līmenī, ja pieslēdzas ar kameru. Un var būt tā – soli pa solim, un jāizģērbjas!
Un tad var sekot nākamais – tas ir ierakstīts –, un seko šantāžas, naudas izspiešana, lai to neparādītu citiem,” par riskiem ar šāda veida nodarbēm atgādina M. Katkovska.
Jāatceras arī tas, ka tērzēšanas vietnēs var tikt izmantota otra iegūtā uzticēšanās un cilvēks var nonākt situācijā, ka viņam jākļūst par citu apmānītāju.
“Pasaulē šī tendence ir ļoti izplatīta,” viņa piezīmē.
M. Katkovska pastāsta, ka ir gadījumi, kad tiek ielikti viltus sludinājumi, bet no darba – nekā. Ir attālinātie darbi, bet tas notiek bez darba līgumiem, kas rezultējas ar to, ka darbiniekam par darbu nesamaksā.
Vēl viens variants, ar ko jāsaskaras, – piedāvā iegūt “ātro naudu”. Tā jāiegulda, bet cilvēks drīz vien to nevis atgūst, nopelnot ar uzviju, bet zaudē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
