liepajniekiem.lv
Šim notikumam restorāns gatavojas jau pasen un ar īpašu rūpību, lai saglabātu pilsētas un savas atrašanās vietas vēsturi un auru, bet parādītu sevi mūsdienīgā izpildījumā.
No restorāniem nav jābaidās!
Robertam savs restorāns “RO bread” Liepājā, Romas dārzā, ir tikai no šī gada pavasara.
Atnākot uz Liepāju, savu atpazīstamību sāka iekarot kā maiznieks – ar gaišās maizītes cepšanu nedēļas nogalēs. Tā pilsētā bija brīva niša. Maizītei garšas bagātībai pievienoja klāt visādus sezonas labumus.
Un tad no trešdienu pēcpusdienām sākās restorāna ēra un Roberta izvirzīto dzīves mērķu īstenošana.
Nu jau klāt šī gada rudens Restorānu nedēļa. Iespēju garām nedrīkst laist!
Restorāna viesi jau ievērojuši un novērtē, ka Roberts ne tikai darbojas virtuves zonā un gatavo, bet arī pats rūpīgi atlasa un gādā produktus, kā arī apkalpo viesus pie galdiņiem.
“No mūsu viesiem ir ļoti labas atsauksmes par īpašo uzņemšanu, telpas auru un izcilajiem ēdieniem.
Tāpat par maizi, ko Roberts ir izkopis līdz anatomiskai DNS struktūrai,”
atsauksmēs dalās tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze.
Restorānu nedēļā lielākoties ir jaunu vietu, garšu meklējumi, kā arī bieži vienīgā reize, kad cilvēks atļaujas aiziet pabaudīt laiku un ēdienu restorānā.
“Plānojām tā, lai ļaudis var uzdrošināties atnākt līdz mums, jo bieži cilvēki nodomā, ka restorāni nav viņiem –
ko es tur darīšu, tas taču nav man?! Taču nevajag baidīties ienākt restorānā – tajā var vienkārši ieiet kaut kafiju padzert. Tas ir ne vien baudījums garšu kārpiņām, bet arī piedzīvojums,” par Restorānu nedēļu saka Roberts.
Gatavošana ar filozofiju
Nebijis izaicinājums bijusi ēdienkartes piemeklēšana noteiktajai rudens Restorānu nedēļas tematikai – jāpiedāvā senās garšas mūsdienīgā izpildījumā – ēdienkartes jāveido, iedvesmojoties no vēsturiskām Liepājas un Lejaskurzemes receptēm.
“Esam viesnīcas “Art Hotel Roma” telpās. Viesnīcas vadītājai bija stāsts par to, ka šeit satikās smalki kungi un baudīja vakariņas. Rakstos bija saglabājušās oriģinālās ēdienkartes – franču valodā.
Paņēmām pamatu un akcentus, receptes pielāgojām mūsdienu situācijai un sezonalitātei – likām klāt savu redzējumu,”
stāsta Roberts.
“Šī vieta prasa piedāvāt baudījumu, tādēļ ēdienam arī tādam jābūt. Katrai sastāvdaļai jābūt kā niansei, savai domai, kāpēc tai jābūt uz šķīvja,” uzsver Roberts.
“Ēdienkarte ir pārbaudījums – jo jāprot pastāstīt stāsts, kas piešķir ēdienam un vietai vēl papildu vērtību,” uzskata restorāna īpašnieks, kurš ēdienkartes maina un pielāgo regulāri, balstoties uz sezonas produktu klāstu.
“RO Bread” Restorānu nedēļā piedāvās piecas ēdienu kārtas.
Roberts tās gatavos kopā ar otru pavāru, lietuvieti Vītu.
Būs īpaši pagatavots briedis ar sēņu risoto, savukārt trešajā ēdienu kārtā būs bute un selerija. Roberts piebilst, ka oriģinālajā ēdienkartē arī bijis zivs ēdiens, bet tolaik tas bijis sacepums.
Taču desertam, kam toreiz pamatā bijis saldējums, Roberts atradis rudenīgāku versiju – no cidonijām.
“Man tuvs ir produktu sezonālisms un vietējā izcelsme. Vietējie ir jāatbalsta – tad naudiņa arī paliek pie mums pašiem,” salīdzina Roberts.
Sava vieta dzīves plānā
Roberts ir pateicīgs saviem vecvecākiem, kuri viņu audzinājuši un iemācījuši novērtēt tos produktus, ko dod mūsu pašu zeme un darbs.
“Katra lieta, ko iesēj zemē un izaug, ir ar lielu vērtību.
Mums bija divi dārzi, uz kuriem braucām katru dienu. Ar šīm bērnības garšām sākās mans ceļš uz pavāra profesiju un savu restorānu,” stāsta Roberts.
“Vienmēr būsi zem jumta, siltumā un paēdis. Tās trīs lietas ome man pastāstīja par ēdināšanas jomas izvēli dzīvē, bet nepateica, ka būs ļoti daudz darba,” smejoties teic Roberts.
Pēc pamatskolas Salaspilī Roberts nonāca Aizupē, kur asociācijā “Dzīvesprieks” apguva arodizglītību.
“Dzīvē esmu piedzīvojis neforšu vidi.
Tā skola bija iespēja izaugsmei. 16 gadi ir nozīmīgs laiks jaunietim, kad apjaust, kas sanāks no tevis un ko vēlies. Gribēju dzīvi ar noteiktu mērķi. Nu es esmu savā restorānā,” atklāj Roberts.
“Ejot cauri grūtai dzīves pieredzei, vari palikt tur, kur esi bijis, bet, ja ir mērķis, – vari darīt citādāk. Vecvecāki to parādīja. Mūžam ir vērtība, katru dienu varam zaudēt laiku, ja neko nedarām,” viņš pauž.
Roberts mācībām izvēlējies divgadīgo programmu, jo gribējis strādāt. Ieskatu restorānu pasaulē ieguvis uzņēmumā “Vairāk saules”.
“Galvā bija šurumburums – domāju, ka netikšu līdzi. Kā zaļam gurķim šķita par daudz.
Pēc laika sapratu, ka man tā visa pietrūkst. Gāju uz lielākiem mērķiem – saprast vidi un savu raksturu, kāds būsi kā pavārs. Nonākot līdz “Vincentam”, kad Mārtiņš Rītiņš parādīja eksperimentēšanu, ka nedrīkst atslābt – tā bija liela skola. Nākamais jau bija Valters Zirdziņš, kurš iemācīja visu par maizi.”
Roberts deviņus mēnešus pēc pieredzes pabija arī Anglijā. “Tā jau bija agresīvāka virtuve. Bet tas bija vajadzīgs, lai es paliktu arvien labāks!”
Lai arī sākumā Roberts bija savu dzīvi noskatījis Rīgā, tomēr sapratis, ka grib mierīgāku vidi. “Tāpēc pēc tam biju Kuldīgā.
Bet Liepāja man piešķīra jaudu,”
savu izvēli pamato restorāna saimnieks.
Ar darba gaitu uzsākšanu tā arī līdz šim nav pabeidzis vidējo izglītību. “Pabeigšu, izdarīšu, jo mērķis ir!” strikti noteic Roberts.
“Tikai no kļūdām un klupšanas saprotam, ko darīt labāk un kā nākamreiz nedarīt. Skolā to bieži neiemāca. Arī Restorānu nedēļa iedos pieredzi, lai saprastu, pie kā piedomāt nākotnē,” uzsver uzņēmējs.
Vizītkarte
Roberts Ozoliņš
- Dzimis 1991. gada 25. oktobrī.
- Restorāna “RO Bread” īpašnieks, šefpavārs.
- Pavārs ar 15 gadu pieredzi.
- Ļoti garšo sviests – tā nekad nevarot būt par daudz.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
