”Patlaban to pieņemu kā faktu,” sacīja direktore. Viss noritēja ātri, un drīz vien šī skolas ēka tika pie 15, bet otra, Alejas ielā, – pie 19 gaisa mērītājiem.

Pirms viesošanās 10. vidusskolā ierīču uzstādītāji bija pabijuši jau Jūrniecības koledžā un Ezerkrasta sākumskolā. Vēl viena vai divas dienas, un darbs Liepājā būšot pabeigts pavisam, tobrīd viņi lēsa, jo darbs noris kopš februāra sākuma. Uzstādīšanas brīdī I. Freibergai skaidroja, kā ierīce strādā un ko tā rāda. Bet galvenais gaisa kvalitātes mērītāju uzdevums būs ziņot par paaugstinātu ogļskābās gāzes līmeni, norādot uz nepieciešamību telpu izvēdināt. Skolai par tās uzturēšanu galva jālauza nebūs, jo vienīgais, kad tas būs nepieciešams, – jānomaina baterija, ko savukārt atsūtīs ierīces uzturētāji. Patlaban ekrānā redzamie rādītāji nav precīzi, jo aptuveni divas nedēļas notiek tās kalibrēšana.

Skolās uzstādītas arī datu savākšanas un pārraides iekārtas, kas nodrošina visu konkrētajā adresē uzstādīto gaisa kvalitātes mērītāju datu savākšanu un tālāku nodošanu centralizētam datu savākšanas, analīzes un publicēšanas risinājumam. Apkopotie dati būs pieejami pašvaldībām, izglītības iestādēm un vecākiem. “Informācija par gaisa kvalitāti īstermiņā ļaus uzlabot telpu vēdināšanas protokolus, savukārt ilgtermiņā varēs pieņemt datos balstītus lēmumus par nepieciešamajiem ieguldījumiem, kas veicami no tehniskā aprīkojuma uzlabošanas vai atjaunošanas. Savukārt valsts līmenī ļaus mums precīzāk un pamatotāk plānot iespējamos atbalsta pasākumus, lai pašvaldības vai citi dibinātāji varētu izglītības iestādes pilnveidot un nodrošināt gaisa kvalitātes uzlabošanu,” uz ieguvumiem norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Struktūrfondu departamenta direktora vietniece Gunta Arāja.

Valsts rīkotajā iepirkumā uzvarējušais uzņēmums “Moduls Engineering” līdz aprīļa beigām Latvijas skolās uzstādīs 13 000 ogļskābās gāzes gaisa kvalitātes mērītāju – gan pašvaldību, gan valsts, gan privātajās vispārizglītojošajās un profesionālajās mācību iestādēs. Vēl 1000 iekārtu nopirktas arī pašvaldību sociālās aprūpes centru koplietošanas telpām. Bērnudārzi šajā iepirkumā nav bijuši iekļauti, prioritāri domājot par vispārējo un profesionālo izglītību, kur jānodrošina precīzāks monitorings, skaidro G. Arāja.

”Sabiedriskajā telpā izskanējis viedoklis, ka šie mērītāji ir bezjēdzīgi, nav saprotams, kam tie vajadzīgi. Bet, lai varētu saprast, kādā veidā notiek gaisa apmaiņa, cik veiksmīgi, pietiekami vai nepietiekami, tad šie ogļskābās gāzes mērītāji var pateikt, kāds tajā brīdī ir gaisa sastāvs, kādas darbības veicamas ar ventilāciju, vai tas ir pietiekami, nepietiekami. Tas būs ļoti noderīgi, kas ļaus uzlabot gaisa kvalitāti izglītības un pārējās iestādēs,” uzskata uzņēmuma ”Moduls Engineering” valdes loceklis Kristaps Grīniņš. Jau tagad esot redzams, kur gaisa apmaiņa notiekot ļoti labi, un mērķtiecīgi tiekot pie tā strādāts, bet esot vietas, kur ar vēdināšanu grēko.

Gaisa kvalitātes problēmas izglītības iestādēs pētījusi arī Veselības inspekcija. Tā pirms gada 50 skolu monitoringā secināja, ka 92 procenti klašu telpās gaisa kvalitāte neatbilst Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām. Lai segtu izmaksas, kas saistītas ar gaisa kvalitātes mērītāju nodrošināšanu izglītības iestādēs, Ministru kabinets piešķīris 4,3 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.