Vienādu temperatūru nodrošināt nevar

Šī būs grūta ziema gan iedzīvotājiem, gan arī namu apsaimniekotājiem, kuri tagad lauza galvu par to, kā izpildīt valdības lēmumu, saskaņā ar kuru apkures sezonā mājas pārvaldītājam jānodrošina atbilstoši apkures sistēmas iestatījumi, lai dzīvokļos gaisa temperatūra nepārsniegtu +19 °C.

Samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām, pamatojusi valdība.

Temperatūras samazināšana gan nav obligāts nosacījums. Dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašnieki var lemt par augstāku gaisa temperatūras nodrošināšanu telpās, ja uzskata to par nepieciešamu dzīvojamās mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai, skaidro Ekonomikas ministrija.

“Mājās, kurās nomainītas apkures sistēmas, nodrošināt, lai temperatūra nepārsniegtu +19 grādus, ir daudz vieglāk nekā tajos namos, kuros apkures sistēmai nav veikta rekonstrukcija

un siltums joprojām tiek padots vertikālā apkures sistēmā bez individuāliem siltumuzskaites mēraparātiem dzīvokļos. Šādās ēkās sistēma ir nolietojusies un apkure ir nevienmērīga. Vidus dzīvokļos siltums būs pietiekams, savukārt pirmā un pēdējā stāva mājokļos, kā arī gala dzīvokļos gaisa temperatūra būs zemāka. Līdz ar to visos mājokļos vienādu temperatūru nodrošināt īsti nav iespējams,” pauž namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Labi nami” vadītājs Mārtiņš Pastors.

Šajā ziņā “Labi nami” daudz cerīgāk raugās uz nākamo sezonu, jo uzņēmums pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma plāno realizēt 12 projektus namu apkures sistēmas rekonstrukcijai. Daļai ēku projekti jau ir pasūtīti.

No 79 “Labi nami” apsaimniekotajām mājām centralizētā apkure ir 30 ēkās. “Mums ir mājas, kuras sildās visu cauru gadu, proti, pavasarī apkure tajās nav atslēgta. Līdz 29. septembrim apkurei bijām pieslēguši trīs mājas. Ar 1. oktobri pakāpeniski sākām pieslēgt arī pārējās – atbilstoši mājas iedzīvotāju lēmumam vai saņemot nama kontaktpersonas iesniegumu,” pastāsta M. Pastors.

Iedzīvotāju domas par apkures sezonas uzsākšanu gan esot ļoti atšķirīgas, piemēram, ģimenes ar maziem bērniem siltumu savos mājokļos vēlētos jau septembra sākumā.

Ja nebūs mitrums, vēl pacietīsies

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) siltumenerģijas ekonomēšanas jautājumu risinājis jau kopš pavasara, negaidot apkures sezonas pietuvošanos, ziņo uzņēmuma pārstāve Ita Cērmane.

Klienti mudināti veikt darbus, dzīvojamās mājas padarot energoefektīvākas. Piecos objektos – Dārzu ielā 3, Celtnieku ielā 16, Aldaru ielā 8, Aisteres ielā 7 un Atmodas bulvārī 8B – pabeigta pilna renovācija ar ALTUM atbalstu.

Šobrīd renovācija ar ALTUM atbalstu turpinās septiņās mājās: E. Veidenbauma ielā 4A, Dzintaru ielā 97/99, Ventas ielā 6 un Ventas ielā 14, Vānes ielā 9, Grīzupes ielā 93 un Spīdolas ielā 2.

“No LNA pārvaldīšanā esošajām dzīvojamajām mājām pilnībā renovētas šobrīd 49 mājas. Ievērojamā skaitā māju veikti atsevišķi darbi. Piemēram, Dzērves ielā 23, Piltenes ielā 5 un E. Tisē ielā 50 noslēgumam tuvojas apkures sistēmas renovācija. Tāpat atsevišķās mājās veikta bēniņu un pagrabtelpu siltināšana, mainītas kāpņu telpu ārdurvis un logi,” stāsta I. Cērmane.

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces notiekot regulāri, taču tās un regulāra saziņa ar māju kontaktpersonām neesot vienīgais veids, kā LNA komunicē ar klientiem. “Lai sasniegtu ikvienu dzīvokļa īpašnieku, septembra sākumā izsūtītas īsziņas ar informāciju par to, ka siltumenerģijas padevi māja var pieslēgt tai vēlamā laikā. Negaidot sala iestāšanos, jo atdzisušu telpu uzsildīšanai nepieciešams vairāk siltumenerģijas.

Atgādinājumu par siltumenerģijas ekonomēšanas pasākumiem ikviens LNA klients saņēma arī kopā ar septembra rēķinu. Tāpat informācija, tostarp par valsts atbalstu, izvietota dzīvojamo māju kāpņu telpās un ir publicēta LNA mājaslapā. Arī turpmāk klientus turpināsim informēt par siltumenerģijas ekonomijas iespējām – par pareizu telpu vēdināšanu, termoregulatoru izmantošanu utt.,” norāda I. Cērmane.

Lai ietaupītu energoresursus un samazinātu rēķinus mājsaimniecībām, LNA pieturēsies pie valdības pieņemtā lēmuma, kas paredz, ka Latvijā dzīvojamās mājās ar centralizēto apkuri var nedaudz pazemināt gaisa temperatūru, lai dzīvokļos tā nepārsniegtu +19 grādus, bet telpā ar viszemāko gaisa temperatūru tā nedrīkst būt zemāka par +18 grādiem.

Līdz 30. septembrim apkure bija pieslēgta 17 apsaimniekotāja pārvaldīšanā esošajām mājām. Nupat pabeigta 12 dzīvokļu nama Celtnieku ielā 16 renovācija.

Mājas vecākais Guntis Ozoliņš stāsta, ka tagadējā energokrīze neesot nama siltināšanas iemesls, projekts īstenots lēnā garā aptuveni divu gadu laikā. “Gribējām siltināt māju 2014. gadā, [projektā] bija iekļauts viss, ko vajag mainīt. Mēs nevarējām to paveikt, cilvēki negribēja. Pakāpeniski nomainījām jumtu, kanalizāciju – visu pa bišķi. Pēdējās palika horizontālā apkure un mājas nosiltināšana,” viņš izstāsta.

Iedzīvotāji tagad novērtējot, ka apkuri varēs nogriezt mazāku, piemēram, aizbraucot komandējumā, izmaksas par siltumu būs minimālas.

Celtnieku ielā 16 apkuri parasti pieslēdzot oktobra otrajā, trešajā nedēļā. Siltos rudeņos jau varot paciesties, teic G. Ozoliņš.

Viņš atzīst, ka vienoties par tik mazas ēkas renovāciju esot vienkāršāk, jo jārunā tikai ar 12 dzīvokļu īpašniekiem. Lai gan neliela ēka bijusi arī mīnuss – tai ir mazs uzkrājums, tāpēc viss jādara pakāpeniski. “Tagad paklausījos, ka piecstāvu mājai izmaksas pieaug par trešdaļu. Loģiski, ka cilvēki, kas rēķinājās ar citu summu, vairs negrib,” spriež mājas vecākais.

Cilvēki ir iebiedēti

“Renovētās mājas tagad patiesi ir vinnētājas. Siltinātos namos apkures temperatūru nepazemināsim, jo katram ir iespēja savā dzīvoklī to samazināt tik, cik viņam tas nepieciešams. Savukārt tie, kas vēlēsies lielāku siltumu, to varēs arī dabūt,” pauž Evija Zemele, kuras apsaimniekošanā ir vairāki desmiti Liepājas daudzdzīvokļu namu ar centralizēto apkuri, lielākā daļa no šīm mājam ir renovētas.

Tikmēr namos, kuros iedzīvotājiem nav iespēju regulēt siltuma radiatorus, uzstādīti apkures balansieri, lai visiem dzīvokļos nodrošinātu daudz maz vienādu temperatūru.

“Lai vidējie dzīvokļi nesvīst, bet gala nesalst,” pauž E. Zemele.

“Šajās ēkās, protams, biežāk būs jāparegulē mājas siltummezgls, kamēr atradīsim to komforta temperatūru. Taču karstā ūdens temperatūru noteikti nemazināsim. Negrasos riskēt ar Legionella baktērijas izplatību.”

Nerenovēto māju iedzīvotājiem iespēju taupīt faktiski nav. Protams, var izlemt par apkures samazināšanu naktī vai dienā, kad liela daļa iedzīvotāju atrodas darbā, taču arī šajā ziņā vienoties ir sarežģīti – seniori vēlas, lai mājoklī siltāks ir pa dienu, jaunāki cilvēki, īpaši tie, kuriem bērni, savukārt grib, lai apkure intensīvāka ir naktī.

“Nesiltinātās mājās labāk jau tomēr iziet uz kaut kādu kompromisa temperatūru. Labi, lai tie nebūtu 19 grādi, bet, teiksim, 20,” pauž E. Zemele.

Viņa paredz, ka būs “grūti laiki”, jo cilvēki “ar apkuri ir iebiedēti” – noteikti tiem, kam jau ir parādi par siltumu, tie pieaugs vēl vairāk, un droši vien būšot arī iedzīvotāji, kuri cietīsies līdz pēdējam un apkuri pieslēgs tikai decembrī.

“Sakodīs zobus un sēdēs vilnas zeķēs. Taču, jo dzīvokļi vairāk atdziest, jo sliktāk – drēgnumā, lietū un vējā pelējums būs klāt,”

saka namu pārzine, norādot, ka tad viss līdzšinējais darbs, kas ieguldīts namu sakārtošanā, būs sabojāts.

Uz ko taupīt, ja nav variantu?

Jau iepriekš “Kurzemes Vārds” rakstīja, ka bijušajā Rucavas novadā nav nevienas pašvaldības katlumājas, kas nozīmē, ka iedzīvotāji siltumu savos mitekļos gādā sev paši, tostarp daudzdzīvokļu mājās.

Rucavas centrā esošajās daudzdzīvokļu mājās siltumapgādi iedzīvotāji organizē divos veidos. “Kurzemes Vārdam” pie “Ozolu” mājas izdodas sastapt ne šīs mājas iedzīvotāju. Sievietei šeit dzīvo māsa, kuru tikko apciemojusi.

“Cik zinu, visi Rucavā lielajās mājās paši apkurina, malku gādā paši. Te, kur dzīvo mana māsa, ir kopīgais ar malku apkurināmais katls,” saka mājā dzīvojošā Maija. Tomēr neviens no pašas mājas sastaptajiem iedzīvotājiem neko vairāk nevēlas pastāstīt par to, kā organizējuši kurināšanu līdz šim un ko darīs šajā apkures sezonā – vai un cik taupīs, vai ir aprunājušies par malkas taupības pasākumiem.

Savukārt, pēc iedzīvotāju stāstītā un no redzamā pie mājām – no katra dzīvokļa izbūvētiem skursteņiem, kas pa māju korpusiem visbiežāk salaisti kopā vienā dūmenī, – “Kalvēs”, “Liedagos”, “Purenēs” un “Mājā Nr. 7” (nosaukumi ņemti pēc informācijas jaunākajā kartē) katrā dzīvoklī ir pa plītij vai krāsniņai jeb katram apkure atsevišķi. Sildies, cik gribi un kad gribi. Vai tā būs arī šajā apkures sezonā? Turklāt neviena no mājām nav siltināta.

“Katrs pats kurinām, katram ir plīts un krāsniņas, kopīga katla nav,” saka rucavniece Sandra no “Kalvēm”. “Pērkam par dārgu naudu malku!” viņa uzsver.

Viņas kaimiņiene Valentīna iztērējusi ap 200 eiro malkai divu istabu dzīvokļa apkurināšanai ar vienu plīti šai sezonai, bet Sandra – 300. “Līdz pavasarim izkurinās, pietiks,” saka Sandra.

“Kāda tur taupīšana, ja ir auksts? Tad atliek tik kurināt!” uzsver Valentīna. Sandra piemetina, ka arī uz silto ūdeni, kuru uzsilda boilerī ar elektrību, netaupīs. “Bērni aug, drēbes arī ir jāmazgā un jāmazgājas pašiem!” uzsver rucavnieces.

Pensionārs Roberts Stirna mājas ārpusē zem balkona un gala sienas sakrāmējis žūšanai sagādātās malkas pagalītes. “Īsti nav šķūņa,” viņš saka, pamatodams, kādēļ malku glabā šādi. Kādam ir šķūnītis, cits malku glabā kūtiņās, cits vēl kaut kur, bet tas ir tālu no mājas un, ja pa aukstumu jāiet pakaļ, nav patīkami.

“Malku sagādāju barterī – man palīdz ar malku, es atkal palīdzu kaut ko no sevis,” viņš saka, paužot, ka, tā kā sevi nodrošina ar malku pats, tad par ietaupīšanu nav domājis. “Šī ir betona māja, nav variantu, ir jākurina, tur tad nav ko taupīt!” viņš uzsver. “Kā katrs mācējis, tā ietaisījis sev sildīties. Vieni uz malku, citi ar elektrību. Man ir vienistabas dzīvoklis, siltummūris ar plītiņu, arī vannasistabu atsevišķi var iekurināt,” saka vīrietis.

Tadaiķu pagasta vienas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, kuri uz maiņām paši uztur siltumu, norāda, ka viņiem iespēju taupīt sarežģī situācija, ka mājā dzīvo pensionāru pāris, kas visu dienu no mājas neiziet. “Viņiem vajag siltumu. Tā mēs, pārējie, no rītiem izejam un pārrodamies, sākot no pulksten 16, varētu kurināt tikai pēcpusdienā,” saka mājas iedzīvotājs Laimonis.

Bērni un pensionāri: kopīgais un atšķirīgais

Dienvidkurzemes novadā skaidrs ir viens – ieguvējas jau līdz šim bijušas daudzdzīvokļu mājas, kuras paspējušas iesaistīties energoefektivitātes celšanas pasākumos, uzsver pašvaldības pārstāvis, “Aizputes namu” un “Durbes KS” valdes loceklis Mārtiņš Grundmanis.

Noteikti šī sezona daudzdzīvokļu mājām dos mācību un secinājumus, lai domātu, ko darīt tālāk, ar ko sākt, lai mazāk jāmaksā par apkures rēķiniem.

“Jo māja iepakota siltākā kažokā, jo tā pati par sevi ir siltāka un ir mazāks siltuma zudums un patēriņš,” saka speciālists.

Ja izdarīti kompleksi pasākumi – ēka siltināta, saremontēti siltummezgli, nomainīta apkures sistēma, ļaujot katram dzīvoklim individuālu siltuma patēriņa regulēšanu – tā ir liela iespēja taupīt vairāk. Varot sasniegt pat 40% ietaupījumu.

Bet nav obligāti uzreiz veikt visus taupības pasākumus, gana būs arī ar to, ja savedīs kārtībā siltummezglus, kas tādā gadījumā ļauj regulēt siltumpadevi mājai – un tas jau ir daudz. “Protams, tie, kuriem ir iespēja to darīt, varēs nogriezt zemākas temperatūras un to darīs,” saka M. Grundmanis.

Viņš pastāsta, ka Durbes pusē ir nami, kuru iedzīvotāji viņam norādījuši, lai apkuri nepieslēdz maksimāli ilgi. “Cietīsies līdz pēdējam,” viņš komentē iedzīvotāju nostāju.

“Neesam pašvaldība, kurai tarifi būtu paši lielākie, otrkārt, grūti spriest, kāda būs ziema laikapstākļu ziņā. Apkures sezona vēl nav sākusies, esam visi nobijušies no tā, ka būs krīze un dārgi, bet varbūt nebūs tik traki, kā prognozēts. Janvārī varētu būt pirmie izvērtējumi, kā tiekam galā ar apkures sezonu,” viņš pauž, prognozējot, ka noteikti iedzīvotājiem atkarībā no ienākumiem un statusa būs domstarpības un diskusijas, ko darīt ar telpu temperatūru.

“Ģimenes, kurās ir mazs bērns, gribēs, lai ir siltāk, bet pensionārs ar minimālo pensiju – lai mazāk jāmaksā. Var jau saprast abas puses,”

teic M. Grundmanis. “Bet domāju, ka šis apkures jautājuma aspekts noteikti rosinās cilvēkus domāt tālāk – ko un kā darīt ar māju, lai būtu siltāk, bet mazāk izdevumu,” viņš prāto.

Jāslēdz iekšā, citādi vēlāk būs nenormāls patēriņš

Aldis Greķis, ēku energoefektivitātes eksperts

Pats sākums taupīšanai ir elementārs energomonitorings, jo iedzīvotājiem ir jāzina, cik viņi tērē. Jaunām vai nosiltinātām ēkām patēriņš ir 50 – 60 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā. Vecajās, padomju laikā būvētajās ēkās, kur nekas nav darīts, tērē vismaz trīs reizes vairāk.

Ja tērējam vairāk jau par simt kilovatstundām gadā, tas nozīmē, ka enerģijas ietaupījumam vajadzētu būt daudz lielākam. Ēkās, kas jau maz tērē, maz arī varam ietaupīt, var samazināt patēriņu tikai uz komforta rēķina.

Nākamais – jāskatās iespējas regulēt sistēmu. Atjaunotās ēkās iebūvē tā saucamo horizontālo apkures sistēmu, kad katrs pats var regulēt savu dzīvokli. Šeit jāskatās – cilvēks iet uz darbu, tad samazina temperatūru, mājās arī var uzvilkt siltāku džemperi. Protams, jāregulē nepārspīlējot, jo,

samazinot temperatūru zemāk par 16 grādiem, gaisa mitruma dēļ tas vairs nav labi ēkas konstrukcijām, tāpat mitri kļūst apģērbi, grāmatas.

Mājās ar vecajām sistēmām situācija ir smagāka. Pārvaldniekam vajadzētu saprast, kuri ir pēdējie dzīvokļi, kur nonāk siltums, un komunicēt ar to iemītniekiem. Ja siltummezglā samazina temperatūru, tad var sanākt, ka augšējos stāvos, kur staigā šortos, saka, ka var griezt mazāku, bet pirmā stāva galā ir desmit grādi.

Daudzi tagad domā par siltuma uzskaiti, uzliekot alekatorus un termoregulatorus – tad augšējos stāvos cilvēks būs ieinteresēts samazināt temperatūru, bet apakšējiem pietiktu. Diemžēl, tā ir problēma, ka lielākajā daļā ēku regulēt nevar neko, var tikai pateikt – labi, kopā samazinām!

Tie, kas jau agrāk tērēja daudz, pašreiz taupa. Jau prasās iedot siltumu, lai māja nekļūtu mitra, bet neviens neslēdz apkuri. Tas ir slikti un nav pareizi. Konstrukcija savelkas ar mitrumu. Tiem, kas varbūt izturēs oktobri, novembrī būs nenormālie patēriņi, lai mitrumu dabūtu ārā. Apkure ir jālaiž agrāk, bet ar zemu temperatūru, lai uzturētu konstrukcijas, lai tās nav mitras.

Ja bērni sals, cilvēki tāpat sildīs ar elektrību. Mājai sitīs korķus ārā, un nekas lētāk arī nesanāks.

Iedzīvotājiem nez kāpēc ir grūti vienoties siltināt bēniņus, pirmajā stāvā liekas, ka ir vienalga, kas notiek piektajā, taču siltumu māja patērē kopā. Tāpat siltumu laiž ārā smēķētāji kāpņu telpās, kuri tur vēdina, arī cilvēki, kuriem nevar iemācīt aizvērt abas ārdurvis.

Bieži vien pagrabos nepievērš uzmanību cauruļvadu izolācijai, un tad tur ir siltāks nekā dzīvokļos. Ja vēdinām, tad atveram logu, izvēdinām un veram ciet, nevis turam pavērtu visu laiku.

Uzziņai

> Valdības lēmums paredz, ka laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam jānodrošina atbilstoši apkures sistēmas iestatījumi, lai dzīvokļos gaisa temperatūra nepārsniegtu +19 °C, bet telpā ar viszemāko gaisa temperatūru tā nedrīkst būt zemāka par +18°C.

Vienlaikus saglabāta iespēja, ka dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā – dzīvokļa īpašnieki – var lemt par augstāku telpu gaisa temperatūras nodrošināšanu dzīvojamajā mājā, ja uzskata to par nepieciešamu dzīvojamās mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai.

> Tāpat valdības lēmums paredz, ka laika periodā no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir tiesības nedaudz vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, ja ir ievēroti priekšnoteikumi, lai izvairītos no Legionella spp. baktēriju intensīvas vairošanās. Kā zināms, normatīvajā regulējumā noteikts, ka karstā ūdens temperatūra izejā no siltummaiņa nevar būt zemāka par +55 C.

Lēmumu par minimālo pastāvīgi nodrošināmo karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa jāpieņem mājas pārvaldniekam vai dzīvojamās mājas īpašniekiem, ievērojot karstā ūdens sistēmas īpatnības un iedzīvotāju paradumus. Tomēr vienlaikus dzīvojamās mājas pārvaldītājam noteikts pienākums vismaz piecas darbdienas iepriekš informēt iedzīvotājus par profilaktiskajiem individuāli veicamajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos Legionella spp. baktēriju izplatības ierobežošanai.

Avots: Ekonomikas ministrija

Es domāju tā: Ar kādām domām gaidāt ziemu?

Dzintra Šulce – pensionāre labākajos gados:

– Kopā ar saviem mazbērniem ziemu gaidu ļoti – sniegu, ledu un lāstekas! Esmu sagatavojusies, jo man ir silts, kvalitatīvs apģērbs. Dzīvoklis mums silts, abi kopā ar dzīvesbiedru par to varēsim samaksāt. Arī citiem iesaku ziemu gaidīt ar pozitīvām domām. Esmu pārliecināta, ka mūsu valdība domā par pensionāriem un viss būs labi.

Natālija Procenko – no Ukrainas:

– Atbraucām no Ukrainas pie jums pārziemot, nervus paārstēt, jo karu un nepārtrauktās sirēnas grūti pieņemt. Pie mums gāzes un apkures sistēmas sabumbotas.

Mani pieaugušie bērni palika un tāpat kā daudzi citi šoziem dzīvokļus apkurinās ar krāsniņām. Mūsu paziņas, kas dzīvo šeit, baidās, cik būs jāmaksā par apkuri, vai būs pietiekami silti dzīvokļos.

Irina – strādā:

– Esmu gatava ziemai. Bērns būs ar siltām drēbēm un apaviem, arī man drēbes un apavi ir. Domāju, ka ”Liepājas enerģija” strādās un apkure būs visiem, lai arī divas reizes dārgāka. Maksāšu tik, cik prasīs, jo man nepatīk būt parādā. Konservus ziemai neesmu gatavojusi, jo neprotu to darīt.

Monika Jansone – strādā:

– Nekādu īpašo domu nav, jo tas normāli, ka Latvijā būs ziema. No tā, kas pašu dārzā izaudzis, gatavoju krājumus ziemai. Siltums mājās būs, par to parūpējās vīrs. Nopirkām granulas katlam un jūtamies droši. Es nekoncentrējos uz sliktām lietām un bailēm, jo tad jau nevarētu dzīvot. Kuros laikos tad visiem bijusi viegla, bezrūpīga un laimīga dzīve? Nevienos.

Egija Cēsniece – strādā:

– Sajūtas divējādas. Vai nu būs pavisam traki, vai dzīvosim un izdzīvosim! Nav vērts uztraukties par to, ko nevaru ietekmēt. Savai mājai nosiltinājām pamatus, lai ziemā taupītu siltumu. Ietaupīt apkures sezonai nav iespējams, jo ikdienas tēriņi nekur jau nepazūd. Jādzīvo tagad un jābauda dzīve, kamēr iespējams. Viss būs labi.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.