Portāls uzrunāja vietējos ražotājus, kas palīdz mums galdā celt sieru, gaļu, pīrāgus, dārzeņus un noskalot to visu ar putojošu alu.

Uzmanību – pārmērīga alus lietošana raisa nelāgas sekas, tostarp pārlieku biežu vajadzību pēc atvieglošanās.

Par siera cenu svētkos nekaulējas

Dunikas pagasta zemnieku saimniecības “Timbras” cietais ķimeņu siers vasaras saulgriežu un Līgo svētku laikā ir vispieprasītākais, saka saimniecības pārstāve Aija Dejus.

“Nu, bet, protams, ka Jāņi un vispār šis jūnija laiks nav iedomājams bez siera! Šo tradīciju cilvēki nav aizmirsuši un uzskata joprojām par neatņemamu saulgriežu sastāvdaļu.

Siera ritulis ir apaļš, tas simbolizē saulīti,”

saka A. Dejus.

Un siers ar ķimenēm Jāņu laikā garšo ne vien vidējai un vecākajai paaudzei, bet arī jauniešiem un bērniem.

“Cietais siers ar ķimenēm, ko Rucavā no aizlaikiem dēvē par Jāņu sieru, ko tagad nevar saukt vairs tā, ir topā! Mums ir pasūtījumu lapa, sakām visiem, ka uz svētkiem varēs dabūt tikai tādā veidā. Daļu saražotā atstāsim brīvajai tirdzniecībai – meita Maija gatavojas ar sieriem doties uz svētku tirdziņu Liepājā, Rožu laukumā,” stāsta A. Dejus.

“Nekas jau daudz pāri no saražotā nepaliks. Taču ķimeņu siers ir ejošākais tieši šajā laikā.”

Taču saimniecībā mājās ražotais siers pielāgots ikkatrai gaumei – ja arī kādam tomēr ķimenes sierā negaršo, ir iespēja iegādāties sieru ar sēklu maisījumu.

“Ir arī mazliet kūpinātie sieri, par tiem fano, bet mazāk, tāpat kā ar sinepju sēkliņām un ķiplokiem.”

A. Dejus atzīst, ka tieši šis ir ļoti spraigs darba laiks, darba pilnas rokas, lai pietiktu galdā siera visiem gribētājiem.

Iespēja iegūt sieru gan būs tikai līdz svētkiem – 22. jūnijā mājražotāji piegādās pēdējos pasūtījumus vietējiem.

“Mēs siera daudzumu rēķinām tikai rituļos, jo mēs kilogramos nevaram tik precīzi notrāpīt.

Meita skaitīja, ka šogad aptuveni 70 rituļi aiziet. Vienā ritulī ir no kilograma līdz diviem kilogramiem. Maziņus ritulīšus nemaz tā nevaram sasiet. Tos sadalām daļās, lai katrs, kurš vēlas nopirkt sieru, var atļauties iegādāties, kā rocība ļauj. Jo cilvēks viens pats un pat ģimene lielu ķimeņu siera rituli nemaz vienā piegājienā nevarētu apēst,” stāsta siera meistare.

“Mums siera cena ir tāda kā veikalā. Augstu cenu neprasām – 15 eiro par cieto sieru un 12 eiro par mīksto sieru kilogramā. Uzskatām, ka adekvāti, jo neviens nav iebildis un kaulējies par cenu.”

Lai arī vērojams, ka cilvēki meklē jaunu veidu garšas ēdienos un uzkodās, tomēr Jāņu laikā siers ir un paliek centrālais ēdiens.

“Kā viena mana draudzene, kura īsti sieru ikdienā neēd, bet, kad ir Jāņu laiks, tad sieru saēdas pilnām mutēm – tā, ka priekš visa gada! Tāpat kā Lieldienās daudziem ar vārītām olām,” smejoties teic A. Dejus.

Kāpēc šī gastronomiskā tradīcija iet cauri laikiem? Siers ir ne tikai kārtīgs, sātīgs kārums, bet arī vesels simbols.

“Ritulis ir apaļš kā saulīte, smuks un dzeltens. Un Jāņiem ar sauli taču ir tiešākā saistība!”

Arī viņas mājās siers galdā būs. “Arī mazbērniem ir iegaršojies tieši cietais siers ar ķimenēm,” viņa novērojusi.

Gaļu sarūpē laikus

Gaļas un pīrādziņu tirgotāja SIA “Āmuļi” svētku tuvošanos savās tirdzniecības vietās Liepājā sāk just jau aptuveni nedēļu pirms Jāņu nakts dzīrēm – pieprasījums pēc produkcijas aug, pastāsta uzņēmuma valdes locekle Aija Dille.

Pircēji visvairāk pērk svaigu gaļu, un daļa to sarūpē jau laikus – sasaldē un tad uz svētkiem marinē paši. “Arī marinēto gaļu var likt saldētavā, taču tas nav to vērts, jo gaļa tad zaudē garšu,” teic “Āmuļu” pārstāve.

Vismaz uzņēmuma “Pētertirgus” nodaļā līgotāji priekšroku dod cūkgaļai, mazāk – vistai.

“Marinēta gaļa, protams, ir dārgāka, un cilvēki skatās savā maciņā, ko un cik daudz var atļauties. Pircēji iepērkas ļoti apdomīgi,”

saka A Dille.

“Āmuļu” marinētās cūkgaļas un vistas piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs – ap 30 veida gaļas gan gabaliņos jeb šašliks, gan šķēlītēs.

Iecienīta ir pikantā un klasiskā marināde, arī kaut kas maigāks, piemēram, majonēzes marināde, ar zaļumiem. Pircēji produkciju arī labprāt pasūta jau laikus.

“Taču mums tirgus ir ļoti nokrities. Iemesli ir dažādi – gan cenas, gan darbinieku pieejamība.

Diemžēl sabiedrība mums ir izlaidusies – algu saņem labprāt, bet aizmirst, kas viņam būtu jādara, lai to nopelnītu. Šķiet, pandēmija cilvēkus nedaudz izlaida, jo iepriekš tā nebija,” spriež uzņēmuma valdes locekle.

Grobiņas mājražotājs Dainis Lozovs, kurš ar zīmolu “AB Ģimeņu labumi” dažādos tirdziņos piedāvā kūpinājumus un kulinārijas produkciju, stāsta, ka pirms Līgo svētkiem dažādu gardumu gatavotājiem un tirgotājiem darba apjoms vienmēr būtiski pieaug.

Visur darbojas Jāņu tirdziņi, un arī “AB Ģimeņu labumiem” priekšā lielā tūre – Pētertirgus, vakara tirdziņš Jaunliepājā, tad seko Aizpute, Saldus, Kuldīga.

Līgo vakarā nogurums parasti jau esot tik liels, ka pašiem vairs negribas svētkus svinēt.

Aptuveni nedēļu pirms Jāņiem varot just, ka cilvēki taupa, lai pēc tam maciņu var patukšot vairāk.

D. Lozovs spriež, ka lielā iepirkšanās svētku galdam sāksies uz nedēļas beigām. Lai gan vasarā cilvēki vairāk uzturā lietojot dārzeņus, Jāņos gaļas produkcija joprojām ir topā.

“Ceru, ka lielveikali nepaņems visu tirgus publiku.

Ar katru gadu aizvien vairāk novērots, ka cilvēki kaut ko ķer pēdējā brīdī. Un pārtiku jau arī nevar sapirkt nedēļu pirms svētkiem,” viņš saka.

Jāņos pircēji pērkot “visu ko”, taču vislielākais pieprasījums esot pēc kūpinājumiem un cepamdesām.

Iepriekšējos gadus “AB Ģimeņu labumi” uz svētkiem gatavojuši arī šašliku, bet pēcāk no šīs produkcijas atteikušies.

“Marinējam cepamgaļu šķēlēs – drusku savādāku nekā šašliku. Taču pārsvarā jau cilvēki paši grib marinēt gaļu. Un ar šašliku ir pilni lielveikali,” klāsta mājražotājs.

Pīrādziņš katrās mājās

“Karsts darba laiks,” smaidot atteic “Otaņķu gardumu” īpašniece Pārsla Kupše, atbildot uz jautājumu, kā patlaban klājas.

Pircēji jau nedēļas sākumā aktīvi veicot pasūtījumus, nodrošinās, lai svētku galds nepaliktu tukšs un lai varētu mieloties tieši ar to, kā visvairāk kārojas, nevis, kas palicis pāri.

“Jā, ir citus gadus bijis tā, ka nākas atteikt, jo pieraksts ir pilns,” atklāj P. Kupše.

“Mēs visu taisām ar rokām, un rokas mums ir tik, cik ir.”

Pīrādziņus, plātsmaizes gatavo piecas meitenes, bet viena cep kūkas. “Otaņķu gardumu” ceptuve ir Dzērves ielā, darbinieces darbu sākot ap pulksten pieciem.

Ko cilvēki uz Jāņiem pasūta? “Pamatā izvēlas tradicionālos ēdienus – rabarberu plātsmaizi un pīrādziņus. Speķrausīšus, paņem vēl klāt kādu siera, buljona pīrādziņu vai zaķausīšus,” novērojumos dalās P. Kupše.

“Tādas lietas, ko ērti paņemt, dodoties svinēt pie Jāņu ugunskura.”

Uzņēmēja spriež, ka uz mielasta rēķina pircēji netaupa, atļaujas pīrādziņus un citus gardumus. “Cilvēki grib svinēt, atpūsties no stresainās ikdienas.”

Tā arī esot, ka pīrādziņi ir pati pieprasītākā prece. “Apēd ļoti daudz. Mēs vēl pirms svētkiem braucam uz dažādiem tirgiem – Aizputē, Saldū… Parēķinot kādi 400–500 kilogrami būs.

Es brīžiem smejoties savām meitenēm prasu, vai pīrādziņi jau sapņos nerādās. Bet tas ir mūsu darbs, to esam pieņēmuši. Strādājam, lai radītu svētkus citiem, un līdz pat pēdējam brīdim.”

Speķrausīši vēl tikpat pieprasīti, kā Jāņos, ir vēl Ziemassvētkos un Lieldienās. “Mātes dienā gan ejošākas ir kūkas,” no daudzu gadu pieredzes izsecinājusi “Otaņķu gardumu” īpašniece.

Dārza labumi

Ir nogatavojušies dažādi dārzeņi, tā ka Jāņu galdā var celt svaigu dārzeņu plati.

“Tradicionālajam šašlikam taču vajag klāt jauno kartupeli un dilli,” vieglā noskaņā saka Sanita Poriņa, kas Saraiķu piemājas saimniecībā “Poriņu dārzniecība” novāc agro dārzeņu ražu.

Viņa no pieredzes zina, ka cilvēki uz Jāņiem pērk diezgan daudz zaļumu: dilles, lociņus, gurķus, lapu salātus.

“Šogad mums gatavi agrie kartupeļi, tos arī droši vien grib pacept, un pieprasījums ir. Mums ir vēl kāposti, puķkāposti, brokoļi, burkāniņi un jaunās bietītes – principā visi dārzeņi,” viņa stāsta, ka untumainais pavasaris siltumnīcā augošās kultūras nav ietekmējis un šobrīd gatavie dārzeņi lielākoties arī ir no turienes.

Uz lauka gan situācija neesot tik laba. Zemenes, kas aug bez papildu siltuma, būšot ēdamas mēnesi vēlāk nekā parasti.

Pagājušajā gadā pēc Jāņiem šīs ogas “Poriņu dārzniecībā” beigušās, bet šogad vēl neesot sākušās, tiesa, tām pāri nav plēves. Toties āra dillītes un loki klajā laukā aug griezdamies.

Mamma un ome Sanita gaida Jāņos atbraucam savus mīļos. Uz jautājumu, vai gatavos viņiem kādus īpašus dārzeņu ēdienus, atbild:

“Visu tradicionālo – svaigos gurķus, kāpostus, mazsālītos gurķis, ko tad citu Jāņos vajag? Kas nu pašiem ir, to arī baudīsim.”

Mājražotāja Aivara Renča Vērgales pagastā augušu dārzeņu platē siltumnīcas gurķus un salātus tūlīt papildinās agrie kāposti. Tie šobrīd dūšīgi briestot uz lauka, jo ir pietiekams mitrums, tāpēc būs gatavi agrāk nekā citos gados, saka saimnieks.

Bet pircējiem, kuriem prasās kas kreptīgāks, Aivars iesaka pērnos skābētos kāpostus, ko vēl nav paguvis iztirgot.

“Būs mazsālītie gurķīši,” viņš piedāvā līgotājiem, zinot, ka produkcija būs garšīga. Kā nekā, recepte ir izturējusi laika pārbaudi, kaut arī pagatavošana ir ļoti vienkārša.

“Es gurķus apleju ar siltu sālsūdeni, klāt lociņš un dillīte. Tikai jātrāpa pareizas sāls daudzums, jo, ja ir par daudz vai par maz, tad nav garšīgi. Es taisu četrprocentīgu sālsūdeni – lieku 400 gramu sāls uz 10 litriem ūdens. Vakarā aplej gurķus, un otrā rītā jau ir garšīgi.”

Ja Aivars nepārdod viegli sālītos gurķus pirmajā dienā, tad, pārvedis no tirgus, noliek tos vēsumā, lai būtu garšīgi arī pēc tam.

Svētku dāvana – alus

Jāņi nav iedomājami bez alus. To secinājuši arī “Bārtas alus” saimnieki Anda un Roberts Rumaki.

“Cilvēki brauc ciemos no dažādām pilsētām, vietām. Bet noteikti var just, ka ap Jāņiem tā interese palielinās, piebrauc biežāk, arvien vairāk cilvēku.”

Alu savā darītavā abi ražo jau gadu, pirms tam gatavojuši vien tik, lai pašiem ir ko padzert, stāsta Roberts.

Pašlaik Rumaku ģimene vāra divu veidu alu – gaišo un “Dzintariņu”, ko Anda nodēvē par pustumšo.

“Es teiktu, ka cilvēki dalās uz pusēm. Vieniem labāk garšo gaišais, otriem “Dzintariņš”. Bet nav tā, ka jūtam lielāku pieprasījumu pēc viena vai otra.

Nākotnē gan labprāt ražotu arī kādu trešo veidu,” stāsta A. Rumaka.

Pašai kādreiz alus nemaz tik ļoti negaršojis, tas vairāk pie sirds gājis vīram. Taču nu arī Anda labprāt pamalko kādu alus glāzi, visbiežāk pustumšo “Dzintariņu”. Savukārt Robertam mīļāks tomēr gaišais alus.

Uz svētkiem vairāk, nekā ierasts, saražot nevar. Saimnieki skaidro, ka alus brūvēšanas process ir laikietilpīgs. No vārīšanas līdz gatavai pudelītei paiet pusotrs mēnesis, tāpēc Jāņiem jāgatavojas laikus.

Arī pagrabs, kurā dzeramos uzglabā, ir diezgan mazs. Vienā reizē brūzī var uzvārīt un saražot 500 litrus alu, taču vienmēr jārēķinās, ka kaut nedaudz no tā aizies zudumos.

Izejvielas pāris lielākoties iegādājas Latvijā. Iesals nāk no Jelgavas puses, mieži no dažādiem Latvijas zemniekiem.

Turpretim apiņi gan audzēti Vācijas dienvidos, jo Latvijā ar to kontrolētu audzēšanu neviens īsti nenodarbojoties. Bet, ja būtu tāda iespēja, tad arī tos labprātāk iegādātos no vietējiem.

“Te uz vietas alu pasniedzam glāzēs un pārdodam līdzņemšanai. To var iegādāties plastmasas litra pudelēs. Līdz stiklam vēl drusku jāpaciešas. Visticamāk, ka jūlijā jau būs.

Ir cilvēki, kas saka, ka tā alus garša no stikla vai plastmasas pudelēm atšķiras, bet, manuprāt, tās vairāk ir iedomas.

Iespējams, ietekmē tas, kā alus vizuāli izskatās pudelē,” prāto R. Rumaks.

Jāņi alus piekritējiem ir pavisam īpaši svētki, tāpēc “Bārtas alus” pirmo reizi piedāvās arī dažādas jau sapakotas dāvanu kastītes. Kādā būs gaišais alus, vēl citā “Dzintariņš”.

Komplektā izvēlēties varēs arī konfektes ar uzņēmuma logo vai drabiņu cepumus, kas gatavoti no pašu alus drabiņām. Tos izcept un sapakot palīdz vēl viens vietējais uzņēmums – “Otaņķu gardumi”.

Kā svinēsim Jāņus?

Atklāj būtiskas atšķirības starp paaudzēm

Vai Jāņi laukos ar ugunskuru un līgo dziesmām joprojām ir aktuāli visiem? Pēc “Bankas Citadele” pasūtījuma veiktā iedzīvotāju aptauja rāda – svinēšanas paradumi būtiski atšķiras dažādās vecuma grupās, un katrs ceturtais (27%) tos šogad vēlas pavadīt mājās un atzīmēt mierīgā gaisotnē.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 41% – plāno doties uz laukiem, atpūsties pie dabas, apmeklēt publiskus pasākumus vai ceļot uz ārzemēm.

Katrs piektais (20%) vēl nav izlēmis, kur un kā pavadīs svētkus, atliekot lēmumu uz pēdējo brīdi, bet 10% norāda, ka Jāņus nesvinēs vispār.

Jāņus laukos šogad plāno svinēt 19% Latvijas iedzīvotāju.

Interesanti, ka visbiežāk šādu atbildi snieguši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – šajā grupā to norādījuši 30% respondentu.

Jāņu svinēšana laukos ir vienīgā būtiskā atšķirība, ko aptauja uzrāda dzimumu griezumā: vīrieši šo izvēli norādījuši nedaudz biežāk nekā sievietes (attiecīgi 21% un 17%).

Dabas tuvums – piemēram, svinēšana pie ezera vai kempingā, – ir vēl viena iecienīta izvēle tiem, kuri Jāņus vēlas pavadīt ārpus pilsētas. Šo svinēšanas veidu norādījuši 11% aptaujāto.

Vēlme svētkos palikt mājās un svinēt mierīgi pieaug līdz ar vecumu.

Tikai 9% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem izvēlas šādu svētku pavadīšanas veidu, kas ir ievērojami mazāk nekā citās vecuma grupās.

Savukārt vidējā vecuma iedzīvotāji (40–59 gadi) mierīgu svinēšanu mājas apstākļos izvēlas jau 28–30% gadījumu.

Īpaši izteikti šī tendence vērojama senioru vidū – gandrīz puse jeb 41% iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem dod priekšroku mierīgai svētku pavadīšanai mājās.

Publiskus pasākumus Jāņu laikā plāno apmeklēt 5% iedzīvotāju, bet vēl tikpat – 5% – iecerējuši doties ceļojumā, arī ārpus Latvijas.

Lai gan šo grupu īpatsvars ir neliels, tas atklāj tendenci daļai sabiedrības izmantot garās brīvdienas kā iespēju izrauties no ikdienas vides vai pat doties ārpus valsts.

Aptauju veica pētījumu kompānija “Norstat”, šomēnes aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju visā Latvijā.

Sagatavots, izmantojot AS “Citadele banka” informāciju

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.