Siltināšanā svarīgs kārtīgs būvuzraugs
"Kurzemes Vārds"
Jau desmit gadus Latvijā iespējams atjaunot daudzdzīvokļu ēkas, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Liepāja šajā ziņā ir viena no aktīvākajām valstī – renovēti 114 nami. Tomēr pieredze ir kardināli atšķirīga. Ēkas Vītolu ielā 6/10 iemītnieki pēc būvdarbiem joprojām priecājas par mazākiem rēķiniem, savukārt viena no pirmajām nosiltinātajām mājām pilsētā, kas atrodas Piltenes ielā 8 un darbus uzsāka vēl pirms ES atbalsta programmas izsludināšanas, nevar lepoties ar savu veiksmes stāstu, jo jau 2008. gadā, drīz pēc atjaunošanas, iedzīvotāji saprata, ka gaidītais rezultāts nav sasniegts.
“Liepājas namu apsaimniekotāja” (LNA) pārvaldītā daudzdzīvokļu māja Vītolu ielā 6/10 ir viena no pirmajām, kura mūsu pilsētā ieguva Eiropas Savienības fondu naudu energoefektivitātes uzlabošanai. “Ēkas renovāciju sākām plānot jau 2010. gadā, bet līdz reāliem būvdarbiem nonācām tikai 2012. gada vasarā. Vispirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs bija jāatrod kopīga valoda,” pastāsta mājas vecākā Vita Iesalniece.
Mājas vecākā uzskata, ka viņiem ļoti paveicies ar būvuzraugu Jāni Burģi, kurš stingri kontrolējis, kā norit būvdarbi, ko veica SIA “Mūrnieks”. “Viņš pievērsa uzmanību katram sīkumam, un, manuprāt, tā arī jābūt. Ja kaut kur bija nepieciešamas kādas korekcijas, tad Jānis uz tām norādīja. Turklāt renovācija notika tikai atbilstošos laikapstākļos – rudenī darbi tika pārtraukti, un tos atkal atsāka pavasarī,” skaidro V. Iesalniece.
“Pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, bet joprojām sirds sāp ne tikai man, bet arī pārējiem ēkas iedzīvotājiem. Neviens pat nevarēja iedomāties, ka mūs šādā veidā piekrāps. No vienas puses, darbinieki jau savu darbu paveica un būvuzraugs uzskatīja, lai viss būtu kārtībā, bet, no otras puses, tā tomēr ir krāpšana, jo mājas kopsapulcēs mums uzņēmuma pārstāvji dievojās, cik viss būs skaisti un jauki, tomēr tā nav,” savukārt pastāsta biedrības “Piltenes 8” valdes priekšsēdētāja un mājas vecākā Valentīna Petruka.
Lielākoties ēku renovācija un energoefektivitātes uzlabošana saistās ar sienu siltināšanu ar stikla vati un putupolistirolu, bet šajā gadījumā tā nebija – toreiz mājinieki vienojās ēku siltināt pēc jaunas metodes, proti, izmantojot īpašu keramisko krāsu (“TSM Ceramic”), kas arī pilda šo funkciju. “Kad ar mājās iedzīvotājiem vienojāmies par to, ka ēku nepieciešams siltināt, mums bija piedāvājumi no vairākiem uzņēmumiem, taču bijām dzirdējuši labas atsauksmes par šo jauno metodi. Turklāt uzņēmums “Epson” ar tā valdes locekli Vasīliju Daškeviču priekšgalā mums izteica labu piedāvājumu. Tolaik 130 000 latu par šādu darbu bija pieņemama cena, ņemot vērā, ka 30 procentus no summas sedza pašvaldība,” teic V. Petruka.
Mājas iemītnieki jau būvdarbu laikā esot manījuši, ka strādnieki darbus veic lielā steigā – tā, lai līdz 2008. gada beigām darbs būtu padarīts. “Sākumā laikapstākļi bija labi, un augustā vienu ēkas pusi nokrāsoja, taču pēc tam darbinieki, nespēdami iekļauties noteiktajos termiņos, darbus sasteidza. Esmu arī dzirdējusi, ka strādnieki krāsu esot atšķaidījuši ar ūdeni. Tāpat netika uzlikts parapets, un ūdens no jumta tecēja pa nokrāsoto sienu,” pauž mājas vecākā, uzsverot, ka pēc būvdarbiem veiktais energoaudits arī neesot iepriecinājis.
Nekvalitatīvā mājas renovācija novedusi pie tā, ka mitruma dēļ uz ēkas ārsienām parādījušies tumši pleķi, bet atsevišķos dzīvokļos pamanīta arī pelējuma sēnīte. “Katrs dzīvokļa saimnieks ar to cīnās pēc saviem ieskatiem, piemēram, tie, kas veikuši remontu, šo problēmu vismaz uz laiku ir atrisinājuši. Lai nerastos sēnīte, regulāri jāvēdina telpas, diemžēl mūsu namā visi to nedara. Par ventilāciju īpaši vajadzētu atcerēties tiem, kam dzīvokļos ir plastikāta logi.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20.maija numurā.
#kvards-20190520-04#