Vakanču sludinājumos tagad jānorāda algas apmērs, kas allaž bijis ļoti jūtīgs temats darba devējiem. Tāpēc likumsakarīgi, ka šāds jauninājums “Darba likumā” tiek vērtēts neviennozīmīgi. Ko teiks esošie darbinieki, uzzinot par atšķirīgo atalgojuma amplitūdu? Vai strādnieki, lielāka cipara iekārdināti, neaizplūdīs pie konkurentiem? Šie ir tikai daži jautājumi, kas satrauc priekšniekus. Taču tas vēl nav viss – likumā ir arī citas izmaiņas kas daļai darba devēju ir visai netīkamas.

“Stabils atalgojums”, “motivējošs atalgojums”, “konkurētspējīgs atalgojums” – šādus vārdu salikumus darba meklētāji ilgus gadus varēja lasīt vakanču sludinājumos, zīlējot, kāda alga aiz tā visa slēpjas.

Taču 28. novembrī stājās spēkā izmaiņas “Darba likumā”, kas paredz, ka turpmāk darba devējiem ir pienākums darba sludinājumā norādīt mēneša vai gada darba algas vai stundas tarifa bruto likmes amplitūdu (nav gan norādīts, cik plaša šī atalgojuma amplitūda drīkst būt).

Tomēr, izpētot pēdējās nedēļas laikā publicētos vakanču sludinājumus, “Kurzemes Vārds” secina, ka liela daļa darba devēju jauno prasību tīši vai netīši ignorē un potenciālo algu nenorāda, tā vietā joprojām solot “stabilu atalgojumu”.

3. decembrī portālā “liepajniekiem. lv” bija atrodams kāds Liepājas naktsmītnes sludinājums, kurā aicināti darbā administrators, pavārs un istabene. Norādītas prasības – latviešu, angļu un krievu valodas zināšanas, pieredze viesmīlības nozarē, taču ne vārda par atalgojumu. Viesnīcas pārstāve, sazvanīta uz norādīto tālruņa numuru, un jautāta, kāpēc sludinājumā nav norādīts atalgojuma apmērs, atbild: “Mēs negribam to atklāt tiem pretendentiem, kuri zvana. To pasākām tiekoties.” Uz aizrādījumu, ka šādu prasību tagad nosaka likums, viesnīcas pārstāve teic, ka par to nav zinājusi un sola sludinājumā ietverto informāciju papildināt, taču arī nākamajā dienā lasāms tas pats, proti, atalgojuma skaitlis izpaliek.

Tikmēr sludinājumos, kuros darba devēji jauno likuma normu ievēro, pieeja potenciālo ienākumu publiskošanai ir atšķirīga – kāds norāda mēneša atalgojumu “no – līdz”, cits tikai “sākot no”, vēl kāds informē par stundas likmi.

“Darba devēji atalgojuma līmeni dažkārt pat apzināti slēpj, un šādai rīcībai ir vairāki iemesli. Darba tirgu Latvijā var saukt par jaunu, jo tas ir mērāms gadu desmitos, nevis simtos, kā tas ir vecās Eiropas valstīs. Arī atalgojuma līmenis vienādos amatos nav izlīdzinājies – tas var atšķirties ne tikai dažādu uzņēmumu identiskos amatos, bet pat viena uzņēmuma ietvaros, jo jaunie darbinieki tiek pieņemti darbā ar lielāku atalgojumu nekā pirms 10 gadiem, tas ir inflācijas un ekonomiskās izaugsmes dēļ. Tāpēc arī laiku pa laikam uzņēmumos ir jāveic atalgojuma indeksācija atbilstoši inflācijas rādītājiem un attiecīgo speciālistu vērtībai darba tirgū. Pretējā gadījumā var nākties zaudēt darbiniekus par labu konkurentiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc darba devēji negribīgi izpauž atalgojuma līmeni savā uzņēmumā, jo tas paver darbinieku pārvilināšanas iespēju uz “turīgākām” darbavietām. Atsevišķos gadījumos darba devēji atalgojuma līmeni traktē pat kā komercnoslēpumu, jo tas atklāj konkurentiem saražotā produkta pašizmaksas līmeni un rada ērtu situāciju cenu karam,” vērtē personāla atlases firmas “Workingday Latvia” mārketinga direktors Māris Silenieks.

“Es uz prasību norādīt algas apmēru vairāk raugos pozitīvi. Ja ir jānorāda atalgojuma amplitūda, tad potenciālajam darbiniekam vismaz ir nojausma, uz kādu algu viņš piesakās. Vēl pirms šīm likuma izmaiņām, publicējot vakanci, esmu gribējis norādīt piedāvāto atalgojumu, jo dažkārt cilvēkiem ir priekšstats, ka reģionos piedāvā tikai minimālo atalgojumu. Darba intervijās nereti potenciālais darbinieks pat ir izbrīnīts, ka alga ir lielāka,” pauž kokmateriālu mazumtirdzniecības tīkla “Pata kokmateriāli” mazumtirdzniecības vadītājs Mārtiņš Blumfelds.

Savukārt AS “Liepājas papīrs” valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons par likuma izmaiņām saka: “Ja godīgi, es nesaprotu, kas no tā iegūs.” Uzņēmējs skaidro, ka reizēm vakancei piesakās ļoti zinoši speciālisti, kurus uzņēmums gatavs algot par lielāku samaksu, nekā sākotnēji plānots. “Bet, ja būs minēts atalgojuma cipars, piemēram, 500 eiro, tad ir skaidrs, ka neviens šāds speciālists nepieteiksies. Līdz ar to mēs zaudējam potenciāli vērtīgus kadrus. Jo bieži vien viss sākas ar sarunu, bet šeit faktiski komunikācija izpaliek jau sākumposmā.”

Viņš piekrīt citu uzņēmēju teiktajam, ka prasība publicēt atalgojumu var raisīt neizpratni esošajos darbiniekos. Ja cilvēks, kurš saņem 700 eiro algu pēkšņi pamana, ka kādam piedāvā 1000 eiro, viņš nospiedīs, ka darba devējs jaunajiem darbiniekiem maksā vairāk. “Tajā pašā laikā tur varbūt ir pavisam citi darba pienākumi, specifika utt.,” saka N. Jansons. “Manuprāt, šis nav labākais risinājums. Nezinu, kāpēc šādas izmaiņas ieviestas.” 

Arī personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas “Fontes” vadītāja Anta Praņēviča intervijā Latvijas Radio pauda, ka darba devējus šobrīd visvairāk uztrauc esošo darbinieku reakcija, jo, pat ja uzņēmumā ir ļoti sakārtota atalgojuma sistēma ar konkrētu atalgojuma amplitūdu attiecīgajam amatam, būs darbinieki, kuru atalgojums šajā amplitūdā atradīsies augstāk, un tādi, kuru alga būs zemākā līmenī, tāpēc uzņēmējiem jābūt gataviem skaidrot, kāpēc darbinieks saņem konkrēto algu. Tāpat šāda situācija var izraisīt daudz neauglīgu diskusiju, kā arī darbinieku motivācijas samazināšanos vai nesaprašanos savā starpā.

Uzziņai

Jaunumi “Darba likumā”:

Darba sludinājums (32. pants)

> jānorāda darba devēja – fiziskās personas – vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums (firmu) un reģistrācijas numurs, vai tā personāla atlases uzņēmuma nosaukums (firmu) un reģistrācijas numurs, kurš darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un veic atlasi;

> attiecīgā amata darba algas kopējā mēneša vai gada summa (bruto) vai stundas tarifa likmes samaksas amplitūda.

Piezīme un rājiens (90. pants)

> Ja, izskatot sūdzību par piezīmes vai rājiena atcelšanu, darba devējs pieņem lēmumu piezīmi vai rājienu neatcelt, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts attiecīgais darba devēja lēmums. Ja darba devējs “Darba likuma” 94. panta otrajā daļā noteiktajā laikā nav izskatījis sūdzību un nav sniedzis darbiniekam atbildi par pieņemto lēmumu, uzskatāms, ka darba devējs piezīmi vai rājienu ir atcēlis.

Darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram (110. pants)

> Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus, izņemot gadījumus, kas noteikti “Darba likuma” 47. panta pirmajā daļā un 101. panta pirmās daļas 4., 8. un 10. punktā. Ja darba līgumu paredzēts uzteikt šā likuma 101. panta pirmās daļas 7. un 11. punktā minētajā gadījumā, darba devējs iepriekš informē arodbiedrību un konsultējas ar to.

Atlaišanas pabalsts (112. pants)

> Ja darbinieks atbilstoši “Darba likuma” 100. panta piektās daļas noteikumiem uzteic darba līgumu un darba devējs piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā.

Prasības termiņš (122. pants)

> Darbinieks, uzsakot darba līgumu atbilstoši šā likuma 100. panta piektās daļas noteikumiem, var celt tiesā prasību par atlaišanas pabalsta piedziņu viena mēneša laikā no atlaišanas dienas, ja darba devējs apstrīd darbinieka norādīto svarīgo iemeslu un nav viņam izmaksājis atlaišanas pabalstu šā likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

Darba devēja rīkojumu saturs un robežas (56. pants)

> Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Ja, darba pienākumus veicot, nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu.

Avots: “Darba likums“

> Pirms gada darba portāla “CV Market”veiktā aptaujā uz jautājumu, vai algas norādīšanai sludinājumā ir jābūt obligātai prasībai, 77 procenti respondentu atbildējuši apstiprinoši.

> 2015. gadā, atbildot uz šādu pašu jautājumu, par obligātu algas norādīšanu darba sludinājumos iestājās 89% aptaujāto, bet 11% respondentu norādīja, ka tam nav jābūt obligātam nosacījumam.

> “SMART Recruit Online” pētījums atklāj, ka samaksas norādīšana palīdz piesaistīt vairāk kandidātu. Uz sludinājumiem, kuros ir iekļauts algas apmēra diapazons, atsaucas par 30 procentiem vairāk darba meklētāju.

Avots: “cvmarket.lv”  

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 10. decembra numurā.

#kvards-20181210-04#