Liepājas domē notika apspriede par sadzīves atkritumu šķirošanu, kurā piedalījās arī to uzņēmumu pārstāvji, kas ar to nodarbojas. Apspriede notika pēc “Latvijas Zaļā punkta” iniciatīvas. Sarunu vadīja šā uzņēmuma marketinga un komunikāciju direktors un valdes loceklis Valdis Martinsons un domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Uzmanība šķirošanas jautājumiem nav piesaistīta pirmo reizi. Un tomēr nākas no jauna ieskicēt visu problēmu loku, atkārtoti rosināt jau zināmās problēmas, bet kavēklis acīm redzams – tas ir psiholoģiskais noskaņojums sabiedrībā un pastāvīga finanšu nepietiekamība. Glābj entuziasms. Nevar taču neko nedarīt!

Pirmais, kas vienmēr ir apsveicami, atkal būs balvu sērijveida loterija atkritumu šķirošanas konkursā. Šo pasākumu “Zaļais punkts” jau rīkojis iepriekšējos gados sadarbībā ar pašvaldībām un mūsu firmām “EKO Kurzeme” un “Nordea”. Tie notiks maijā, jūnijā, jūlijā un augustā, un par to informācija vēl būs. Droši vien pieteiksies pagājušo gadu laureāti. Bet balvas, visdrīzāk, būs dāvanu kartes, iespējams, vēl kas. Ieteicam “Zaļā punkta” mājaslapu.

Otrs uzdevums – Lielās talkas atbalstīšana. Tās datums jau noteikts – 30. aprīlis. Pa to izskanēja dažādi viedokļi, pat pretrunīgi. Šajā dienā atkritumu ir atliku likām, un maz ticams, ka tādos apstākļos var panākt kaut kādu šķirošanas maksimumu. Un, ja gribam iemācīt iedzīvotājiem šķirot atkritumus pēc to veidiem, tad cenšanās pēc lieliem apjomiem var tieši kaitēt. Lai cilvēki necenstos ķeksīša dēļ, un, nedod Dievs, nebūtu nekādu pierakstījumu. Jo, kad izkliedzam kaujas saucienu, tieši tā arī var notikt. Ja talkas dienu novirzām tikai uz šķirošanu, tad vēl nepieciešama ļoti stingra kontrole. Teiksim, ja pilsētā būs šķirošanas laukumi stikla polietilēna, makulatūras, elektronikas u. c. pieņemšanai, tad tur visur ir jābūt pieņemošo uzņēmumu pārstāvjiem. Citādi, ņemot vērā zemo kultūras līmeni, tam var būt visai nevēlamas sekas.

Pašlaik Liepājā ir viens laukums, kur var nogādāt sašķirotos atkritumus – Ezermalas ielā. Lielās talkas dienā to varētu būt seši. Taču nez kāpēc Jelgavā ir pat 120 šādu vietu? Vai tad tur cilvēki pavisam citādi? Protams, nē! Kaut gan saka: lai pieradinātu pie šādas kārtības, bija nepieciešami divi gadi. Vai nav mocības?

Taču risināt šīs problēmas vienalga vajadzēs. Tāpat arī pārkārtoties. Entuziasma vajadzēs daudz.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11. februāra numurā.

#kvards-20110211-08#