Svētdiena, 18. aprīlis Laura, Jadviga
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Skolā – kā karalaukā?

Skolā – kā karalaukā?
28.02.2009 07:05

Atslēgvārdi

Skolēni stundā klaji ņirgājas par gados vecu skolotāju, nepievēršot uzmanību viņa stāstījumam. Tāds gadījums filmēts kādas Latvijas skolas klasē, kurā skolēni mācās pēc pedagoģiskās korekcijas programmas. Arī pie mums Liepājā ir pedagoģiskās korekcijas klases, un ir arī pavisam parastas klases, kurās māca dažāda vecuma pedagogi. Vai tiešām mūsdienu skolā skolotāji jūtas kā karalaukā, kurā viņus apdraud skolēnu rupjības, kurā viņus var pazemot, neļaujot strādāt?

“Kurā skolā mūsdienās tad vispār bērni ir eņģelīši ar spārniņiem?” ar pretjautājumu iesāk Karostas pamatskolas direktore Santa Novada. Taču neesot tik traki, lai gan ik pa brīdim tiek piedzīvots psiholoģiskas terors no audzēkņiem. Pedagogs Jānis Rudzītis uzskata, ka tas ir tīri individuāli. “Var gadīties, ka ir ļoti laba klase, bet tajā ir viens bērns, kas par vari cenšas izcelties un, ja citādi nevar, tad ar izaicinošu stāju un uzvedību. Varu teikt, ka cilvēka bērns, iepazīstot pasauli, pārbauda, ko var un ko nevar atļauties. Arī ģimenē bērns rīkojas līdzīgi. Tā arī skolā skolēni pārbauda skolotājus.” Viņš domā, ka skolotāju vairāk var nokaitināt tas, ka bērns stundā nestrādā un neko nedara. Bet gadījums, kas kārtējo reizi izraisīja diskusijas par stāvokli skolās, raksturojot izglītības sistēmu kopumā – ka kaut kas labs, atgūstot neatkarību, tika nograuts, bet vietā nav nācis nekas cits stabils.

“Jāņem vērā, ka tagad ir cita paaudze. Ka nebūs vairāk tā, kā bija, kad mēs mācījāmies, kad padomju laikos skolēni sēdēja rātni kā alvas zaldātiņi,” pārliecināta S.Novada. Tad varot izrādīties, ka skolotājs, kuram ir cienījams vecums un kurš ir pelnījis iet atpūtā, vairs nespēj strādāt ar vecajam metodēm. “Kā liecina veiktās aptaujas, bērni vēlas stingru, prasīgu un taisnīgu skolotāju. Absolūti neakcentējot pedagoga vecumu un izskatu. Skolā taču jābūt līdzsvaram – gan jaunam, skaistam, modernam skolotājam un cienījamos gados esošajam,” uzskata J.Rudzītis. “Skolēni ciena pieredzi, ciena izpratni, ciena arī zināšanas un prasmi tās iemācīt.”

Viens no veidiem, kā skolēni pazemo skolotāju, ir rupji pret viņu izturoties un lamājoties, kā arī cenšanās izvest no pacietības un pedagoga vājās vietas meklēšana. 8.vidusskolas sociālā pedagoģe Santa Sokolovska piekrīt, ka skolēniem raksturīga tieši rupja izrunāšanās. Šajā situācijā S.Novada uzskata, ka tādu skolēnu vecākiem par savu bērnu nodarījumiem ir jāmaksā sods: nevis piecpadsmit, bet trīs simti latu par skolotāja pasūtīšanu rupjā veidā. “Esmu par kārtīgu sodu sistēmu,” stingri piebilst S.Novada.

“Liela nozīme ir tam, ka ir vienota vērtēšanas un iekšējās kārtības sistēma. Kā mūsu skolā. Nokavēt stundu nedrīkst, ar cepurēm sēdēt stundā nav atļauts, ēst stundā vai zelēt košļājamās gumijas ir nepieļaujami,” uzskaita J.Rudzītis. “Un skolēni zina, ka tās prasības darbojas visā skolā un ka tas nebūs atkarīgs no tā, kāds skolotājs klasē, vai arī – tu esi meitene vai puika. Tā ir mūsu iespēja iemācīt bērniem uzvesties.”

Kādi ir skolēni? “Pa šiem vairāk nekā desmit gadiem, kopš es strādāju Karostas pamatskolā, ir daudz kas mainījies. Toreiz uz skolu atnāca puikas, kas bija izsalkuši, kas bija netīri ģērbti. Tagad tādu vairs nav. Bet toties audzēkņi ir mainījušies. Viņi ir vairāk rupji, vairāk tādi, es teiktu – nežēlīgi,” ievērojusi S.Novada. Ko līdzīgu minēja arī S.Sokolovska:Jociņi kādreiz bija nevainīgāki. Klases pēdējā solā bērni slepus ēda maizi ar ievārījumu. Un pat piedāvāja skolotājam. Bet tas nebija ļauni, tas nebija vērsts konkrēti pret skolotāju. Tagad jociņi ir daudz ļaunāki, rupjāki.” Ko darīt skolotājam? S.Novada atbildi noteica pavisam īsi: “Jāpiemērojas un jāprot tikt līdzi laikam. Ja nesapratīsi tos stulbos jociņus, tad skolā nav ko darīt.”

 

Par to, kā rīkojas skolotājs, kad viņu cenšas izvest no pacietības, kādas kaitināšanas metodes izmanto zēni un kādas meitenes, un vai par pedagogu var strādāt ikviens, uzziniet laikraksta “Kurzemes Vārds” 28.februāra numurā Dainas Meisteres sagatavotajā publikācijā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz