Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Omītei kovids var būt nāvējošs
Pusaudžu vakcinācija sākās šī gada 2. jūnijā. No 12 līdz 13 gadus vecajiem potēšanās notiek ar vecāka atļauju un viņa klātbūtnē, savukārt 14 gadus vecs pusaudzis jau pats var izlemt par potēšanos.
Līdz 22. novembrim Liepājā vakcināciju šajā vecuma grupā no 3206 mūsu pilsētā dzīvojošajiem bija uzsākuši 1443 bērni (45%), pabeiguši 1197 (37%). Dienvidkurzemes novadā deklarēti 1527 šīs vecuma grupas bērni, pirmo poti saņēmuši 695 (46%), bet vakcināciju pabeiguši 523 (34%). Latvijā šajā vecuma grupā vakcināciju pabeiguši 41%.
Savukārt 16 līdz 17 gadu vecajiem jauniešiem potēšanās pret Covid-19 kļuva iespējama maijā. Šajā vecuma grupā vakcinēšanās rādītāji ir krietni labāki gan pilsētā, gan novadā.
Liepājā dzīvo 1490 šī vecuma pusaudži, no kuriem pirmo vakcīnu ir saņēmuši 1058 (71%), bet pilnībā sapotējušies ir 942 (63%). Savukārt Dienvidkurzemes novadā no 663 pirmo vakcīnas devu saņēmuši 461 jeb 70%, bet pilnībā sapotēti ir 401 jeb 60%. Šajā vecuma grupā vakcinācijas aptvere valstī ir 67,6%.
Līdz 15. novembrim no visām Liepājas pilsētas skolām kovidu pārslimojuši vairāk nekā 300 skolēnu, uzzinājām Izglītības pārvaldē.
Kopējie vakcinācijas dati valstī jauniešu grupās Eiropas valstu līmenī ir pietiekami augsti. Latvijā ir novadi, kur šajā vecuma grupā aptvere pat pārsniedz 80%, informē Vakcinācijas birojs.
Potēšanās pret kovidu skolēniem nav noteikta par obligātu. Visiem skolēniem, izņemot ar Covid-19 sertifikātu, skolās nodrošināti regulāri laboratoriskie testi, bet pilnībā visiem jāveic paštesti, lai pēc iespējas izskaustu Covid-19 pozitīvos gadījumus un novērstu vīrusa infekcijas izplatību.
Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka pašreiz tās dienaskārtībā nav plānots vakcināciju skolas vecuma bērniem un jauniešiem no 12 gadiem noteikt kā obligātu.
Arī Veselības ministrijā (VM) norāda, ka šāds jautājums nav apspriests. ”Saskaņā ar Veselības ministra rīkojumu vakcinācijas procesa prioritāšu augšgalā joprojām ir svarīgākā riska grupa – seniori vecumā 60+ un iedzīvotāji ar hroniskām slimībām, nākamā prioritāte ir balstvakcinācija imūnsupresētām personām un iedzīvotāju 65+ balstvakcinācija,” norāda Vakcinācijas biroja pārstāve Inga Vasiļjeva.
”12+ vecuma grupa, skolēni, nav lielākā kovida riska grupa – ir atsevišķi smagāki saslimšanas gadījumi, bet to ir ļoti maz. Taču tas nenozīmē, ka nevajag vakcinēties, tas ir ļoti ieteicams, un par to noteikti ir ikviens mediķis.
Īpaši svarīgi potēties pret kovidu, ja pusaudžiem un jauniešiem ir kādas regulāras un pastāvīgas saslimšanas,” papildina VM pārstāve Sintija Gulbe. ”Vakcinācijas būtība ir liegt vīrusam saglabāt savu ietekmi un mazināt to. Vakcinētie arī saslimst, bet riski ir mazāki. Ja skolēns testējas un vēl papildus ir vakcinējies, lielāka drošība, ka viņš neaiznesīs slimību savai nevakcinētajai omītei, kurai kovids var būt nāvējošs.”
Atkarīgi no pieaugušo lēmumiem
Liela vidusskola vai pamatskola ar nelielu skaitu, bet aptaujātajās Dienvidkurzemes vispārizglītojošās skolās pret Covid-19 potējušies ir aptuveni 25 līdz 30% audzēkņi, kuriem vecums ļauj vakcinēties.
Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskola ir lielākā Dienvidkurzemes novada izglītības iestāde ar pāri 900 audzēkņiem un var lepoties arī ar lielāko vakcinēto skolēnu skaitu. Skola aprēķinājusi, ka vakcinācija iespējama 465 skolēniem. “Man sanāk, ka vakcinējušies ir 29 procenti, pēc skaita vairāk nekā 120 skolēnu,” aprēķinājusi direktore Laila Roga.
“Attieksme pret vakcinēšanos ir ļoti dažāda, tiešām daudz atkarīgs no pieaugušajiem, kāda viņiem bijusi pieredze pēc vakcinēšanās. Šajā vecumposmā vairāk vai mazāk bērniem, pusaudžiem šādos svarīgos jautājumos vecāki nosaka, kā būs.
Īpaši ģimenēs, kur ir normālas attiecības, notiek viedokļu uzklausīšana un izrunāšanās, bērni respektē vecākus,” novērojusi L. Roga. “Vairums vakcinēto skolēnu laikus potējās, kopā ar visu pārējo ģimeni,” viņa piebilst.
Otrajā lielākajā novada izglītības iestādē Aizputes vidusskolā mācās 505 audzēkņi, no kuriem 250 ir vecumā no 12 līdz 18 gadiem. “Vakcinējušies ir 64 bērni, bērni to pamato ar vēlmi iesaistīties sporta treniņos un doties uz sacensībām,” saka skolas direktore Gunta Vīdnere.
Lielais vairums vakcinēto ir 8., 9., 10. klašu skolēni. Citās klasēs potējušies vien daži. Klases stundās pārrunā dažādus jautājumus, tostarp par vakcinēšanos. “Bet ir bijušas pretenzijas no skolēnu vecākiem pat par testēšanos un tās kārtību,” piebilst direktore, raksturodama situāciju, atzīstot, ka testēšana nav no tiem vienkāršākajiem darbiem, pat ja pie tā jau pierasts un iegājies ritms.
Ir arī vecāki, kuri par vakcināciju ļauj izlemt pašām atvasēm. Priekulnieces Līgas Svaras vecākajai meitai ir 15 gadi. “Šo jautājumu esam atstājuši pašas meitas ziņā, ja viņa izvēlēsies to darīt, mēs noteikti nebūsim pret, jo abi ar vīru esam vakcinējušies. Šobrīd meita paļaujas uz savu veselību. Šis ir ļoti aktuāls temats viņas vecuma jauniešu vidū, un, cik zinu, no viņas klases ir vakcinēti tikai kādi četri, pieci skolēni no 19,” teic Līga.
Nevar sagaidīt potēšanos
Rucavas pamatskolā mācās 65 audzēkņi, no 12 līdz 15 gadiem ir 30 skolēni. “No tiem vakcinējusies ir aptuveni ceturtā daļa,” viņa norāda. “Neteiktu, ka ļoti daudz, bet vakcinējas, un aktivitāte lēnām pieaug,” uzsver direktore.
“Lielākā daļa bērnu lēmumos atkarīgi no ģimenes – ja lielie nav potējušies, bērni arī līdz ar to nav. Bet bērniem par vakcinēšanos ir interese. Ir tādi, kuri nevar sagaidīt 12 gadus, kad varēs savakcinēties, jo tad varēs braukt uz sacensībām un visur iet,” situāciju apraksta L. Trumpika.
“Problēma ir cilvēku līdzatbildībā pret pārējiem. Tu tagad sevi nevari nolikt augstāk par citiem, jādomā par to, vai gadījumā, ja saslimsi, mājās nav vēl kāds, kurš var saslimt, kā rezultātā ķēdes reakcija var novest pie dažādām sekām,”
turpina stāstīt direktore, piebilstot, ka cenšas bērniem iemācīt līdzatbildību.
Direktore padalās pieredzē, kā novērsuši iespējamu plašu saslimstību skolā. “Testējām bērnus arī rudens brīvlaikā, izdevās atklāt gadījumus un noteikt rīcības plānu – kurš nāk uz skolu, kurš paliek mājās, lai novērstu infekcijas izplatīšanu.”
L. Trumpika arī teic, ka Rucavā kopumā lielu ieguldījumu, tostarp bērnu vakcinācijā, dod ģimenes ārsti. “Priecājamies par katru, kas vakcinējas,” pauž direktore.
Rucavnieces Līgas Ates 13 un 15 gadus vecie pusaudži sapotēti jau jūnijā. “Šajā jautājumā es pilnībā paļāvos uz ģimenes ārstu. Kad vajadzēja potēties, bērniem nebija nekādas īpašas reakcijas – ja vajag, tad vajag!” “Skolēni un vecāki saprot, ka vakcinēties vienreiz ir vienkāršāk, nekā testēties katru nedēļu,” piebilst Ata Kronvalda Durbes pamatskolas direktore Kristīne Bruzule.
”Mums vidusskolā vakcinējušies divas trešdaļas skolēnu, un prieks, ka mums salīdzinoši ir tik augsts rādītājs. Arī puse devītklasnieku ir potējušies,” saka Liepājas 5. vidusskolas direktore Inta Korņējeva. ”Nav tādu klašu, kur pilnībā visi būtu vakcinējušies, bet ir tuvu tam – vislabākā vakcinācijas aptvere ir divās 10. klasēs,” turpina direktore.
”Pēc tendencēm spriežot, jo vecāks bērns, jo patstāvīgāks savos lēmumos. Viņi atzīst, ka vakcinēti jūtas drošāki par savu veselību un brīvāki. Skolēniem ir svarīgi atrasties sabiedrībā, būt kustībā.”
Liepājas Katoļu pamatskolā arvien vairāk audzēkņu un vecāku saprot, ka nepieciešams vakcinēties. ”Ģimenes grib dzīvot dzīvi, un vakcinācija ir ieejas biļete klātienei. Visi bija noguruši no attālināto mācību perioda, no visām izmaiņām ar testēšanos, tāpat daudzi skolēni ir sportiski, piemēram, treniņi uz ledus var notikt tikai tiem, kuriem ir sertifikāts,” teic iestādes vadītāja Elvita Vizule.
Katrā pamatskolas klasē mācās maksimums 17 skolēni. Ir bērni, kas vēl ir skeptiski noskaņoti, 7. klasē puse ir vakcinējusies, puse kovidu pārslimojusi, bet 6., 8. un 9. klasē aptuveni ceturtdaļa ir potējusies.
Līdzīgās domās par vakcinēšanās nepieciešamību ir Krotes Kronvalda Ata pamatskolas skolotāja un 12 gadus vecās Lauras mamma Baiba Rosvalde. ”Īsti citu variantu nemaz nav – ir jāvakcinējas,” viņa saka. ”Meita sākumā baidījās. Mums gan vēl viss procesā, jo būs vēl otrā pote. Bet, cik zinu, daudzi bērni mūsu skolā ir potējušies. Arī Lauras klasē ir vēl viens, kurš arī uzsācis vakcināciju,” pastāsta Baiba.
”Gan jau nākotnē arī prasīs sertifikātu visiem, tāpēc nolēmu tagad, lai ir miers un nav kreņķis,” norāda mamma. ”Mēs jau parasti ceram, ka ar mums tas nenotiks, un domāt sākam tad, kad jau tas noticis. Bet es negribu par to domāt, jo mums jau par kovida bīstamību atgādina tāpat katru dienu, un tas jau notiek vairāku mēnešu garumā,” viņa uzsver.
