liepajniekiem.lv
Pētniecisko darbu tēmas vēlāk būs iespējams izmantot izvēlētās nākotnes profesijas studijās – par to pārliecināti vairāki Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni, kuri paralēli mācībām darbu tēmas izstrādāja, konsultējoties ar Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) mediķiem.
Meklē tēmu paši
Tas nav vienkārši – uzrakstīt referātu, apskatot brīvi izvēlētu tēmu. Tas ir daudz nopietnāk, jo jālasa daudz zinātniskās literatūras, jāstrādā slimnīcā un jākomunicē ar pacientiem, kā arī jākonsultējas ar medicīnas profesionāļiem.
Tāds iespaids palika pēc 12. klases skolēnu Anastasijas Lomovskas, Danijas Strēles un Gustava Bunča stāstījuma noklausīšanās par viņu izvēlētajām pētniecisko darbu tēmām.
Jaunieši mācās mediķu skolā, ko īsteno Liepājas Valsts ģimnāzija sadarbībā ar LRS.
Viņi stāsta, ka no vairāk nekā 20 klases skolēniem ZPD iesniegusi vismaz puse.
Skolā obligāta prasība ir izstrādāt pētniecisko vai projektu darbu, bet zinātniski pētniecisko darbu izstrāde, lai piedalītos konkursā, nav obligāta. Taču bioloģijas skolotājs ieteicis jauniešiem apvienot abus darbus vienā.
Tēmas virziens jāizdomā jau 11. klases beigās, iespēja sākt ir vasaras mēnešos, bet strādāt pie darba bijis jāsāk mācību gada sākumā. Kopējais darba apjoms ir padsmit lappušu.
“Taču tas nozīmē, ka darbā jāsakoncentrē viss svarīgākais,”
piebilst Anastasija.
Jaunieši secinājuši, ka ZPD prasa daudz laika un darba ārpus mācībām. Daži vienaudži tādēļ tomēr atteikušies no piedalīšanās darbu konkursā.
Tāpat vidusskolēni vērtē, ka ZPD veikšana ir grūts process, jo, mācoties vidusskolā, nav pieejami papildu rīki, kādi ir pieejami medicīnas studentiem augstskolās.
“Vēl arī mums trūkst zināšanu, lai varētu veikt darbu patstāvīgi, piemēram, man pie mikroskopa.
Šobrīd paļaujamies uz saviem konsultantiem ārstiem, kuri atsaucas mūsu vēlmēm un iesaka literatūru,”
piebilst Danija, kura konsultējusies ar laboratorijas ārsti Daci Zemīti.
Jaunieši stāsta, ka vairākkārt mainījuši tēmu, lai darbā tā būtu izpētīta, kā arī tas būtu mērķtiecīgs un lietderīgs.
LRS ārste Aleksandra Bunce uzsver pašu jauniešu ieinteresētību tēmas izvēlē. “Viņi paši meklēja, ko gribētu darīt, ko pētīt, man nebija jāizdomā viņu vietā,” saka ārste.
“Gustavam palīdzēju ar padomu, viņam šī bija pirmā pieredze darbā ar pacientiem slimnīcā,” piebilst A. Bunce.
“Liels acu atvēriens man bija reāls darbs ar pacientiem.
Es biju vienu dienu pie pacientiem, runāju un strādāju piecas stundas, sapratu – bet slimnīcas darbinieki ar pacientiem to dara katru dienu,” atzīst Gustavs.
Arī A. Bunces ieskatā Anastasijas paveiktais – izstrādātā infografika – ir izmantojams reālā darbā ar ikkatru cilvēku, arī pacientiem. “Stāstīt, rādīt, lai slimība neizsistu no dzīves,” uzsver daktere.
Pēta insultu, prāta spējas un baktērijas
Anastasija portālam uzrakstīja, jo vēlējās padalīties ar savu pētījuma laikā tapušo infografiku par insulta riska faktoriem. Dizainu radījusi pati, bet informāciju tajā izstrādājusi, balstoties uz secinājumiem.
“Mana darba tēma bija “Smadzeņu asinsvadu traucējumu veicinošo faktoru analīze cilvēkiem, kas pārcietuši insultu”.
Mērķis bija izpētīt, kurām vecuma grupām un dzimumiem vairāk izplatīts insults, kādi faktori to būtiski ietekmē. Latvijā tā ir top slimība,”
saka skolniece.
Lai infografika taptu, jauniete izveidoja anketu insultu pārcietušajiem pacientiem. “Insults ir problēma, bet gribēju izveidot ieteikumus, lai nesaskartos ar insultu, kā laikus to novērst,” viņa skaidro.
Jaunietei vēl šobrīd ir 17 gadu, līdz ar to pētījumā bijis apgrūtināti piekļūt datiem, ko varēja piedāvāt slimnīcā.
“Man ļoti palīdzēja Gustava mamma Aleksandra Bunce, ar kuru konsultējos par tēmas izvēli, kā arī viņa palīdzēja ar anketas izstrādi un infografikas informāciju,” stāsta meitene.
Kur tad ieguva anketējamos? “Sociālajos tīklos ievietoju anketu, meklēju cilvēkus, kas pārcietuši insultu. Man atsaucās 111 cilvēki no visas Latvijas dažādos vecumos,” norāda skolniece.
Savu darbu vēlētos pielietot arī nākotnē, studējot medicīnu, iespējams, tā būtu kardioloģija, ķirurģija.
Gustavs pētījis kognitīvo funkciju traucējumus, izmantojot MoKA metodi. “Tas ir tests, kas parāda, cik labi strādā prāts – koordinācija, atmiņa, spēja darboties,” skaidro jaunietis.
“Meklēju kādu līdzīgu pētījumu, īsti neatradu. Nav īsti pētīta tēma,”
teic Gustavs.
Viņš salīdzinājis rādītājus starp 13 saviem vienaudžiem, 12 onkoloģijas un desmit dialīzes pacientiem. Lai uzskatītu, ka viss ir normas robežās, jāiegūst 26 punkti no 30 iespējamiem.
“Skolēniem šis rādītājs ir vidēji 27 punkti – mazliet pāri tai robežai. Interesanta man bija sadaļa par īsā laika atmiņu – tiek nosaukti pieci vārdi, kuri pēc tam jāatkārto. Tajā visvairāk kļūdījās visi intervētie,” iespaidos padalās Gustavs.
“Šis temats ir saistīts ar neiroloģijas jomu, bet, kuru jomu es izvēlēšos medicīnā, nezinu.”
Savukārt D. Strēle, kura vēlētos studēt mikrobioloģiju, pētījusi mikroorganismus uz datoru klaviatūrām un ledusskapju virsmām.
“Es iepriekš taisīju par baktēriju inficēšanās riskiem gaisa plūsmas roku žāvētājos publiskajās vietās Liepājā. Bija vairākas idejas, no kurienes atkal dabūt baktērijas, lai pētītu.
Bija doma par notekūdeņiem, bet mums Liepājā ir diezgan laba situācija. Taču tad ienāca prātā papētīt, kas dzīvo ledusskapjos. Taču vajag, ar ko salīdzināt.
Datora klaviatūra ir tā vieta, kas arī ir salīdzinoši netīrāka, jo daudz ar rokām pieskaramies,”
stāsta skolniece.
Pētījuma gaitā izvēlējusies desmit mājsaimniecības, kurās paņemti divu minēto virsmu paraugi. Speciālās barotnēs audzētas baktērijas.
“Labā ziņa ir tā, ka neatklāju patogēniskās baktēriju kolonijas, kas būtu kaitīgas cilvēkiem – tas nozīmē, ka ar higiēnu viss ir kārtībā,” teic Danija.
Savukārt divās savstarpēji nesaistītās mājsaimniecībās uz abām virsmām atklāta augam viena un tā pati baktērija. Ar ko tas skaidrojams?
“Parasti datora sēdēšana tiek apvienota ar ēšanu. Baktērijas augšana varētu būt saistīta ar to, kā tiek uzglabāta pārtika, kā tiek pārnesta mājās, kā tiek gatavots ēst, kā tiek ievērota roku higiēna,” par darba gaitā atklāto stāsta meitene.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
