Ja ir pietiekamas prasmes un aprīkojums, tad skursteņus var izslaucīt pats nama saimnieks, taču labāk to, protams, uzticēt sertificētiem speciālistiem.

Kaut arī darbīgākais laiks skursteņslauķiem parasti ir rudens, kad tuvojas apkures sezona, pieprasījums pēc šiem amata speciālistiem ir visa gada garumā.

Otrdien viens no šā aroda lietpratējiem Normunds Vernavs kopā ar savu palīgu Gunāru Kuzminu kāpa uz divarpus stāvu mājas jumta Bārtas ielā.

Pirms N. Vernavs ķērās pie trīs galvenajiem instrumentiem šajā darbā – striķa, bumbas un eža, liepājnieks laikrakstam pastāstīja par dūmvadu tīrīšanas procesu un priekšdarbiem, kas jāveic, lai viss noritētu gludi un iedzīvotāji būtu apmierināti ar paveikto.

“Vispirms jau vismaz 24 stundas pirms darba sākšanas uz nama durvīm atstājam paziņojumu, kad ieradīsimies. Tas ir svarīgi, lai pie katra iemītnieka nepieciešamības gadījumā varam ieiet dzīvoklī. Tāpat dūmeņu tīrīšanas laikā krāsns šīberiem ir jābūt ciet, pretējā gadījumā var būt nepatīkams pārsteigums – dzīvoklī ap krāsni viss būs melns un nāksies slaucīt sodrējus. Parasti cilvēki gan ir atbildīgi, taču arī tādas situācijas ir bijušas,” atceras N. Vernavs, kurš ar dūmeņu tīrīšanu nodarbojas jau 25 gadus (sertifikāts iegūts pirms 11 gadiem).

Ziemas apstākļos skursteņslauķi drošības apsvērumu dēļ parasti nekāpj uz stāviem jumtiem, jo tie ir slapji un slidīgi – var notikt nelaimes.

“Darbs ar skursteņa tīrīšanu uz jumta nebeidzas, jāiztīra arī tā saucamā pakāje, kas var būt dzīvoklī vai arī pagrabā. Jāpaveic abi šie darbi, pretējā gadījumā nav vērts, ka iztīrīta augšdaļa. Dažkārt rodas problēmas ar pakājes izslaucīšanu, jo ne vienmēr cilvēki ir mājās un varam tikt dzīvokļos. Tagad jau ne viens vien ir aizbraucis uz ārzemēm. Tādos gadījumos sazināmies ar ēkas uzraugu, kurš jau tālāk risina šo jautājumu un vēlāk informē mūs, kad varēsim izdarīt savu darbu līdz galam,” pastāsta N. Vernavs.

Vidēji tā esot pusstunda, stunda, kas skursteņslaucītājam ir nepieciešama, lai paveiktu savu darbu. Tas atkarīgs no tā, cik daudz sodrēju ir sakrājušies.

“Kādas 280 mājas pa gadu sanāk, kurās iztīru dūmeņus. Taču nenodarbojos ar to vien – mūrēju skursteņu augšas un krāsnis.

Skursteņslauķa pakalpojums vidēji izmaksā ap 15 eiro, kas, manuprāt, nav dārgi, ņemot vērā to, ka netīrītu dūmvadu dēļ var tikt apdraudēts ne tikai īpašums, bet arī cilvēku dzīvības,” teic N. Vernavs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka joprojām daļu cilvēku ir grūti pārliecināt, cik svarīgi ir gādāt par to, lai dūmeņi un krāsnis būtu iztīrītas, bet apkures ierīces labā darba kartībā.

“Runājot par ugunsdrošību, daudzi likumi joprojām nav sakārtoti, piemēram, nav skaidri noteikts, kāds kurināmais ir jāizmanto. Nevar krāsnī mest skaidu plates, krēslu kājas vai vecā tēva skapi. Kārtībai ir jābūt, tikai tā mēs varēsim samazināt lielo ugunsgrēku skaitu, kas saistās tieši ar dūmvadiem un krāsnīm,” pauda N. Vernavs.

Interesanti, ka arī skursteņslaucītāju vidū ir noteiktas sava veida pakāpes līdzīgi kā militārajā dienestā. N. Vernavs ir ieguvis zeļļa sertifikātu, taču par zelli augstāks ir amata meistars.

“Faktiski zellis un amata meistars ne ar ko neatšķiras. Tie ir papildus kursi, mācības, kas jāapgūst, lai varētu sevi saukt par meistaru. Taču darbā un arī finansiālā ziņā atšķirību nav. Man nepatīk zīmēties.

Ko tad es tagad ģenerāļa mundierī kāpšu uz jumta un darīšu to pašu darbu? Nē, tas nav priekš manis,” sacīja pieredzējušais skursteņslaucītājs.

“Ugunsdzēsēji glābēji ik gadu dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kur dūmvados deg sodrēji. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos,” skaidro VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Oļģerts Smalkais.

VUGD atgādina, ka katru gadu pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs skursteņslaucītājs, taču, ja privātmāju saimnieki prot un zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.

Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīču un iekārtu dūmvadus jātīra vēl papildus vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam).

Reizi piecos gados jāveic arī apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt speciālists.

Tās apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto gāzi – tīra un tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi.

Ja apkures ierīce bijusi atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.

Ja tiek izmantota malkas plīts, tad jāatceras, ka arī tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums un plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes.

Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.