Par skvēru Lielās un Graudu ielas stūrī runāts ne vienreiz vien, bet ik pēc laika liepājnieki atkal un atkal pauž savu neapmierinātību. Jo laiks rit, un nekas šajā vietā, kurai ir īpašnieks, nemainās, ietvju segums tāds pats saglabājies vēl kopš padomju laikiem. Tikai pirms gadiem diviem pašvaldība par saviem līdzekļiem uzbūvēja gājējiem jaunu ietvi Graudu ielas pusē. Otrs tāds kā piemirsts, bet pilsētai ne mazāk svarīgs objekts ir J.Čakstes laukums. Vai šajās vietās drīzumā kas mainīsies? Vai varbūt ne? Par to notika saruna ar Pilsētas domes izpilddirektoru Edgaru Rātu, ar pilsētas galveno arhitekti Ivetu Ansoni un Liepājas vēsturiskā centra arhitekti Guntu Šnipki.

Visticamāk, skvēru nākotnē apbūvēs

Edgars Rāts: – Pilsētas centrs ir ļoti nozīmīga vieta un tāds būs vienmēr. Tādēļ arī dažādos arhitektu un citu speciālistu saietos ne vienreiz vien spriests un vērtēts, kādam tam būtu jāizskatās. Un kādam būtu jābūt skvēram Lielās un Graudu ielas stūrī. Vīzija ir viena. Tur jābūt apbūvei. Īpašums pieder privātpersonai un tai jālemj, ko un kā turpmāk darīt. Taču situāciju sarežģī tas, ka vēl nav izstrādāts pilsētas centra detālplānojums.  Pieļauju, ka vēl paies vairāki gadi, kamēr šajā skvērā kaut kas būtiski mainīsies.

I.Ansone: – Pilsētas ģenerālplānā norādīts, ka skvērs ietilpst darījumu iestāžu apbūves teritorijā, kas pieļauj apbūvi. Pašlaik svarīgākais ar pilsētas centru saistītais ir tas, ka tam tiek izstrādāts plānojums, pētot un analizējot apbūves līnijas vietās, kur tās ir pajukušas, analizējot kopējo situāciju, kurās vietās apbūvei vajadzētu iesēsties.

Pilsētā tiek veikta arī  transporta kustības un problēmu analīze. Liepājas centrā izmaiņas noteikti gaidāmas, un tās skars ne tikai skvēru Graudu un Lielās ielas stūrī, bet arī Kungu un Lielās ielas krustojumu. Apbūve tur noteikti būs. 

Runājot par transporta un gājēju plūsmas analīzi centrā, kompānija, kas veic pētījumus un analīzi, jau iesniegusi pirmo ziņojumu un rudenī saņemsim visus priekšlikumus, rekomendācijas centra zonas transporta shēmas risinājumiem. Tad šīs rekomendācijas tiks iestrādātas Liepājas centra plānā.

E.Rāts: – Runājot par skvēru pretim tirdzniecības namam, pašvaldība ir sakārtojusi teritoriju, kas atrodas tās pārziņā. Pirms gadiem diviem Graudu ielas pusē gājēju ērtībām izbūvēja ietvi. Jāatzīst, ka pašvaldība nav izšķīrusies par lēmumu likt īpašniekam ap savu teritoriju uzstādīt žogu. Tas ir viens no variantiem. Pašvaldība nedrīkst likt ne žogu, ne arī īpašnieka teritorijā ieguldīt  savus līdzekļus, piemēram, ceļa seguma atjaunošanai, jo to aizliedz likums. Ir bijušas sarunas, ka pašvaldība būtu gatava teritoriju iegādāties vai mainīt pret citu, bet īpašnieks ir pateicis kategorisku nē.

Laukumu blakus viesnīcai “Līva” pašvaldība ir iznomājusi akciju sabiedrībai “Mēs Liepājai” un, ja no šās kompānijas būs kādi apbūves priekšlikumi, tos izskatīsim.

G.Šnipke: – Gribētu teikt, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad mums jābūt pateicīgiem pilsētas centra zemes gabalu īpašniekiem par to, ka viņi neizrāda investīciju nervozitāti, nenākot ik pārdienu ar priekšlikumiem par savām iecerēm būvēties. Ir labi, ka šie īpašnieki pacietīgi gaida pilsētas centra plānojumu. Jo ir tādas vietas pilsētā – un centrs it īpaši ir tāda vieta –, kur labāk tomēr nesasteigt. Tas pats sakāms kā par skvēru, tā teritoriju, kur atradās vecais kultūras nams. Arī tur jau minēto iemeslu dēļ pašlaik nav iespējams definēt, kā viss izskatīsies.

Pilsētas centrs nav tā vieta, kur lietas jādara sasteigti. Bet, ja ķersies klāt, tad darīs vienreiz un uz simt gadiem. 

Tagadējā skvēra īpašniekam Andrejam Džeriņam jautājām, kādi ir viņa plāni saistībā ar šo teritoriju.

A.Džeriņš: “Kamēr nav izstrādāts pilsētas centra detālplānojums, viss paliks pa vecam – tā, kā tas ir tagad, bet nākotnē skvērs tiks apbūvēts. Par parku tas nepaliks. Apbūve šeit bija arī pirms Otrā pasaules kara. Ja gājēji nevēlas šķērsot teritoriju pa esošajiem celiņiem, var iet pa jauno ietvi ielas malā.”

Jāņa Čakstes laukumam viss priekšā

G.Šnipke: – 2000.gadā projektēšanas birojs “AKA” izstrādāja Jāņa Čakstes laukuma rekonstrukcijas projektu. Projekts ietvēra arī to, ka laukumā tiks uzstādītas starptautiskā plenērā radītās skulptūras, kuras veidoja Liepājas māsupilsētu tēlnieki. Taču iznāca, ka šajā plenērā tapušie darbi kļuva par šī projekta īstenošanas klupšanas akmeni. Pirmkārt, tādēļ ka plenērā tapušās skulptūras nebija tik labas, kā tika gaidīts. Otrkārt, atklājot laukumā uzstādīto ekspozīciju, jau tajā brīdī neviens iedzīvotājiem nepateica, ka tas nebūt nav viss, bet gan tikai pats, pats sākums, viena simtā daļa no ieplānotās rekonstrukcijas. Un jaunie tēlniecības darbi tik ļoti neiepatikās, ka visi tā kā nobijās, uzskatot par labāku no šī laukuma novērsties.

J.Čakstes laukumam joprojām ir tā pati struktūra, kādu pagājušajā gadsimtā to iedibināja, laukumu veidojot. Ir labiekārtojuma elementi, kas tapuši padomju laikos, kad uzstādīja Imanta Sudmaļa pieminekli. Un vēl šie pirms gadiem septiņiem radušies pakalniņi ar plenērā gatavotajām skulptūrām. Vienā vārdā sakot, diezgan liels haoss. Kā no tā tikt ārā?

Tas nu jāapzinās visiem, ka, ķeroties pie Jāņa Čakstes laukuma rekonstrukcijas, vislielākie ieguldījumi tiks ielikti zemē un neviens tos neredzēs. Pieļauju, ka iedzīvotāji teiks: “Laukuma rekonstrukcijai tiek tērēta tik liela nauda, bet nekas TĀDS nav redzams!” Pašlaik laukumā nav nekādu komunikāciju – ne elektrības, ne lietus ūdeņu savākšanas sistēmas, ne kā cita. Bet rekonstruējot ar to jāsāk.

E.Rāts: – Viens, protams, ir arhitektes minētais psiholoģiskais aspekts, attieksme pret Jāņa Čakstes laukuma labiekārtošanas neveiksmīgo sākumu, bet otrs, manuprāt, daudz svarīgāks jautājums, kādēļ nekas līdz šim nav noticis – tā ir nauda, kas nepieciešama rekonstrukcijas veikšanai. Pieļauju, ka šī mūsu saruna varētu būt stimuls, lai pārskatītu jau sagatavoto rekonstrukcijas projektu un darbs beidzot sāktos.

G.Šnipke: – Ja jautā, vai Jāņa Čakstes laukums vispār ir vajadzīgs, tad ne tikai mana atbilde vien skan: “Ļoti!”. Blakus laukumam atrodas vairākas skolas, kurām vispār nav nekādu rekreācijas zonu. Jābūt arī vietai, kur pilsētniekiem pulcēties valsts svētkos. Gan tas, lai šādās reizēs laukumu varētu pietiekami apskaņot, apgaismot un būtu vieta, uz kuras pakāpties. Nekādos plānos nav bijis iecerēts laukumu apbūvēt kaut vai tikai daļēji.

E.Rāts: – Pašvaldība nav domājusi no laukuma atteikties vai noliegt tā rekonstrukcijas nepieciešamību.

G.Šnipke: – Projektēšans biroja “AKA” izstrādātais projekts paredzēja, ka laukumā būs kā celiņi, laukums un stāvvietas automašīnām, tā zālieni, soliņi un citi labiekārtojuma elementi. Taču laiks ir pagājis, un jau esošais projekts būs jāpārskata.

I.Ansone: – Jau agrāk Jāņa Čakstes laukumam izstrādātais projekts ticis izņemts no plaukta un vērtēts. Tagad ir jāizdomā procedūra, kā tas šodien vērtējams un kā viss notiks tālāk. Sākotnēji pie darba būs jāķeras Būvvaldes speciālistiem. Vērtēšanas procesā, protams, tiks arī spriests, ko darīt ar uzstādītajām, plenērā izgatavotajām skulptūrām.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Skvērs Lielās un Graudu ielas stūrī pagaidām paliks, kāds bijis, bet viss rāda, ka nākotnē to gaida ļoti būtiskas pārmaiņas.

Jāņa Čakstes laukumu rekonstruēs. Tad, kad pašvaldība tam atvēlēs nepieciešamo naudas summu.