Lai arī valdība šonedēļ atbalstījusi terapeitiskā tarifa palielināšanu slimnīcām no 115 līdz 185 latiem, kam papildus piešķirti 10,2 miljoni latu, slimnīcas neredz iespēju papildu finansējumu novirzīt mediķu algu palielināšanai, liecina veiktā slimnīcu aptauja.

Liepājas reģionālajā slimnīcā (LRS) lētākās izmaksas pacientu ārstēšanai ir 179 lati bērnu slimību nodaļā. Līdz ar to valdības piešķirtie papildu līdzekļi segtu to daļu, lai LRS spētu sniegt nepārtrauktu medicīnisko pakalpojumu iedzīvotājiem, bet ir nekorekti teikt, ka šī nauda domāta arī darbinieku algu palielinājumam, sacīja LRS valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks.

Viņš uzsvēra, ka jau pašā sākumā šo naudu bija paredzēts piešķirt slimnīcām terapeitisko pacientu ārstēšanai, jo paredzētie 115 lati ir nepietiekami visu ārstēšanas izmaksu segšanai.

“Mēs uz šo tarifa palielinājumu skatāmies kā uz kopēju summu, kas par gadu kopumā ir tuvu tam finansējumam, kas nepieciešams, lai slimnīca varētu pastāvēt. Taču par algu paaugstināšanu šeit nevar būt runa. Es gribētu, lai tad Veselības ministrija skaidri pasaka, kam tā nauda ir domāta – terapeitisko pacientu ārstēšanai vai kam citam, jo pretējā gadījumā tiek tracināti darbinieki, kuri cer, ka par piešķirto finansējumu paaugstinās algas. Un novelt to uz nemākulīgu slimnīcas menedžmentu šajos spiedīgajos naudas apstākļos ir nekorekti,” informēja Striks.

Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis atzina – ja Kuldīgas slimnīca saņemtu visus 185 latus, rēķinot vidēji uz vienu pacientu, tas palīdzētu slimnīcai tālāk neiegrimt parādos, taču, piemēram, medicīnisko iekārtu atjaunošanai, veselības iestādes attīstībai vai algu paaugstināšanai darbiniekiem līdzekļu nepietiktu.

“Taču, tā kā Kuldīgas slimnīcai šogad akūto pacientu skaits atkal ieplānots par aptuveni tūkstoti mazāks nekā reālais slimnieku daudzums, šis fiksētais maksājums par pacientu mums nebūs 185 lati, bet gan 130 latu. Līdz ar to, ja Veselības ministrija attiecībā pret Kuldīgas slimnīcu nemainīs plānoto akūto pacientu skaitu – nenoteikts to atbilstoši realitātei –, mēs atkal kritīsim parādos, un šis tarifu palielinājums mūs neglābs,” klāstīja Eglītis.

Viņš atgādināja, ka 2010. un 2011.gadā Kuldīgas slimnīcai, apkalpojot vairāk pacientu, nekā to apmaksāja valsts, nav samaksāti aptuveni 600 tūkstoši latu.

“Es pabrīnījos par valdības izteicieniem, ka daļu no papildu finansējuma slimnīcas varētu novirzīt arī algu paaugstināšanai. Šī ir nauda, ar kuru nokārtot iepriekšējos gados neapmaksāto ārstniecību, respektīvi, parādu dzēšanai,” norādīja slimnīcas direktors un bijušais veselības ministrs.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas paredz slimnīcām palielināt tarifus terapeitisko pacientu ārstēšanai no 115,6 līdz 185,9 latiem.

VM norādījusi, ka algu paaugstināšana slimnīcās pēc finansējuma palielināšanas būs atkarīga no katras slimnīcas iekšējā menedžmenta. Ministrija gan atzīst, ka universitātes slimnīcās, kur ir lielāks apkalpojošā personāla īpatsvars, tarifs joprojām varētu nebūt pietiekams.

BNS