Ko tur liegt, ziemu un sniegu gaidījām ļoti. Nu jau vairāk nekā nedēļu arī īstā ziemā dzīvojam – ir sniegs, ir sals, ir arī visas tās problēmas, kas saistās ar šo gadalaiku. Proti, ne vienmēr pietiekami ērti izbraucamas ielas; sniega tīrāmo mašīnu atstātie vaļņi ceļa malās; grūti izbrienamā, brūnā sniega putra, ko izveidojis smilts un sāls maisījums; sētnieku aizmirstās ietves, ledus un sniegs uz tām. Šķiet, kad pienāk ziema, katram liepājniekiem ir savs viedoklis par šo tēmu. Centāmies noskaidrot, kā tad šobrīd Liepāja dzīvo ziemā.

Traumu divas reizes vairāk

Jau sākot ar piektdienas pēcpusdienu, kad sāka snigt un putināt, saspringta šī nedēļas nogale ir bijusi Centrālās slimnīcas Traumpunkta mediķiem. Kā pastāstīja traumatologs Egils Deksnis, palīdzību šajās dienās visvairāk vajadzēja sniegt cilvēkiem, kas paslīdējuši uz ietvēm un pakrituši pagalmos. Jau piektdien reģistrēti 12 lūzumi, 10 cilvēku ar dažādiem lūzumiem pēc palīdzības Traumpunktā vērsās sestdien, bet svētdien dažādus lūzumus guvuši 15 cilvēki. Daļai no traumas guvušajiem nāksies ārstēties arī slimnīcā. Kā rēķina mūsu mediķi, šajā sniegotajā laikā cietušo ir divas reizes vairāk nekā citkārt. Mediķi brīdina cilvēkus: lai sevi pasargātu, gan laikus doties ārā no mājām, rēķinoties ar to, ka slidenā laikā solis nebūs tik raits kā parasti, gan arī izvēlēties slidenajam laikam piemērotus apavus. 

Ietves – grūti izbrienamas

Liepājniekus var iedalīt divās kategorijās. Kājāmgājēji un autobraucēji. Katrs no viņiem ziemas laiku vada, kā nu prot, bet mūs visus vieno pilsēta. Proti, tas, vai tajā varam justies ērti un droši. Mediķu sniegtā informācija rāda – šogad divas reizes vairāk cietušo, kas guvuši traumas uz nenotīrītām ielām. Par to, ka ietves un ielas varētu būt tīrākas, rakstām katru gadu, tikko uzsnieg sniegs. Vai kaut kas mainās? Par to, šķiet, katram liepājniekam būtu savs stāsts un sava attieksme. Viens gan skaidrs, ka pārāk daudzas ietves pilsētā ir ļoti neapmierinošas. Labi, ja vienu reizi dienā tās tiek notīrītas, bet, ja snieg pēcpusdienā vai vakarā, tad gājēji var būt droši, ka sētnieks pie sava darba ķersies tikai no rīta. Līdz tam – iztiekat (šļūcat), kā protat, sniegs un ledus ir jūsu problēma… Bet vai tiešām tā ir? Piemēram, vakarrīt ietvi pie Lielās ielas 12. nama nekādi nevarēja saukt par notīrītu. Tādu vietu bija un arī šodien ir ļoti daudz. Būtu interesanti sekot notikumu gaitai, ja kāds liepājnieks pēc gūtas traumas sadomātu meklēt taisnību tiesas ceļā un trotuāra apsaimniekotāju iesūdzētu tiesā par nenotīrīto ietvi

Vai tiešām līdz pulksten 8 ir tīrs?

Visās trijās namu pārvaldēs mums apliecināja, ka to sētnieku sastāvs strādā kā parasti, un, ja runa ir par sniega novākšanu no ietvēm, tad tas jāizdara līdz pulksten astoņiem rītā, lai cilvēki, kas dodas uz darbu, varētu iziet no mājām un bez problēmām doties uz tramvaju vai autobusu pieturu. Šīs rindiņas rakstītas vakar pulksten 9.30, un tieši šajā laikā aiz redakcijas logiem atskanēja sētnieka sniega lāpstas švirkstoņa. Labi, uzskatīsim to par izņēmumu. Protams, jāsaprot arī to cilvēku situācija, kuri sastapās vaigu vaigā ar stihiju. Viss nav tik vienkārši, kā šķiet gājējam. Naktī uz sestdienu gandrīz visas ietves pārklājās ar plānu ledus kārtiņu – tāda bija situācija, kad termometra dzīvsudraba stabiņš skāra 0 grādu atzīmi, un, ja arī visi stātos pie darba naktī, tad nez vai viņi varētu ledu uzveikt. Pēc tam uzsniga neliels sniedziņš. Atkalas vairs nebija, un jau nācās tikt galā ar ledus garoziņu, bet tas nav izdarāms vienā stundā. Vai gaidīt atkusni? Bet mūsu laikraksta lasītāji nepiekrīt un saka: “Kāda man tur daļa!”

Katru ziemu šādos gadījumos mēs minam nevīžīguma piemērus. Vakar atkal neapmierināja situācija Pasta ielā 14, Lielā ielā 10, O.Kalpaka ielā 74 utt. Varētu minēt vismaz simts šādu piemēru. Bet no kā lai prasa atbildību? Jāzvana uz privatizācijas aģentūru, lai uzzinātu. Saimnieku savairojies bezgala daudz. Ar izkārtnēm viņi sevi neapgrūtina. Bez tam ir vēl viens faktors: būve privatizēta, bet Zemesgrāmatā vēl nav reģistrēta. Gājēju tas neinteresē, ja viņš paslīdējis un nokritis, bet īpašniekiem tas ir juridisks trumpis.

Varētu teikt, ka ziema vēl tikko sākusies. Ja sniega būs nedaudz vairāk, tad droši vien atkārtosies tas, kas bija raksturīgs iepriekšējos gados, kad sētnieki no šaurajām ietvēm nošķūrē sniegu uz brauktuvēm, bet firmu greideri, kas izpilda Komunālās pārvaldes pasūtījumus, to uzšķūrē atpakaļ. Šajā jomā jau ir laba pieredze.

Vakar mums vaicāja, kā tiek izmantoti namu pārvalžu rīcībā esošie traktori ar buldozerlāpstām. Namu pārvaldes atbild: tie ir pilnīgā kārtībā, taču pagaidām tos izmantot ir neizdevīgi – maz sniega. Kopumā ņemot, jācer uz laika apstākļu uzlabošanos. Ko citu lai dara?

Ziemas dienests strādā

Komunālās pārvaldes komunālās nozares vadītājs Andris Bražis vakar apliecināja: “Ziemas dienesta dežuranti strādā un, kad nepieciešams, dod komandas izpildītājiem, tas ir, uzņēmumiem, kas tīra Liepājas ielas. Manuprāt, runājot par ielām, nevis ietvēm situāciju var vērtēt kā labu, jo sekojam, lai ielas būtu notīrītas atbilstoši pašvaldības pieņemtajiem noteikumiem “Par pilsētas ielu un teritoriju uzturēšanu ziemā”.”

Rudenī tika solīts, ka, ja būs nepieciešams, šoziem Liepājas ielu tīrīšanā no sniega iesaistīs vēl vairāk tehnikas nekā pagājušajā ziemā. Ielu tīrīšanā un kaisīšanā varēs izmantot pavisam 25 tehnikas vienības. Pērn to bija 16. Darbu veiks SIA “Aizputes ceļinieks” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” filiāles “Kurzemes ceļi” Liepājas ceļu rajons. Komunālās pārvaldes ziemas dienests no 1.novembra līdz 1.aprīlim strādās diennakts režīmā atbilstoši līgumiem par ielu ikdienas uzturēšanu ziemā. Ziemas dienestā darbojas Komunālās pārvaldes speciālisti un to abu uzņēmumu pārstāvji, kas tīra ielas. Komunālajā pārvaldē visu diennakti dežurants apkopo informāciju, kas ļauj kontrolēt ielu stāvokli atbilstoši laika apstākļu izmaiņām. Šajā ziemas sezonā ielu uzturēšanai rezervēti 220 tūkstoši latu no pašvaldības budžeta un 42 tūkstoši 500 latu no valsts budžeta. Pērn tie bija 150 tūkstoši latu no pašvaldības budžeta un 38 tūkstoši latu no valsts budžeta.

Ielas sadalītas klasēs

Atgādinām, ka pilsētas ielas sadalītas klasēs un tās noteiktas atkarībā no satiksmes intensitātes, sabiedriskā transporta maršrutiem, ielu nozīmīguma pilsētas struktūrā. Vissvarīgākās, kas vienmēr tiek tīrītas vispirms, ir tranzīta klases ielas. Tad seko A un A1 klase, B un C klase. Noteikumos “Par pilsētas ielu un teritoriju uzturēšanu ziemā” nosauktas tās kvalitātes prasības, kādām ziemā jābūt pastāvīgos laika apstākļos uz katras klases ielām. Piemēram, tranzīta ielām ziemā ikdienas uzturēšanas darbi jāizpilda 2 stundu laikā, A klasē – 3, A1 – 4, B – 8, C – 24 stundu laikā. Mainīgos (krasi un ārkārtas) ziemas apstākļos svaiga sniega biezums tranzīta ielās drīkst būt 6 centimetri, A – 6, A1 – 8, B – 10, C – 15.

Ļoti svarīgi ir tas, ka noteikumi paredz – tranzīta un A klases ielu uzturēšana ziemā jānodrošina nepārtraukti. Krasi mainīgos un ārkārtējos laika apstākļos izpildītājiem šajās ielās jākoncentrē tāds tehnikas daudzums, kas nodrošina visu prasību izpildi. Ielu uzturēšana ziemā notiek no pulksten 6 līdz 22, izņemot tranzīta un A klases ielas, kuru uzturēšana jānodrošina visu diennakti.

Pieskata sniega tīrītājus

Pašvaldības policijas darbinieki pēdējā laikā pievērš pastiprinātu uzmanību tam, kā tiek ievēroti noteikumi par ietvju savlaicīgu notīrīšanu no sniega, informēja Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute. Līdz pirmdienas rītam noformēti jau 64 pārbaudes akti par nekoptām teritorijām. 1.iecirkņa (Centrs, Vecliepāja, Dienvidrietumu rajons, Ezerkrasts, Jaunliepāja līdz Raiņa ielas pārbrauktuvei) teritorijā noformēti 40 akti, bet 2.iecirkņa (Jaunliepāja no Raiņa ielas pārbrauktuves, “Laumas” rajons, Karosta, Tosmare un Zaļā birzs) teritorijā – 24 akti. I.Mikute atgādina, ka par ietvju savlaicīgu nesakopšanu paredzēts naudas sods līdz 20 latiem.

Jāizvērtē spējas

Kopš aizvadītās piektdienas, kad sāka snigt un uz brauktuvēm veidojās apledojumi, Liepājā un rajonā noticis ievērojams skaits – vairāk nekā divi desmiti – satiksmes negadījumu. Vairākus no tiem izraisījuši autobraucēji, kuru spēkrati nebija aprīkoti ar ziemas riepām. (Atgādināsim, ka no 1.decembra transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, obligāti jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām – radžotām vai bez radzēm.) Savukārt lielāko daļu avāriju, iebraucot grāvjos vai uzbraucot kokiem, kā arī saduroties ar citiem transportlīdzekļiem, izraisījuši šoferi, kuri nav ņēmuši vērā ceļa meteoroloģiskos apstākļus un nav izvēlējušies tiem atbilstošu braukšanas ātrumu.

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Ingus Ukstiņš atzina, ka uz ziemas dienestu paveikto raugoties no policijas viedokļa, ceļi, protams, varētu būt notīrīti un nokaisīti labāk. Salīdzinājumā ar citiem rajoniem, piemēram, Kuldīgas rajonu, ceļu uzturētāji nav uzdevuma augstumos. “Taču neizbraucamu ceļu nav ne pilsētā, ne rajonā. Ja brauc saprātīgi, tikt var visur,” uzsver I.Ukstiņš. Viņš aizrāda, ka galvenais iemesls, kādēļ nedēļas nogalē notika tik daudz negadījumu, bija neatbilstoši laikapstākļiem izvēlēts ātrums: “Ātrums prasa meistarību. Notikušais atkal parādīja, ka neesam ziemai gatavi. Tie, kuri vasarā nolikuši tiesības, nemāk braukt ziemas apstākļos. To rāda statistika – visvairāk negadījumu izraisīja jaunieši un sievietes. Ir jāizvēlas ceļa un laika apstākļiem atbilstošs drošs braukšanas ātrums. Visvairāk negadījumu notika Rīgas – Liepājas šosejas līkumos Vecpils pagastā. Ja vasarā te normāls ātrums ir 90 kilometru stundā, tad ziemas apstākļos tas noteikti ir daudz mazāks. Un katram vadītājam jāizvēlas savām braukšanas spējām atbilstošs. “

Daiga Lutere,
Kristīne Pastore,
Ita Cērmane,
Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

Ir daudz sētnieku, kas savu darbu dara tiešām godprātīgi, un viņu tīrītās teritorijas vienmēr sakoptas. Taču diemžēl pārāk daudz ir tādu, kuriem, šķiet, pilnīgi vienalga, kā izskatās ietves, kas pašiem jātīra.

Kad snieg un puteņo, ceļus un ietves netīra. To var darīt tikai tad, kad laiks nomierinājies.