Sniegs jāķer, kamēr ir
“Mums pie jūras laika apstākļi tik mainīgi, ka sniegs jāķer, kamēr tas ir. Nekad nevar zināt, kad sāksies atkusnis un viss nokusīs vienā mirklī,” sacīja sestdien Bernātos satiktais Uldis ar ģimeni.
Viņš kopā ar abiem bērniem bija atbraucis paslidināties ar ragaviņām sniegotajās kāpās.
Autobraucēji par sasnigušo sniegu mazliet pukojas, bet bērniem gan tas ir tikai priecīgs notikums, un mazie steidzas pierunāt vecākus doties uz kalniņiem. Ragaviņu vilcēji arī vakar vēl bija sastopami daudzviet Liepājā, lai dotos uz iecienītajiem kalniņiem pilsētas robežās, bet Bernātos centrālais stāvlaukums sestdien bija automašīnu pilns.
Mazo Adriānu vecāki no Bernātiem nevarēja nemaz tik viegli izvilināt – tētis nokāpa no distanču slēpēm, bet mamma bija ragaviņu vilcēja. Atbraukuši uz stundiņu, jo saulītes neesot un bail saaukstēties. Nīceniekus Valtu Vecbaštiku, Klāvu un Justu Vadoņus sastopam vilcieniņā – laižoties ragavās no kalna. Uzņēmējs Āris Ozoliņš Bernātos satiekams ar distanču slēpēm kājās. Kopā ar viņu slēpo arī sieva Taisa un meita Diāna. Viņi ziemā Bernātos esot bieži. “Kā ir sniegs, tā braucam!” saka Ā. Ozoliņš.
Pa Bernātu sniegoto ceļu aizbrauc arī kāds auto, kuram aizmugurē piesietas ragavas. Tajās sēdošo bērnu klaigas ir skaļākas par motora rūkoņu. Vēl tālāk mamma brauc ar bērnu ratiņiem. “Šādā sniegā tas arī ir sports,” viņa smejoties saka.
Karostnieces Arinas vecāki izvēlējušies pašu lēzenāko kalniņu, bet arī te, divgadniecei lejā laižoties, skanēja viss mežs. “Reizi gadā noteikti atbraucam, ja biežāk nesanāk. Pērn meita vēl bija maza, bet kopā ar draugiem arī braucām. Te ir jauki kaut vai tāpat vien pastaigāties,” saka tētis Andrejs. Vispār viņš gribētu, lai stāvlaukuma tuvumā būtu arī kāda kafejnīca, kur padzert tēju vai uzēst siltas desiņas, bet varbūt arī nevajagot – būtu nauda jātērē.
Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”
Sestdienu aktīvai atpūtai Bernātos bija izbrīvējis arī uzņēmējs Āris Ozoliņš ar ģimeni – sievu Taisu un meitu Diānu. Viņam blakus skrien arī ģimenes mīlule Džuna.