Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā Liepājā šodien, 4. maijā, aizsākusies jauna tradīcija – kopīga Brīvības svētku svinēšana pie balti klātiem galdiem Liepājas muzeja dārzā. Lai arī laika apstākļi vairāk līdzinās novembrim, liepājniekus nebaidīja ne saltais vējš, ne mākoņi, un svētki ar baltiem ziediem noformētajā dārzā ritēja aizrautīgi. 

Galdi klāti, ļaudis priecīgi

Ne liepājniekus, ne mūsu tautu nevar izbaidīt laika apstākļi vai sarežģīti vēstures notikumi, Brīvības svētku atklāšanā teica to vadītāja Maija Kalniņa: “Pateicoties vienam no tiem, visi šodien esam satikušies Liepājas muzeja dārzā. Galdi ir klāti, ļaudis ir priecīgi, lai svinētu savu esību šajā vietā un laikā. Lai brīvība šodien ir mūsu acīs, mūsu saimēs, draugos un mūsu esībā Liepājā! Mēs svinam šodien brīvību!”

Svētkos sanākušos uzrunāja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis: “4. maija datums mums ir ļoti nozīmīgs – pirms 29 gadiem Latvijas Augstākās padomes deputāti pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Šī diena nes līdzi lepnumu par to, ka dzīvojam šajā zemē, lepnumu par mūsu valsti, tradīcijām, vērtībām un lepnumu par to, ka mūsos iekšā ir tas spīts, tā gribēšana, varēšana un ticība pastāvēt par brīvu Latviju.” Viņš nodeva liepājniekiem sveicienus no pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša, kurš atradās Darmštatē, Vācijā.

Uz baltajiem galdautiem pusdienlaikā tika klāts svētku mielasts. Deviņas komandas bija pieteikušās piedalīties svētku galdu konkursā. Žūriju vadīja Liepājas muzeja direktore, mājasmāte Dace Kārkla, tajā darbojās pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule, Ilze Vītola no radošās apvienības “Šarmants”, pasākumu aģentūras “Bordo” īpašniece Sindija Vilde un fotogrāfs Edgars Pohevičs.

Galdu noformējums bija tik daudzveidīgs, pārdomāts un eleganti īstenots, ka svētku galdu vērtēšanas žūrijai bija ļoti grūti izlemt, kurš būs uzvarētājs. Katram bija sava koncepcija un savs stāsts. Galds ar nosaukumu “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, bija dekorēts ar notīm un Liepājas himnas vārdiem. “Liepāja jau ir muzikāla pilsēta, noteikti gribējām noformējumā iesaistīt Liepājas himnas vārdus,” teica Marta Toode-Pusaudze. Viņa kopā ar Aneti Brakši esot “dekoratīvais personāls”, bet pavāres ir Agnese Vēvere un Linda Toode. Ēdienus meitenes piemeklējušas, viņuprāt, latviskus 21. gadsimtā. Uzkodās ir gan speķis, gan siļķes, un arī lasis noteikti esot 21. gadsimta latvieša ēdiens. Linda, kas pasākumā piedalījās kopā ar meitām Anniju un Elīzu, pirmo reizi par godu Brīvības svētkiem izcepusi burkānkūku. “Noskaņojums ir labs. Vismaz kaut kas no neierastā. 4. maiju ar tādu vērienu un ārpus mājām svinam pirmoreiz, šie svētki jau nesen tādā veidā iegājušies,” teica Marta. 

Draudzīgie kaimiņi brauks uz Parīzi

Draugu un ģimenes komanda “Atmoda Liepājā” bija radījusi ceļojumu laikā. “Galds tieši kā 90. gadu sākumā. Tādi trauki, pie kādiem tolaik sēdēja, un ēdieni piemeklēti. Viss ir tik vēsturiski, cik vien varēja,” sacīja Alda Škubura, kas svētku galda koncepciju veidojusi kopā ar Ligitu Škuburu. Glāzes graņonkas, arī citi veci trauki bijuši pašiem mājās, citus aizlienējuši. Rasols, skābi gurķi, riekstiņi, prjaņiki, maizītes ar olu, un galda vidū pudele ar nobružājušos etiķeti “Stoļičnaja”. Vai dzēriens ir īsts? “Un kā jūs domājat?” atsmēja Alda. Arī galda kartes bija uzietas vēsturiskas – no Tautas frontes pasākuma Liepājā.

Žūrija strīdējusies daudz, punktu sadalījums bijis līdzvērtīgs. Tāpēc eksperti beigās izvirzīja trīs favorītus un pieņēma ekspromta lēmumu, ka šiem trijiem līdziniekiem vietu sadalījumu noteiks izloze. Tā nu veiksme un nejaušība noteica, ka trešo vietu ieguva “Atmoda Liepājā”, otrā vieta – bagātīgā un visgarākā svētku galda klājējiem “Mēs esam Latvija”. Pirmo vietu un braucienu četrām personām uz Parīzi ieguva komanda “Avotu nams” – draudzīgie kaimiņi, kas svētkus svin kopā. “Meitenes brauksim, un puiši brauks līdzi. Kaut kā jau izdomāsim, ka brauksim visi kaimiņi,” solīja Zanda Cobele. Šis Avotu ielas nams esot ļoti radošs, bet galvenā esot saticība pašiem, kas sēž pie galda. “Kopā izdomājām, kopā piedalījāmies,” teica Juris Drobiševskis. Liene Gaure priecājās, ka ir tik forši un draudzīgi kaimiņi: “Katram bija savi darbiņi sadalīti, un tā viss tapa. Tēma bija ļoti vienkārša – mēs dzīvojam pilsētā pie jūras. Uz galda svētkos jābūt ēdienam, kas garšo pašiem, kas garšo ciemiņiem un kaimiņiem.”

D. Kārkla, apsveicot konkursa uzvarētājus, priecājās, ka beidzamos gadus šos svētkus varam svinēt pie balta galdauta un skaisti klātiem galdiem: “Jo galds vienmēr simboliski ir bijis tas, kas vieno ģimeni, tautu un kopības sajūtā vieno visus.” 

Vajag vairāk svētku

Lai arī ik pa laikam sauli slēpa vairāk vai mazāk draudīgi mākoņi un vēja brāzmas lika tīties šallēs, liepājnieki priecīgi pavadīja laiku muzeja dārzā. Dziedāja Ivo Fomins ar savu grupu, uzstājās Līgas Libertes dejas teātris ar uzvedumu “Pēc vētras”. Uz lielā ekrāna varēja noskatīties Latvijas simtgades filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, “Paradīze 89”, “Homo novus” un “1906”. Ja kļuva vēsi, muzeja telpās ar tēju sasildīja, ar pašceptu maizi un Rucavas balto sviestu un medu pacienāja, kā arī ar dziesmu iepriecināja Rucavas sievas. Turpat varēja apskatīt ekspozīcijas un noklausīties lekcijas.

Māte ar meitu, abas vārdā Ieva, teica, ka Brīvības svētkos jūtoties “labi, brīvi un skaisti, kā arī vējaini”. Garām ejot nedaudz novērtējušas svētku galdus, bijušas Rucavas sievas klausīties un pamielojušās ar delikatesēm. “”Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” ir tik fantastiska multene, priecājos, ka to redzēju beidzot,” teica jaunākā Ieva. Viņas māmiņa atzina, ka Liepājā vajadzētu vairāk šādu pasākumi, īpaši pēc ziemas sezonas, kad atkal var doties laukā: “Domāju, ka mūsu pilsētā diezgan maz tādu svētku ir. Jābūt vairāk, lai cilvēki var iziet, lai var baudīt un redzēt.”

Maija un Kaspars Lindes ar dēliem Valteru un Emīlu baudīja jaukas un patīkamas svētku sajūtas. “Mēs atnācām noskatīties jauko multenīti, tas bija mūsu mērķis. Tagad vecākais bērns izklaidējas izzinošās nodarbībās. Svētku sajūta ir, no rīta brokastu galdu uzklājām ar balto galdautu, mēģinām šo dienu pavadīt visa ģimene kopā,” teica Maija.

22Skatīt galeriju