Iespēja ceļot, iespēja balsot vēlēšanās – tie ir būtiskākie iemesli, kādēļ 13 liepājnieki izlēmuši kļūt par Latvijas pilsoņiem. Vakar Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā viņi deva svinīgo solījumu, apņemoties būt lojāli savai valstij.

“Cik var būt par nepilsoni!” smejoties saka liepājniece Valentīna. Viņa atnākusi apsveikt savu znotu Vladimiru Burjaku. Viņš ar pārējiem svinīgo solījumu parakstījušajiem tikmēr pozē kopīgai fotogrāfijai. Valentīna pilsonību ieguvusi jau pirms septiņpadsmit gadiem, jo gribējusi piedalīties vēlēšanās, ceļot. “Un es jutu, ka esmu piederīga šeit.”

“Gribu aizbraukt ciemos pie bērniem,” Gaļina Androščuka stāsta, ka viņi visi dzīvo ārzemēs. Par pilsonības nokārtošanu domājusi ilgi, bet tieši vēlēšanās sastapt bērnus likusi pieņemt lēmumu. “Un būs pensijā jāiet, tāpēc arī vajag.” Eksāmenu nokārtot neesot bijis viegli, jaunākiem cilvēkiem jau vienkāršāk: “Mani bērni to izdarīja uzreiz.” Bet tagad ir prieks, ka tas paveikts. Un patīkot arī svinīgā atmosfēra, kādā tagad jādod solījums.

Jeļena Kovaļova ir dzimusi Latvijā. Viņas vecvectēvs bijis latviešu strēlnieks, Pirmā pasaules kara laikā nonācis cietumā Krievijā un pēcāk atgriezies Latvijā kopā ar Krievijā apņemtu sievu. Bet Jeļenas te dzimušie un dzīvojošie radinieki un viņa pati par pilsoni automātiski kļūt nav varējusi. “Tagad visi radinieki jau ir pilsoņi, es arī gribu,” viņa pasmaida. Tagad varēs doties pie vecākās meitas un mazmeitas uz Īriju.

“Vai gribat godīgu atbildi? Tāpēc, ka es braukšu prom,” Valentīna Sīmane atsaka, vaicāta, kāds ir viņas galvenais iemesls pilsonības saņemšanai. Sarunājoties ar Valentīnu un viņu apsveikt atnākušo draugu, arī nevainojamā latviešu valodā runājošu naturalizējušos Latvijas pilsoni, jūtams sarūgtinājums par to, ka jauniešiem, kas Latvijā dzimuši jau pēc neatkarības atgūšanas, mācījušies latviešu skolā, ir jāveic šī procedūra. Daudz vieglāk un pret šeit dzimušajiem godīgāk būtu, ja pilsonība tiktu piešķirta automātiski – viņi saka.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Liepājas nodaļas vadītāja Vija Vilmane “Kurzemes Vārdam” skaidro, ka, ja abi vecāki ir nepilsoņi, viņi, jau reģistrējot jaundzimušo, var izvēlēties viņam Latvijas pilsonību. Ja to nav pagūts izdarīt, tad tas paveicams, vēršoties PMLP līdz bērna 15 gadu vecumam. Ja arī tas nav izdarīts, tad pēc tam Latvijas pilsonību var iegūt tikai naturalizējoties – kārtojot pārbaudījumus, maksājot valsts nodevu. Bet, ja viens no vecākiem ir kādas citas valsts pilsonis, arī nepilngadīgam bērnam pilsonība jāiegūst naturalizācijas kārtībā, dokumentus tam viņš pats var iesniegt no 15 gadu vecuma.

Pēc tam, kad pārbaudījumi nokārtoti un svinīgi parakstīts solījums, ka topošie pilsoņi apņemas būt lojāli Latvijai, godīgi dzīvot un strādāt, vairojot savas valsts labklājību, un apliecina, ka viņu darbība nekad netiks vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, atliek vēl tikai pēdējais solis. Ir jāsagaida Ministru kabineta rīkojums par viņu uzņemšanu pilsonībā, pēc kura katrs pretendents saņem vēstuli ar norādi, kurā laikā viņam jāierodas jebkurā PMLP nodaļā, lai saņemtu jauno pasi. “Novēlu, lai tiekšanās pēc pilsonības nebūtu vien formalitāte, bet lai tā nestu apziņu, ka tagad ir iespējams vairāk dot savai valstij, savai pilsētai un pašiem sev,” uzrunājot liepājniekus, kas pavisam drīz saņems pilsoņa pasi, saka domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis.

Pilsonības pretendenti svinīgo solījumu Liepājā dod gandrīz katru mēnesi, informē V. Vilmane. “Kad cilvēku ir mazāk, tad solījumu lasa katrs atsevišķi, kad vairāk – tad lasām korī.” Viņa piebilst, ka šoreiz cilvēki bijuši jauki un atsaucīgi, skanējis labi. Ne tā, kā citreiz, kad no lasītāju rindām jūtams pat tāds kā vēsums.

19Skatīt galeriju