Pilsētā šovasar apindēti 7,33 hektāri latvāņu pārņemtas teritorijas Liepājas ezera lieguma teritorijā, pastāsta pašvaldības Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas dabas aizsardzības vecākā speciāliste Diāna Stendzeniece.

Gada sākumā Liepājas dome apstiprināja invazīvās sugas Sosnovska latvāņa ierobežošanas plānu pieciem gadiem. Tas paredz katru gadu 6500 eiro no pašvaldības Vides aizsardzības fonda līdzekļiem atvēlēt latvāņa apkarošanai pie ezera vairākās teritorijās: Zirgu salā, Ezera ielas galā, Zāļu ielas galā, Amatas ielā, Lauku ielā 61 un Cukura ielā 7b, kopā 7,05 hektāros.

Realitātē, šopavasar maijā ķeroties pie darba, izrādījās, ka latvāņa audzes šajās vietās ir vēl lielākas, nekā sākotnēji aprēķināts latvāņa ierobežošanas plānā. Pēc pašvaldības pasūtījuma pret invazīvo sugu Liepājā karo Valkā reģistrēta firma “Arvore”, kas latvāņus apstrādāja ar nezāļu herbicīdiem, kādus šim darbam iesaka Valsts augu aizsardzības dienests.

Ķīmiskās vielas iedarbojas uz augu lapām, tās nodzeltē, nobrūnē, augs nokalst. Pēc ieceres, atkārtoti vairākus gadus šādi latvāņus indējot, pamazām vajadzētu iet bojā arī to saknēm, skaidro D. Stendzeniece. Apstrādes rezultāti ir pārbaudīti, secinājums – vienā teritorijā, Lauku ielā pie ezera, latvāņi tomēr daļēji ir atauguši. Tāpēc uzņēmuma darbinieki atbrauks “tuvākajā laikā un ar mačetēm nogriezīs”, un pasūtītājs vērtēs, vai darbs ir padarīts ar jēgu, tas ir, vai nav ļauts ieriesties latvāņa sēklām.

Jau vēstīts, ka latvānis ir vienīgā suga, kura Latvijā ar valdības lēmumu atzīta par invazīvu un tātad iznīcināmu. Taču latvānis pilsētā redzēts vēl citās vietās, piemēram, Raiņa parkā. D. Stendzeniece teic, ka prioritāte dota ezermalas latvāņu iznīcināšanai, jo tur audzes vislielākās.

Bet kāds lasītājs “Kurzemes Vārdam” ziņoja par latvāni 1905. gada ielas 12. mājas pagalmā. Par latvāņiem atbildība jāuzņemas katras teritorijas īpašniekam. Šīs zemes īpašnieku uzmeklējusi Pašvaldības policija un aizrādījusi par latvāņa audzēšanu pēc saņemtās informācijas no “Kurzemes Vārda”, atzīst policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš.

Pašvaldības policija aizrāda nekopto teritoriju īpašniekiem, ka vietas ir jāsatīra, zāle jānopļauj, bet protokols par latvāņu audzēšanu gan nevienam neesot sastādīts. Bet kā privātam īpašniekam savā zemē latvāni apkarot? Jebkuru herbicīdu kurš katrs nemaz nedrīkst nedz iegādāties, nedz lietot. D. Stendzeniece ieteic arī privātpersonām izmantot profesionāļu pakalpojumus, tāpat kā to dara pašvaldība. Bet katrs īpašnieks arī pats drīkst nogriezt latvāņu ziedkātus, neļaujot rasties sēklām. “Protams, tas jādara uzmanīgi, jo latvāņu sula izraisa apdegumus.”