Pēc spraigām diskusijām, pārvarot personīgo nepatiku pret
azartspēlēm un atkarībām, deputāti pilsētas domes sēdē ceturtdien, 22.janvārī,
tomēr pieņēma lēmumu atļaut SIA “JOKER LTD”, kuras juridiskā adrese
ir Rīgā, Katrīnas ielā 12, atvērt totalizatora un derību likmju pieņemšanas
vietu un organizēt attiecīgās azartspēles jau esošajā spēļu zālē K.Ūliha ielā
39/41-2N, portāls uzzināja pilsētas domes sēdē.

Kā deputātiem skaidroja domes priekšsēdētāja vietnieks
Jurijs Hadarovičs, Liepājas dome 2014.gada 8.decembrī saņēmusi SIA “JOKER
LTD” iesniegumu, ar kuru lūgts izsniegt atļauju totalizatora un derību
likmju pieņemšanas vietas atvēršanai spēļu zālē K.Ūliha ielā 39/41-2N.

Izvērtējot iesniegumu un ņemot vērā likumdošanu, pašvaldība
secinājusi, ka nav pamata atteikt iesniegumā minēto. Proti, Saeima ir noteikusi
vairākus konkrētus ierobežojumus (aizliegumus) azartspēļu organizēšanai ar
mērķi novērst, samazināt (vai vismaz nepalielināt) no azartspēlēm atkarīgo
personu skaitu (it īpaši nepilngadīgo vidū). Piemēram, azartspēļu zāle nedrīkst
atrasties mācību iestādes un dievnama tuvumā.

Kā apstāklis tam, ka paredzētā totalizatora vai derību
likmju pieņemšanas vieta neradīs būtisku valsts un attiecīgās administratīvās
teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, ir fakts, ka minētajā vietā SIA
“JOKER LTD” azartspēles organizē jau kopš 2001.gada un līdz pat
lēmuma pieņemšanas brīdim nav konstatēts tādu faktu un apstākļu kopums, kas
liecinātu, ka azartspēļu organizēšana minētajā vietā radītu būtisku valsts un
Liepājas pilsētas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Turklāt totalizatora un
derību likmju pieņemšanas vietu paredzēts atvērt jau esošajā spēļu zālē, to
nepaplašinot.

Ja pagājušajā nedēļā notikušajā komitejas sēdē pret
totalizatora ierīkošanu kategoriski iebilda deputāts Māris Ceirulis, tad domes
sēdē viņa viedoklim pievienojās Jānis Vilnītis: ”Uzskatu, ka azartspēles un
citas atkarības sagrauj ģimenes un rada daudz cita posta. Tādēļ balsošu pret,
jo sirdsapziņa man neļauj balsot par spēļu zāles darbības paplašināšanu. Ja
neļāvām Lielā ielā atvērt jaunu spēļu zāli, tad arī šai nevajadzētu ļaut
paplašināt darbību.” J.Vilnītis pārējiem deputātiem rosināja balsot par gluži
citu ierosinājumu – uz pieciem līdz desmit gadiem pilnībā izskaust no Liepājas
visas spēļu zāles.

J.Hadarovičš atzina, ka arī viņam personīgi nav tīkama
iecere par spēļu zāles darbības paplašināšanu, taču pašvaldībai nav tādu pilnvaru,
kas ļautu apturēt spēļu zāļu darbību. Viņš aizrādīja, ka tiesu prakse rāda, ka
gadījumos, ja pašvaldība pieņem noraidošu lēmumu, tas tiek pārsūdzēts tiesā. Un
lielākajā daļā gadījumu tiesa pašvaldības lēmumu atceļ.

J.Hadaroviča teikto apstiprināja domes Juridiskā daļa,
norādot, ka vairāki šādi gadījumi bijuši Rīgā. Augstākās tiesas briedumā vienā
no lietām teikts: ”…no minētā secināms, ka, liedzot atvērt vēl papildus
totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas, turklāt jau esošajās spēļu
zālēs, tiek pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, jo tādos pašos apstākļos
jau tika atvērta un darbojas spēļu zāle.” Turklāt, kā norādīja Juridiskajā
daļā, pašvaldība vēl spiesta izmaksāt komersantam kompensāciju.

Pēc spraigām diskusijām deputāti tomēr deva zaļo gaismu
spēļu zāles darbības paplašināšanai – šāds lēmums tika pieņemts, septiņiem
deputātiem balsojot ”par”, bet sešiem – ”pret”.

Likums paredz: ienākumi no azartspēļu nodokļa 75% apmērā
ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 25% apmērā – tās pašvaldības budžetā, kuras
teritorijā tiek organizēta azartspēle. Apkopojot datus par citiem totalizatoru
un derību azartspēļu organizētājiem, Liepājas pilsētas pašvaldības
provizoriskie ieņēmumi būtu 180 eiro mēnesī, tātad 2160 eiro šogad un 6480 eiro
turpmākajos 3 gados.

Jāpiebilst, ka pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks deputātiem
solīja konsultēties Saeimā, lai rastu iespēju pašvaldībai tikt pie lielākām
pilnvarām un tādējādi regulēt azartspēļu aktivitātes mūsu pilsētā.

Atgādināsim, ka 90.gadu beigās un vēl 2000.gadu sākumā
likumdošana paredzēja pilsētu pašvaldībām lielākas pilnvaras. Un pēc tam, kad
vairākās tirdzniecības vietās mūsu pilsētā tika izdarīti ne tikai
likumpārkāpumi, bet arī noziegumi (uzbrukumi darbiniekiem), ko pastrādāja
azartspēļu atkarīgie, pilsētas pašvaldība panāca, ka no mazajiem veikaliņiem,
kur naktīs strādāja tikai viens darbinieks, ar likumu tika izņemti tā saucamie
vienroči jeb spēļu automāti.