Šonedēļ Kapsētu pārvaldes darbinieki kopā ar simtlatnieku programmā iesaistītajiem strādniekiem strādā sakopj Līvas kapsētas ebreju apbedījumu daļu. Sazēlusī zāle tur vietām stiepjas cilvēkam pat līdz viduklim.

Nopļaujot zāli, atklājas pavisam nepievilcīga aina: kapu pieminekļi apgāzušies, žodziņi salūzuši utt. “Problēma ir tāda, ka vairumam cilvēku, kas tur apglabāti, vairs nav piederīgo, kas apkoptu viņu atdusas vietas,” sacīja Kapsētu pārvaldes direktors Uldis Stelmakers Un piebilda, ka bezpiederīgo kapu kopiņu kopšana ir problēma ne tikai šajā kapsētā, bet arī pārējās, turklāt ne tikai Liepājā, bet visā Latvijā. Viņš pastāstīja, ka pašlaik Liepājā top jaunie Kapsētu uzturēšanas noteikumi un tajos būs ietverta arī sadaļa, kā kopt to cilvēku atdusas vietas, kuriem vairs nav piederīgo.

Saistībā ar ebreju apbedījuma sektora sakārtošanu ir notikušas sarunas, kurās piedalījās gan Kapsētu pārvaldes direktors, gan Ebreju draudzes valdes locekle Ilana Ivanova, gan domes Vides un veselības daļas pārstāvji. Spriests, kā šo problēmu risināt.

“Mums bija vēlēšanās, lai ar ķīmiskiem līdzekļiem ļauj iznīcināt zāli, kas aug neiedomājamā ātrumā, un nozāģēt dažus kokus, bet vides speciālisti tam nepiekrīt,” sarunā ar “Kurzemes Vārdu” sacīja I. Ivanova. Tomēr idejas, kā sakārtot šo vietu, lai tā būtu pievilcīga, ir, viņa stāstīja. Atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums” jau strādājot pie šīs kapu daļas sanitārās sakopšanas un tiekot izstrādāts projekts, kā to līdz galam sakārtot. “Taču tam ir vajadzīgs daudz naudas,” sacīja I. Ivanova. “Tāpēc mēs ceram arī uz pašvaldības atbalstu.” 

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds” 

Šonedēļ Līvas kapsētas ebreju apbedījumu daļā strādnieki pļāva zāli, kas izaugusi ražena kā pļavā.