Liepāju vakar apmeklēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, lai tiktos ar Liepājas domes un uzņēmuma “Liepājas RAS” vadību. Galvenais jautājums, kas apspriests, saistīts ar tālāko atkritumu saimniecības attīstību poligonā “Ķīvītes” Grobiņas novadā, “Kurzemes Vārdam” pastāstīja ministrs.

“Liepājas RAS” iepriekš iesniedza pieteikumu projektu atlasei, lai saņemtu Eiropas Savienības finansējumu nepilnu sešu miljonu eiro apmērā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes projekta īstenošanai. “Diemžēl neizturējām konkurenci un šoreiz palikām aiz strīpas. Taču turpināsim gatavoties un ceram uz papildu iespējām. Esam droši, ka tās izmantosim,” pastāstīja “Liepājas “RAS” valdes loceklis Normunds Niedols.

“Šobrīd konkursa pirmā kārta ir noslēgusies, diemžēl tie līdzekļi ir nepietiekoši, tāpēc jādomā, kā panākt, lai Liepājas projekts virzītos uz priekšu. Ar Liepājas domes un “Liepāja RAS” vadību runājām par to, ka februārī varētu notikt vidusposma pārvērtēšana struktūrfondiem un acīmredzot tad arī vērtēsim, kādus līdzekļus pārdalīt, lai otrajā kārtā varētu gan Liepāja, gan arī, piemēram, Ziemeļvidzeme piedalīties ar saviem projektiem bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei,” savukārt klāstīja K. Gerhards.

VARAM ieskatā šādu atkritumu pārstrāde jādarbina Getliņos un “Liepājas RAS” poligonā. “Šis projekts ir svarīgs visas Latvijas mērogā,” pauda ministrs, norādot, ka līdz 2020. gadam bioloģiski noārdāmo atkritumu glabāšana poligonos jāsamazina līdz 35 procentiem.

Liepājas domes vadība ar VARAM ministru pārspriedusi arī citus jautājumus, to skaitā par nākamo ES struktūrfondu plānošanas periodu. “No Liepājas puses šeit liels uzsvars bija uz jautājumu, kas saistīts ar piekrastes sakārtošanu. Pārrunājām arī jautājumus par dabas aizsardzības lietām, par Zirgu salas tālāko attīstību, kā arī pieskārāmies tādam jautājumam kā Liepājas kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi, kas ir nodoti saskaņošanai ministrijā”, sacīja K. Gerhards.

Jautāts par PET iepakojuma depozītsistēmas ieviešanu, ministrs sacīja, ka, viņaprāt, Saeimai ir visas iespējas līdz vēlēšanām pirmajā lasījumā likumuprojektu par depozītsistēmu pieņemt. “Arī mūsu kaimiņi igauņi ļoti labprāt veidotu kopēju depozītsistēmu. Nākamnedēļ notiks kopīga Latvijas un Igaunijas valdības sēde. Tajā kā atsevišķu jautājumu, protams, mēs to neskatīsim, jo tas pirms likumu pieņemšanas vēl ir pāragri, bet katrā ziņā ar kaimiņvalsts kolēģiem es šos jautājumus pārrunāšu”.