Starp kompostu un biogāzi
"Kurzemes Vārds"
Rudens nāk ar lapu kaudzēm. Un līdz ar to – ar allaž aktuālajiem jautājumiem par to, kur likt lapas un ko ar tām darīt. Arī Liepājas domes Vides komisijā šoruden sprieda par iespējām pilsētai veidot kompostēšanas vietu, arī tādēļ, lai ietaupītu līdzekļus, kas tiek tērēti, vedot lapu kravas uz atkritumu poligonu Grobiņas novadā.
Katrs savā privātmājā var taisīt komposta kaudzi, kas sastāv no četriem dēļiem, un vidū – lapas. Vai to var darīt arī pilsēta? Tas bija viens no jautājumiem, ko Vides komisijas locekļi apsprieda pēdējā sēdē. Jo, no ekonomiskā viedokļa raugoties, vest lapas uz poligonu ir “ļoti dārgi”. Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova šaubās par to, kas notiktu, ja uz šādu vietu vestu lapas lielos daudzumos. “Cik gadus to darīs? Un ko pēc tam?”
Citi komisijas locekļi spriež, ka galaprodukts derētu par mēslojumu, ja vien tam būtu noiets. “No zinātniskā viedokļa, lapas mūsu klimatiskajos apstākļos sapūst trīsarpus gadu laikā,” norāda Vides komisijas priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš. Izskan iespējamība piesaistīt kādu zemnieku saimniecību, kas to varētu izmantot, bet diez vai saimniecības tam brauktu pakaļ.
Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš norāda, ka šāda laukuma izveide prasa noteiktu prasību ievērošanu: “Betonēts laukums vajadzīgs, attīrīšanas iekārtas.” Taču, iespējams, lapu transportēšanas izmaksu samazināšana šādam projektam ļautu drīz vien atmaksāties, pieļauj citi komisijas locekļi. Tādēļ Vides komisija nolemj turpināt par šo jautājumu domāt, kā arī noskaidrot, vai līdzīga pieredze ir citās pašvaldībās. Vēl viens apskatāms aspekts – varbūt lapas parkos nemaz nevajag vākt, bet atstāt tās augsnes bagātināšanai. “Bet ļaudīm varētu būt grūti pieņemt domu, ka pēkšņi vienā gadā lapas vairs nevāc,” saka G. Ansiņš.
Rudens lapu laikā rodas arī gluži sadzīviski sarežģījumi. Tā septembrī visi T. Breikša ielas 39. nama dzīvokļu īpašnieki piedzīvoja satraukumu, savās pastkastēs saņemot vēstījumu no Pašvaldības policijas par to, ka viņiem jāierodas Administratīvajā komisijā sakarā ar to, ka viņi piegružo vidi. Iemesls izrādījies maisi ar zaļajiem atkritumiem, kas radušies izlikti mājas apkārtnē. “Tie nemaz nebija mūsu maisi,” “Kurzemes Vārdam” stāsta viens no mājas iedzīvotājiem. Mājai blakus atrodas neapbūvēts laukums, kuru ar Komunālās pārvaldes rīkojumu regulāri pļaujot, un, ļoti iespējams, arī šie maisi bija no turienes.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 19. oktobra numurā.
#kvards-20171019-10#