Lielais valrieksts Rožu laukumā varēs justies stabilāks, jo arboristi tā vainagu nostiprinājuši ar speciālām atsaitēm.

“Valrieksts aug plaši, un zari ir tādos leņķos, ka gan no sniega, gan no paša lapu masas tie var sākt lūzt,” skaidro arborists Vaironds Bitenieks, kurš ar padomu palīdz uzņēmuma “Tranzīts L” kokkopjiem Eduardam Cēsiniekam, Albertam Balodim un Gintam Graudam. Izmantojot īpašas atbalsta saites, kas Vācijā ražotas tieši šādiem nolūkiem, lielais svars no apakšējiem zariem vairāk pārlikts uz augšu, uz vertikālajiem zariem. Saitējums ļauj tiem brīvi kustēties. Plaisās, kas rodas zaru lūšanas vietās, var ieviesties trupe, kas koku var sagraut, bet šāda kopšana ļaus to novērst.

Blīvos apstādījumos, kur citi koki piesedz no vējiem, valrieksta mūžs var būt ilgs. Bet Rožu laukumā tas aug diezgan atklātā vietā, un, ja tiktu izzāģēti koki blakus esošajā laukumā, tas būtu vēl vairāk apdraudēts, skaidro V. Bitenieks. Turklāt ar katru gadu rudeņos vēji kļūstot spēcīgāki, apdraudot ne tikai valriekstu, bet arī citus stādījumus.

Tiesa, Liepājā vājie koki lielākoties jau esot izzāģēti, “pilsēta vairāk vai mazāk tiek uzturēta kārtībā”. Arī, ja vainags tiek kopts, koks ir stabilāks. Iespējams, arī tādēļ šī rudens vētrā te esot bijis mazāk kritušu koku nekā Ventspilī, saka arborists. “Koks audzē zaļo masu, cik vien var, kur saulīte iespīd, tur viņš laiž zaļo zaru. Bet ne vienmēr viņš aprēķina stumbra nestspēju. Bieži vien novecojot, dzīvojot pēdējos gadu desmitus, koks cenšas atražoties, rada lielāku zaļo masu, nekā stumbrs spēj noturēt.” Dabā zarus aplauž vējš. “Pilsētā mēs cenšamies, lai koks ir ainavisks, lai nav aizlūzušu zaru.”