Pērnā gada izskaņā iedzīvotāji ziņoja par sprādzieniem un dzirksteļošanu elektrības vados kāpņu telpā, kas, viņuprāt, radušies tādēļ, ka jumts ir caurs un pa to iekšā tek ūdens. Šoreiz satraukumu rada tas, cik ļoti palielināts ir mājas uzturēšanas fonda maksājums. LNA skaidro iemeslus, kādēļ uz laiku summa kļuvusi lielāka.

”Atkal LNA mēģina mūs ”izģērbt” plikus. Visu ziemu iedzīvotāji maksāja lielas summas par siltumu, nevarēja sagaidīt vasaru, kad varēs nedaudz uzelpot no maksājumiem, bet tagad LNA ir trīskārši palielinājis maksājumus mājas uzturēšanas fondā, no 20 uz 76 eiro. Un tā tas būšot līdz pat 2024. gada jūlijam.

Prātam neaptverama zagšana!”

portālā satraukts vēršas mājas iedzīvotājs Raimonds Petrovics.

Viņš skaidro, ka jūlija rēķins ir 108 eiro, kas esot ekvivalenti ziemas rēķinam, kad bija apkure. Jautājot apsaimniekotājam pamatojumu šādai summu maiņai, LNA bijušajam mājas vecākajam izskaidrots, ka summa nepieciešama, lai segtu jumta remonta izmaksas.

”Bet tas ir neadekvāti – gada laikā kopā tas sastāda pāri par 40 000 eiro.

LNA stāsta, ka 8. maija kopsapulcē savākti paraksti, kur 34 dzīvokļi balsojuši ”par” un tikai četri bijuši ”pret”, bet tie ir klaji meli. Sapulcēs nekad nepiedalās vairāk par 15 cilvēkiem. Parakstus apsaimniekotājs kategoriski atsakās uzrādīt, un personīgi man neviens parakstu nav pat prasījis. Apjautājos kaimiņiem,

viņi arī ir šokā, jo šādus parakstus nav likuši.

Elektrība no jūlija paliek dārgāka, jaunā siltuma sezona nav aiz kalniem, ziemas sezonā rēķins būs vairāk kā 200 eiro, nemaz neskaitot elektrību, gāzi, TV utt. Kad vienreiz šī LNA visatļautība beigsies?!

Vai tiešām neviens to patvaļu nekontrolē, vai šāda zagšana ir jau iegājusi par normu?” R. Petrovics ir sašutis.

LNA pārstāve Ita Cērmane apstiprina, ka dzīvojamās mājas Ģenerāļa Baloža ielā 9 dzīvokļu īpašnieku kopsapulce par nepieciešamību veikt kritiskā stāvoklī esošā ēkas jumta remontu notikusi 2023. gada 21. martā, un tā bijusi lemttiesīga, sapulcē piedalījušās arī visas trīs ievēlētās mājas kontaktpersonas.

”Mani kā mājas vecāko ar LNA palīdzību noņēma 2021. gadā, un manā vietā ielika trīs citas kontaktpersonas, kuras latviski pilnīgi neko nemāk, tādēļ LNA ir izdevīgas šādas personas, kurām zem deguna pabāzt dokumentus, lai paraksta. Nesaprotu,

kā cilvēks, nemākot valsts valodu, var būt kontaktpersona,”

papildina R. Petrovics.

Turpinot skaidrot situāciju, I. Cērmane informē, ka šī gada maijā LNA no dzīvokļu īpašnieku kopības saņēmis lēmumu veikt dzīvojamās mājas jumta remontu.

”Lēmumu bija parakstījuši 75,55% dzīvokļu īpašnieki, tostarp Liepājas pašvaldības Nekustamo īpašumu pārvalde.

Tā kā mājas uzkrājums bija negatīvs, tad dzīvokļu īpašnieku kopība vienlaikus pieņēma arī lēmumu palielināt iemaksu mājas Uzkrājumu fondā uz 12 mēnešiem.

Proti, jumta remontam nepieciešamā summa sadalīta uz dzīvokļu īpašumiem pēc to kvadratūras, nosakot kā vienreizēju maksājumu, kuru dzīvokļa īpašnieks var nomaksāt gada laikā.

Atgādinām, ja tiek rosināts veikt mājā kādus remontdarbus, par tiem jānobalso lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku (vismaz 50+1%). Turklāt balsojumā var piedalīties tikai dzīvokļu īpašnieki,” uzsver LNA pārstāve.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.