Veselības ministrijas (VM) virzītā obligātās veselības apdrošināšana ir atbalstāma, bet pagaidām ap to vēl ir daudz neskaidrību, atzina vairāku slimnīcu vadītāji.

Liepājas Reģionālā slimnīcas (LRS) valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks norādīja, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana būtu atbalstāma, taču patlaban šī iecere nav līdz galam izstrādāta – tēma, par kuru visi runā, taču pilnīgas skaidrības par to nav.

“Ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Taču tiem, kas maksā nodokļus, noteikti būtu jāsaņem palīdzība,” sacīja Striks. Viņš pauda cerību, ka nodokļa ieviešanas rezultāts būtu papildus finansējums veselības aprūpei.

“Taču es negribētu, lai slimnīca pie uzņemšanas būtu tā, kas šķirotu, kurš saņemtu pakalpojumu, bet kurš ne. Tas stipri apgrūtinātu uzņemšanas nodaļas personāla darbu,” norādīja slimnīcas vadītājs.

Striks akcentēja, ka nodokļa ieviešanas iecere pagaidām ir stipri “jēla” – nav zināms, vai iedzīvotāju skaita populācija ir pietiekama, lai to varētu īstenot.

“Kamēr nav stigru aprēķinu, nedrīkst ieviest nodokli, bet pēc tam skatīties, kā būs. Tas tomēr ir saistīts ar cilvēku dzīvību,” uzsvēra Striks.

Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Aivars Zdanovskis norādīja, ka pozitīvi vērtē jebkurus pasākumus, kas ir vērsti uz papildus līdzekļu piesaisti veselības aprūpes sistēmai.

Viņš stāstīja, ka slimnīcā bieži vien ierodas ārzemēs strādājošie latvieši, kas šeit nemaz nemaksā nodokļus, un saka: “Izmeklējiet visu!”. Viņi samaksā par katru izmeklējumu atsevišķi un aizbrauc atpakaļ.

“Tā nevar būt, ka es atbraucu un samaksāju, un pārējie lai mirst šeit uz vietas bez naudas. Skaidrs, ka sistēmai jābūt tādai, kā tas vienmēr ir deklarēts – veselais maksā par slimo. Un ja veselais saslimst, tad nākamais veselais jau ir iemaksājis par to, lai viņu izārstētu,” sacīja Zdanovskis.

Viņš pilnībā atbalsta veselības ministres Ingrīdas Circenes iniciatīvu par obligāto veselības apdrošināšanu, tomēr nav pārliecināts, kā tā izdosies. “Ja vairāki simti tūkstoši Latvijas darbaspējīgo pilsoņu ir izbraukuši un šeit tikai atbrauc ārstēties, tad, protams, pretestība būs drausmīga,” sprieda Daugavpils slimnīcas vadītājs.

Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājs Viesturs Boka atzina – pirms sistēma nav ieviesta praksē, grūti par to detalizēti spriest. “Šo iniciatīvu vērtēju pozitīvi no tāda aspekta, ka 10-12 gadus visiem, kas runā par veselības aprūpes finansējumu, šis ir bijis trumpis, ka tas atrisinās visas problēmas. Bet to nekad neviens nav pamēģinājis. Tad nu jaunā sistēma noņemtu visus argumentus,” teica Boka.

Viņš atzina, ka no saturiskā viedokļa VM piedāvātajā koncepcijā pagaidām nav ļoti detalizēti iedziļinājies, tomēr kopumā atbalsta domu, ka finansējums veselības aprūpē tiek saistīts ar nodokļu nomaksu, jo “plika politiska piesaiste finansējuma palielinājumu neveicina”.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība plānoto sistēmu vērtē pozitīvi un uzskata, ka tā uzlabos plānveida palīdzības pieejamību.

Stradiņa slimnīcas valdes locekle Eva Strīķe ar slimnīcas pārstāves Ievas Stibes starpniecību norādīja, ka pašlaik grūti spriest par rindu samazināšanu, kamēr jaunā sistēma nav aprobēta dzīvē, “tomēr noteikti varam teikt, ka cilvēkiem, kas iesaistīsies obligātajā veselības apdrošināšanā, plānveida palīdzība kļūs pieejamāka”.

“Obligātā veselības apdrošināšana būs kā garantijas polise brīdī, kad cilvēkam radīsies nepieciešamība pēc plānveida medicīniskās palīdzība. Šī koncepcija paredz arī veicināt lielāku iedzīvotāju atbildību pašiem par savu veselību. Ja iedzīvotāji aktīvi iesaistīsies obligātās veselības apdrošināšanā, protams, šie līdzekļi papildinās veselības budžetu,” pauda Strīķe.

Viņa arī uzsvēra, ka neatliekamā palīdzība tiks nodrošināta visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no finansējuma, gan nekomentējot, cik lielā mērā varētu pieaugt slimnīcas uzņemšanas nodaļas darbs, ņemot vērā, ka neapdrošinātie iedzīvotāji par brīvu varēs saņemt tikai neatliekamo palīdzību.

Jau vēstīts, ka VM piedāvā valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu maksāšanu. Tam varētu virzīt 5% no esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes. VM rosina, ka IIN nemaksātāji veselības nodokli varēs maksāt arī paši ik mēnesi 20 latu apmērā. Šī kārtība neattieksies uz neatliekamo palīdzību. Noteiktas arī iedzīvotāju grupas, kuras atbrīvotas no jaunās kārtības.

VM pieļauj, ka jauno kārtību varētu iedarbināt nākamā gada otrajā pusē, taču skaidri tas vēl nav zināms. Aizkavēšanās gadījumā jaunā sistēma varētu sākt darboties 2014.gada otrajā pusgadā. Koncepciju par obligāto veselības apdrošināšanu vasarā virzīs izskatīšanai valdībā.

BNS