Piecas
dienas Vecliepāju, to vērojot, tajā staigājot un ļoti daudz sarunājoties ar
satiktajiem cilvēkiem, iepazina un mēģināja izprast Latvijas Universitātes
Telpiskās attīstības plānošanas programmas topošo maģistru grupa. Viņiem dots
kursa uzdevums rast priekšlikumus pilsētas vidusdaļas dzīvināšanai.

Vakar
studenti saviem pasniedzējiem, Būvvaldes speciālistiem un citiem interesentiem
rādīja, kādu viņi ir ieraudzījuši pilsētu un liepājniekus, bet 4. oktobrī
atgriezīsies Liepājā, lai jau darba starpziņojumā demonstrētu savus
priekšlikumus Pilsētas domes pārstāvjiem. “Viss, kas notiek pilsētā, tās
centrā ir kā uz delnas,” sacīja studiju kursa docētāja Helena Gūtmane no
Urbānā institūta.

Studentu
acīs Liepāja ir ar milzīgu potenciālu, ļoti kontrastaina, taču skaistāko tā
slēpj aiz žogiem, aiz līkumiem un pagriezieniem, kur nav norāžu, un viņiem
radies milzums interesantu jautājumu par pilsētu. “Ar grūtībām atradām
teātri. Kas ir šis tukšais laukums pie teātra? Vai tas ir teātra laukums? Vai
tā ir nomale? Viens ostmalas posms ir izmantots, otrs ir kā nomale. Pie Siena
tirgus izskatās, ka tur tiek audzēta zāle, lai to pārdotu. Liepājā ir cilvēki bez
ēkām un ēkas bez cilvēkiem. Teritorijas bez cilvēkiem ir atvērtas, bet slēptās
teritorijas ar necaurredzamajiem žogiem ir ar cilvēkiem.

Ir ļoti jāmeklē, lai
Liepājas brīnumus atrastu, apslēptā ir daudz vairāk nekā redzamā. Iepriekš, kā
tūriste būdama, pamanīju tikai pilsētas galvenās asis. Visu nedēļu mēs katru
dienu gājām pa Kungu ielu, bet tikai kādu dienu, apgājuši apkārt Pētera Pirmā
namiņam ar aizsistajiem logiem, pamanījām skaistu pagalmiņu ar Jauniešu māju,
kurā ir dzīvība. Bet nevienas norādes uz to!” sacīja maģistrante Madara
Gibze.