Vēl pirms augstskolās sākusies dokumentu pieņemšana, noskaidrojām, ka vairums jauniešu cer mācīties bez maksas, bet bankas sola, ka studentiem nekādi papildu ierobežojumi nedraud.

Apjautātie vidusskolu absolventi, kas gatavojas studēt Latvijas augstskolās, pastāstīja, ka par studiju kredītiem vēl cenšoties nedomāt. “Ceru, ka kaut kur izdosies tikt budžeta grupā,” saka priekulniece Dana. Viņa izvēlējusies vairākas programmas tepat Liepājas Universitātē, kurās iesniegs dokumentus, un cer, ka vismaz vienā no tām varēs mācīties par valsts naudu. Bet īstas pārliecības par to meitenei nav, tāpēc ģimenē pieļauj, ka nāksies mācīties par maksu. “Mēģināsim paši, bet, ja nevarēs, tad būs jāņem kredīts,” saka jauniete. Viņa gan to ļoti nevēlētos, jo pašreizējie augstskolu absolventi nereti kļūst par bezdarbniekiem, un Dana baidās, vai varēs kredītu atdot.

Noskaidrojām, ka atbilstoši 2009. gada janvāra izsoles rezultātiem augstskolas un koledžas šogad apkalpo akciju sabiedrība “Swedbank”. Lai atvieglotu kredītu saņemšanu, šā gada 25. jūnijā ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 220 ”Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”, “Kurzemes Vārdu”  informēja akciju sabiedrības “Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Bankas klientiem – studentiem – šie grozījumi ir ļoti svarīgi, jo visbiežākie atteikumi no studiju fonda līdz šim bija tieši tādēļ, ka galvotājs jau par kādu kredītu galvojis vai pats izrādījies studiju vai studējošā kredīta ņēmējs.

Iepriekš šajos MK noteikumos bija paredzēts, ka par galvinieku nevar būt fiziskā persona, kas pati saņem vai atmaksā agrāk no valsts budžeta līdzekļiem vai no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņemtos kredītus. Tagad galvinieks var galvot par vairākiem savu bērnu kredītiem. Bet, ja studējošie nav galvinieka bērni, tad tiek vērtēti galvotāja ienākumi. Persona, kura pati saņem vai atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem vai no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņemtu kredītu vai citus kredītus, var galvot par studējošo, ja attiecīgās personas ikmēneša kopējie maksājumi kredītsaistību dzēšanai nepārsniedz 40 procentu no kopējiem ikmēneša ienākumiem.

Tiesa gan, kredītiestāde var pieprasīt galvinieka nomaiņu, ja galvinieka mēneša ienākumi trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāki par valstī noteikto minimālo mēneš­algu. Un, ja divu mēnešu laikā pēc kredītiestādes pieprasījuma netiek nomainīts galvinieks, kredītiestāde ir tiesīga apturēt kredītu izmaksu.

Ja kādu neapmierina bankas “Swedbank” un valsts garantiju nosacījumi, naudu mācībām var mēģināt iegūt ar komercnosacījumiem. Tādus studentiem izstrādājušas vairākas bankas, kas apkalpo plašu sabiedrības loku. Naudu nav vērts meklēt vienīgi  “Parex bankā”, jo tā labi zināmo finansiālo problēmu dēļ neizsniedz nekādus kredītus.

Plašāk par studiju kredītiem lasiet laikraksta  “Kurzemes Vārds” 10.jūlija numurā.