“Ideāls laiciņš, cope un arī zivis ķeras, ko man vēl vairāk vajag,” laikrakstam vakar sacīja uz Ziemeļu mola sastaptais Igors Strazdiņš, kurš bija tikai viens no daudzajiem desmitiem makšķernieku, kas kāroja no jūras izmānīt par sudraba bultām dēvētās vēja zivis.

Raugoties makšķernieku spainīšos, nevarētu teikt, ka viņu guvums būtu ievērojams, tomēr tajos bija gan vēja zivis, gan butes, kā arī jūras grunduļi. Igors uz Liepāju atbraucis no Talsu puses un, kā saka viņš pats, vēja zivis ķerot pirmo reizi. “Nav tā, ka makšķerēšana no Ziemeļu mola man līdz šim bijusi sveša. Reizes trīs, četras gadā atbraucu. Parasti ķeru butes, bet šodien biju nobriedis tikt pie vēja zivs. Man tas jau ir izdevies,” saka makšķernieks smaidot, pavērsis acis uz spainīti, kur jau dažas zivtiņas ir.

Ir divi veidi, kā tās parasti tiek ķertas. Viens no tiem ar pludiņmakšķeri, bet otrs – ar spiningu. “Es dodu priekšroku pludiņmakšķerei. Kaut arī nekad iepriekš nebiju ķēris vēja zivis, baigās zināšanas nav nepieciešamas. Būtībā, ja neproti sagatavoties copei, paņem visu nepieciešamo inventāru līdzi uz mola un gan jau kāds palīdzēs gan pludiņu, gan svinu, kā arī āķi uzsiet. Man pašam izdevās tikt galā. Kā jau teicu, viss pavisam vienkārši, tikai nedrīkst aizmirst par ēsmu – ieskriet veikalā pēc garnelēm. Tās vējenēm garšo vislabāk,” teica Igors, kurš gūto lomu plāno kūpināt. Tā esot visgardāk.

Kaut arī no attāluma varētu šķist, ka copmaņi teju viens otram uz galvas kāpj, pieejot tuvāk, var redzēt, ka vietas pietiek visiem, turklāt katram ir savas intereses – kāds ķer vēja zivis, cits grunduļus, bet vēl kāds butes. Katrai copei sava specifika arī tādā ziņā, ka, piemēram, grunduļi vislabāk ķeras pie pašas mola malas starp akmeņiem, bet butes – ar gruntsmakšķeri.

Pastaigā pa molu diemžēl nevarēja nepamanīt arī cilvēku atstātos atkritumus – plastmasas maisiņus, alus skārdenes un vecas lupatas, ar kurām visdrīzāk makšķernieki slaucījuši rokas. Skaidrs, ka daļu no gružiem jau nu noteikti neviens tāpat vien nesavāks un tie nonāks ūdenī. Par citu makšķernieku atstāto šmuci laikrakstam savas domas izteica arī Viktors, taču diezin vai viņa sacītajam pilnībā var piekrist. “Nu paskat, kas notiek. Lietuvas robežu atvēra, un atkal uz mola krājas atkritumi. Kādu laiku vismaz vīrusa dēļ no viņiem bija miers. Tagad atbrauc, piegružo un aizbrauc. Lai papildus maksā, ka šeit drīkst copēt, ja neprot uzvesties,” teica Viktors. Iespējams, ka liela daļa taisnības viņa teiktajā ir, tomēr arī brīdī, kad robežas bija slēgtas, “Kurzemes Vārds” uz ziemelīša bija novērojis gružotājus.